Vai šķirošana tiešām palīdz ietaupīt? Salīdzinām Daugavpili un Visaginu

Vecās mēbeles, būvgruži pie konteineriem un strīdi par to, vai šķirotie atkritumi netiek izmesti vienā kaudzē. Neraugoties uz to, ka atkritumu šķirošanas sistēmas Daugavpilī un Visaginā darbojas jau daudzus gadus, abas pilsētas sastopas ar līdzīgām problēmām.

Tiesa, pieejas šo problēmu risināšanai atšķiras. Daugavpilī galvenā uzmanība tiek pievērsta atkritumu pārstrādes un infrastruktūras attīstībai, savukārt Visaginā vienlaikus tiek paplašinātas atkritumu šķirošanas iespējas un pastiprināta noteikumu ievērošanas kontrole.

Izpētīsim, kā darbojas sistēmas divās pierobežas pilsētās un ko tas viss nozīmē iedzīvotāju maciņiem.

Materiāls tapis Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta LIMENet ietvaros.

Pienākums, nevis labas gribas jautājums

Gan Daugavpilī, gan Visaginā atkritumu šķirošana jau sen ir iedzīvotāju pienākums. Abu pašvaldību noteikumi paredz atkritumu šķirošanu. Iedzīvotājiem ir jāšķiro papīrs, plastmasa, stikls, tekstilizstrādājumi, kā arī pārtikas atkritumi.

Daugavpilī un tās apkārtnē ir aptuveni 300 publiski pieejamu šķiroto atkritumu savākšanas punktu. Tuvāko var atrast vietnē skiroviegli.lv.

Visaginā sistēma sāka attīstīties vēl 2008. gadā. Pašlaik pilsētā darbojas 40 atkritumu savākšanas punkti ar konteineriem jauktiem un šķirotiem atkritumiem. Tāpat ir uzstādīti konteineri tekstilizstrādājumiem un pat lietotajai eļļai.

Tomēr pašvaldība atzīst, ka līdz kvalitatīvai šķirošanai vēl ir tāls ceļš ejams.

“Pietrūkst gan konteineru, gan arī atbildīgu iedzīvotāju,” norāda Visaginas pašvaldības Vietējās saimniecības un būvniecības pārvaldes galvenā speciāliste Danute Kardeliene.

Kāpēc lielgabarīta atkritumi joprojām uzskatāmi par problēmu

Viena no galvenajām problēmām gan Daugavpilī, gan Visaginā joprojām ir lielgabarīta atkritumi.

Daugavpilieši šādus atkritumus var nogādāt paši uz atkritumu savākšanas laukumu Līginišķos, kas atrodas pilsētas teritorijā.

Neraugoties uz to, pie atkritumu konteineriem regulāri parādās veci dīvāni, skapji un būvgruži.

“Kāds iznesa dīvānu, nolika pie konteinera un aizgāja. Par to būs jāmaksā visiem mājas iedzīvotājiem,” saka Edgars Šatilovs no SIA AADSO – uzņēmuma, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu Dienvidlatgales teritorijā.

Visaginā viss notiek līdzīgi. Mēbeles un citi lielgabarīta atkritumi var stāvēt pie konteineriem pat vairākas nedēļas, jo atkritumu izvešanas uzņēmums tos neaizved.

Pašvaldībā norāda, ka iedzīvotāji katru gadu paši nogādā savākšanas laukumā aptuveni 160–170 tonnas lielgabarīta atkritumu.
Taču laukums atrodas aptuveni deviņu kilometru attālumā no pilsētas.

Pašvaldība uzskata, ka šis attālums rada iedzīvotājiem neērtības un veicina pārkāpumus. Tāpēc laukumu plāno pārcelt tuvāk pilsētai, izmantojot ES finansējumu.

“Iedzīvotājiem tiks nodrošināti labāki apstākļi, lai atbrīvotos no būvgružiem, lielgabarīta atkritumiem un bīstamajiem sadzīves atkritumiem,” skaidro Danute Kardeliene.

Jaunajā vietā plānots atvērt arī lietoto preču apmaiņas punktu, kurā varēs nodot lietas, kas vēl ir lietošanai derīgas.

Kas notiek ar atkritumiem no konteinera

Viens no izplatītākajiem mītiem par atkritumu šķirošanu ir saistīts ar to, ka visi atkritumi it kā tāpat nonāk vienā kaudzē. SIA AADSO pārstāvis apgalvo, ka tā tas nav.

“Šķirotie atkritumi tiek savākti atsevišķi, izmantojot atsevišķus atkritumu savākšanas transportlīdzekļus, atsevišķi presēti un aizvesti,” uzsver Edgars Šatilovs.

Daugavpilī un Augšdaugavas novadā atkritumi tiek nogādāti uz poligonu “Cīnīši” Demenē, ko apsaimnieko SIA AADSO.

Tur darbojas moderna bioatkritumu pārstrādes rūpnīca. No pārtikas un dārza atkritumiem ražo biogāzi, ko pēc tam izmanto elektrības un siltuma iegūšanai poligona vajadzībām. Pēc pārstrādes paliek tehniskais komposts.

Neraugoties uz to, pagaidām nav izdevies pilnībā atteikties no atkritumu apglabāšanas. Pēc Šatilova teiktā, aptuveni 45 % atkritumu joprojām tiek nogādāti poligonā.

Visaginā atkritumi tiek nosūtīti tālākai apstrādei uz reģionālo pārstrādes sistēmu. Tomēr lielākā daļa sadzīves atkritumu joprojām ir jaukti. Pēc pašvaldības datiem, 2025. gadā aptuveni 70 % sadzīves atkritumu tika savākti kā nešķiroti. Salīdzinājumā ar 2024. gadu situācija uzlabojās par 3 %.

Kā pilsētas kontrolē pārkāpumus

Pieejas kontrolei abās pilsētās atšķiras. Daugavpilī, ja konteinerā tiek atrasti būvgruži vai citi neatbilstoši atkritumi, pakalpojums vienkārši netiek sniegts.

“Kad pasūtītājs atbrīvo konteineru no neatbilstošiem atkritumiem, pakalpojums tiek atsākts,” paskaidroja uzņēmumā.

Pēc SIA AADSO datiem, 2025. gadā tika fiksēti apmēram 20 šādi gadījumi. Uzņēmums nepiemēro sodus par šādiem pārkāpumiem.

Visaginā kontrole ir stingrāka. Pārvadātāji var pārbaudīt konteineru saturu, fiksēt pārkāpumus fotogrāfijās un nosūtīt informāciju administrācijai.

Tas jo īpaši attiecas uz garāžu kooperatīviem, kur iedzīvotāji bieži atstāj celtniecības atkritumus un bīstamus atkritumus.

Ja 2025. gadā Visaginā par to tika sodīti tikai trīs cilvēki, tad šogad jau vismaz desmit. Par to pastāstīja Visaginas pašvaldības Sabiedriskās kārtības un pašvaldības nodevu nodaļas vadītājs Mariuss Naruševičius.

Kā tas ietekmē iedzīvotāju makus

Iedzīvotājiem atkritumu šķirošana ir saistīta ne tikai ar ekoloģiju, bet arī ar praktiskiem izdevumiem.

Atkritumu šķirošanas konteineru apkalpošana iedzīvotājiem ir bez maksas. Galvenās izmaksas ir saistītas tieši ar jauktajiem sadzīves atkritumiem, kas jāizved, jāpārved uz poligonu, jāšķiro un jāapglabā, skaidro AADSO pārstāvis.

“Ja daudzdzīvokļu mājā ir četri konteineri nešķirotajiem atkritumiem, bet iedzīvotāji sāk aktīvāk šķirot atkritumus un viens konteiners pastāvīgi paliek tukšs, to aizvāc. Tādējādi samazinās izvedamo atkritumu apjoms un iedzīvotāji par to maksā mazāk,” saka Šatilovs.

Turklāt par atkritumu apglabāšanu jāmaksā valsts nodeva. Pašlaik tā ir 130 eiro par nešķirotu atkritumu tonnu, un tas arī ietekmē tarifu.
Visaginā ir spēkā vienota pašvaldības maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tāpēc nav iespējams palielināt maksu konkrētai mājai par nepareizu atkritumu šķirošanu.

Tomēr arī tur iestādes cenšas samazināt jaukto atkritumu daudzumu. Jo mazāk atkritumu nonāk poligonā un jo vairāk izdodas pārstrādāt, jo mazāka ir slodze uz visu sistēmu.

“Mēs nevaram tikt vaļā no atkritumiem. Taču mēs varam palīdzēt dabai, varam palīdzēt sev un varam ietaupīt naudu, ja šim jautājumam pieejam ļoti atbildīgi un stingri,” aicina iedzīvotājus šķirot atkritumus SIA AADSO pārstāvis.