Atkritumu šķirošana: pienākums vai ieteikums? Un kā par to maksā Rīgas un Viļņas iedzīvotāji

Ikdienišķs vakars kādā no pilsētas guļamrajoniem. Jūs dodaties pie miskastēm ar pierasto maisiņu, kurā ir sajauktas plastmasas pudeles, kartupeļu mizas un vecas kvītis. Blakus stāv dažādu krāsu konteineri, taču jūs ieraduma pēc metat visu kopējā tvertnē. Skan pazīstami?

Daudziem tas joprojām šķiet personīgas izvēles jautājums vai ekoloģiski apzinīgu kaimiņu labs ieradums. Taču Latvijas un Lietuvas galvaspilsētās izmests maisiņš ar atkritumiem vairs nav tikai ikdienas rutīna. Par atteikšanos no atkritumu šķirošanas var saņemt arī reālu naudas sodu.

Izskatām tēmu Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta LIMENet ietvaros.

Likumīgs pienākums vai laba griba?

Abās galvaspilsētās atkritumu šķirošana oficiāli ir iedzīvotāju pienākums nevis rekomendācija. Latvijas likumdošana nosaka, ka katram atkritumu radītājam jāpiedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā savākšanā.

Rīgā šī norma tiek īstenota ar māju pārvaldnieku starpniecību, kuriem ir pienākums nodrošināt infrastruktūru, bet iedzīvotājiem — ievērot šķirošanas noteikumus kā daļu no ikdienas mājas disciplīnas.

Noteikumu ievērošanu kontrolē Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļa. Rīgas pilsētas atkritumu ražotāju informatīvajā sistēmā (PARIS) ir informācija par atkritumu dalītās savākšanas prasībām un adresēm, kur tās netiek ievērotas. Par to portālam “Chayka” pastāstīja Mārtiņš Vilemsons no Rīgas pašvaldības ārējo komunikāciju nodaļas.

Viļņā situācija ir vēl viennozīmīgāka: noteikumi ir obligāti visām fiziskām personām pilsētas teritorijā. 

No 2024. gada janvāra lietuviešiem, tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem, ir oficiāli noteikts pienākums šķirot pārtikas un virtuves atkritumus saskaņā ar ES prasībām. Viļņa izvēlējās oranžu maisiņu modeli, kurus pēc tam atdala no jaukto atkritumu masas.

Reālie sodi

Naudas sodi par nepareizu atkritumu apsaimniekošanu ir instruments, ko izmanto diezgan aktīvi. Rīgā par noteikumu pārkāpšanu fiziskai personai draud naudas sods 70 līdz 1000 eiro, bet par nepiedalīšanos atkritumu izvešanas sistēmā — 50 līdz 750 eiro apmērā.

2025. gadā Rīgas Administratīvā komisija izskatīja 759 lietas par pārkāpumiem un 265 gadījumos piesprieda naudas sodus. 80% gadījumu pārkāpēji bija tieši parastie iedzīvotāji, statistiku atklāja pašvaldības pārstāvis.

Viļņas pieeja ir tikpat barga. Pamata sods par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu ir no 30 līdz 140 eiro. Soda naudas summa par atkritumiem, kas atstāti blakus tvertnēm, var sasniegt 600 eiro.

Viļņas pašvaldības mediju attiecību speciālists Gabrielius Grubinskas skaidro, ka 2025. gadā pilsētā tika sastādīti 214 protokoli par fiziskām personām. Meklējot pārkāpējus, izmanto videonovērošanu un pat dronus.

Kā notiek kontrole pagalmos

Praktiskā kontrole pilsētās ir organizēta dažādi, bet tā ir neizbēgama.

Rīgā operatori pārbauda konteinerus katru reizi, kad tos izved. Ja konteinerā, kas paredzēts iepakojumam vai stiklam, tiek atrasts vairāk nekā 20% citu piemaisījumu, operators to nofotografē un paziņo par to mājas pārvaldniekam. 

Šādā gadījumā iedzīvotājiem ir izvēle: atbrīvot konteineru pašu spēkiem vai pasūtīt atsevišķu izvešanu. Par to mums pastāstīja SIA “Clean R” operacionālās vadības direktore Liene Rumpāne.

2025. gadā uzņēmums konstatēja 6% neatbilstību stikla konteineru un gandrīz 3% — iepakojuma konteineru sastāvā.

Viļņā atkritumu izvedēji izmanto informatīvo uzlīmju metodi. Ja konteiners ir nepareizi piepildīts, to vienkārši atsakās izvest. Arī šādā gadījumā iedzīvotājam jāšķiro atkritumi pašam.  

Tikai pagājušajā gadā Viļņā nepareizas šķirošanas dēļ netika izvesti 748 individuālie konteineri jauktajiem atkritumiem, 1185 konteineri iepakojumam, 310 konteineri stiklam un 748 konteineri pārtikas atkritumiem, stāsta pašvaldības pārstāvis.

Abās pilsētās atbildība par konteineru pieejamību ir pārvaldniekiem. Rīgā mājās, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi, ir jābūt pieejamiem konteineriem iepakojumam, bet mājās, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, — arī konteineriem bioloģiskajiem atkritumiem un stiklam.

Rīgā noteikumi kļūst stingrāki

Pat Rīgā atkritumu dalītās savākšanas apjomi atpaliek no valstī noteiktajiem mērķiem. Noteikumi kļūst tikai stingrāki, un Rīgas pašvaldība jau ir iezīmējusi nākamo kontroles pastiprināšanas posmu.

Sākot ar 2027. gada 1. martu Rīgā stāsies spēkā jaunas, stingrākas prasības atkritumu šķirošanai, stāsta Mārtiņš Vilemsons.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem konteineri vieglam iepakojumam un bioloģiskajiem atkritumiem jānovieto praktiski pie visām dzīvojamām ēkām, kur ir tvertnes nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

Ja pašlaik pienākums izmantot šādas tvertnes ir atkarīgs no dzīvokļu skaita ēkā, tad pēc gada tas kļūs par obligātu standartu ikvienam.

Pašvaldība jau ir ķērusies pie sagatavošanās darbiem. 2025. gadā tika veiktas masveida pārbaudes adresēs, kurās pagaidām netiek veikta atkritumu dalītā savākšana. Dati par pārkāpējiem tika nosūtīti pašvaldības policijai, lai uzsāktu administratīvās procedūras.

Kā tas ietekmē iedzīvotāju makus

Parastajam cilvēkam nepareiza atkritumu šķirošana ir tiešs finansiāls risks. Rīgā viena kaimiņa nevīžības dēļ visu konteineru var izvest kā dārgus sadzīves atkritumus.

Šādā gadījumā papildu izmaksas tiks sadalītas starp visu dzīvokļu iemītniekiem. Dažreiz šis punkts tiek izcelts rēķina atsevišķā rindā, lai pastiprinātu kolektīvo atbildību, paskaidroja “Clean R” pārstāve.

Viļņā sistēma ir vērsta uz konkrētu pārkāpēju. Un tomēr nepareiza šķirošana palielina kopējās izmaksas visai pilsētas sistēmai, kas galu galā izraisa tarifu pieaugumu visiem pilsētas iedzīvotājiem, norāda Gabrielius Grubinskas.

Gan Rīga, gan Viļņa cenšas panākt, lai atkritumu šķirošana būtu izdevīga. Iepakojuma, stikla un citu šķirojamo atkritumu izvešana abās pilsētās ir bezmaksas. Turklāt Rīgā bioloģisko atkritumu apstrāde ir par 40% lētāka nekā jauktu atkritumu apstrāde, kas tiek pasniegts kā iespēja ietaupīt. Un Viļņā jauktu atkritumu izvešanas izmaksas ir tieši atkarīgas no to svara.