Pēc otrdien, 2. jūnijā, notikušās Ministru kabineta sēdes premjers Andris Kulbergs preses konferencē paziņoja, ka jaunā valdība no iepriekšējās administrācijas mantojusi 785 neizpildītus uzdevumus.
Vienlaikus viņš izklāstīja izmaiņas valdības darba organizācijā un apstiprināja, ka 27. jūnijā Latgales pierobežā notiks izbraukuma valdības sēde, kurā paredzēts lemt arī par dronu incidentu radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismu.
Valdība mantojusi 785 neizpildītus uzdevumus
Raksturojot situāciju, kuru mantojusi jaunā valdība, Kulbergs norādīja, ka valsts pārvaldē uzkrājies ievērojams skaits nepabeigtu darbu.
“Mums šeit ir mantojums. Mantojums izskatās sekojoši – ir 785 nepadarītie darbi. Tas ir papildus tam, ko mēs esam uzlikuši sev par pienākumu strādāt,” preses konferencē sacīja premjers.
Pēc viņa teiktā, runa ir par neizstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem un citiem uzdevumiem, kas izriet no iepriekš pieņemtajiem valdības lēmumiem.
“Tas vienkārši parāda to, cik šobrīd ir problemātiski valstij tikt galā ar uzdevumiem, kas ir bijuši Ministru kabinetā pieņemtie lēmumi,” norādīja Kulbergs.
Premjers atzina, ka daļa no šiem jautājumiem varētu būt zaudējuši aktualitāti, tādēļ ministrijām būs jāizvērtē, kuri uzdevumi joprojām ir nepieciešami.
Viņš arī nosauca ministrijas, kurās uzkrājies visvairāk neizpildītu darbu.
“Šeit rekordists ir Klimata un enerģētikas ministrija ar 166 neizpildītiem uzdevumiem, Izglītības un zinātnes ministrijai ir 115, bet Veselības ministrijai – 57,” sacīja premjers.
Trūkst amatpersonu atbildīgajos amatos
Kulbergs norādīja, ka problēma nav tikai nepabeigtie darbi. Viņaprāt, valsts pārvaldē trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties atbildību par šo uzdevumu izpildi.
Premjers minēja, ka vairākās ministrijās nav valsts sekretāru vai viņu vietnieku, savukārt citās iestādēs nav aizpildītas citas nozīmīgas vadības pozīcijas.
Pēc viņa teiktā, bez šo amatu aizpildīšanas būs grūti sakārtot uzkrātās problēmas un virzīt uz priekšu jaunās valdības prioritātes.
Mainīs valdības darba kārtību
Kulbergs paziņoja, ka ar līdzšinējo Ministru kabineta sēžu grafiku nebūs iespējams izskatīt gan uzkrātos jautājumus, gan valdības deklarācijā paredzētos darbus.
Tāpēc papildus ierastajām otrdienu valdības sēdēm paredzēts organizēt arī ceturtdienu darba sēdes, kurās ministri ziņos par konkrētu uzdevumu izpildi, kā arī piektdienu stratēģiskās sanāksmes.
“Katram ministram jānāk ar trim svarīgākajiem jautājumiem, ko viņš ir gatavs paveikt konkrētā laikā ar konkrētu rezultātu,” skaidroja premjers.
Viņš arī uzsvēra, ka ministriem pašiem būs jāaizstāv savi priekšlikumi valdības sēdēs un jāuzņemas politiskā atbildība par to kvalitāti.
Jūnija beigās valdība dosies uz Latgales pierobežu
Atbildot uz jautājumiem par valdības deklarācijā iekļauto apņemšanos izstrādāt kompensāciju mehānismu bezpilota lidaparātu radīto zaudējumu segšanai, Kulbergs paziņoja, ka 27. jūnijā Latgales pierobežā notiks izbraukuma valdības sēde.
Pēc viņa teiktā, šis būs viens no galvenajiem jautājumiem, ko valdība plāno izskatīt reģionā.
“Šis ir ļoti svarīgs punkts. Tieši tāpēc mēs organizējam 27. jūnijā izbraukuma sēdi uz Latgales pierobežu. Uz šo sēdi mēs vēlamies atrisināt jautājumu, lai būtu skaidrība iedzīvotājiem un uzņēmējiem par šo situāciju,” sacīja premjers.
Kulbergs atzina, ka pašlaik apdrošinātāji daudzos gadījumos atsaucas uz līgumos paredzētajiem izņēmumiem un zaudējumus nesedz.
“Mēs ļoti labi saprotam, ka apdrošinātāji izmanto punktus savos līgumos, lai šādu kompensāciju nedotu, un te noteikti valstij jābūt risinājumam pretī,” viņš piebilda.
Premjers norādīja, ka valdība jau strādā pie iespējamiem risinājumiem un cer tos sagatavot līdz izbraukuma sēdei.
Gatavošanās vēlēšanām notiek pēc plāna
Valdība otrdien slēgtā sēdes daļā uzklausīja ziņojumu par gatavošanos gaidāmajām vēlēšanām.
Pēc Kulberga teiktā, saņemtā informācija ļauj secināt, ka darbi norit saskaņā ar plānu.
“Šobrīd man ir ļoti liela pārliecība, ka mums ir situācija kontrolē. Ir pat apsteigts grafiks. Situācija ir ļoti labā kontrolē,” sacīja premjers.
Vienlaikus viņš atzina, ka vēl jāizraugās konkrēta amatpersona, kura koordinēs vēlēšanu sagatavošanas procesu valdības līmenī.
Par ekonomiskajām saitēm ar Krieviju
Preses konferē Kulbergs komentēja arī jautājumus par Latvijas uzņēmumu sadarbību ar Krieviju.
Premjers uzsvēra, ka viņa nostāja nav mainījusies un Latvijai jāturpina mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas.
“Es esmu vēl joprojām ļoti uzstājīgs par to, ka mums nav jāuztur šīs saiknes. Tā ir nevajadzīga atkarība, kura tikai pasliktina situāciju,” sacīja Kulbergs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka atsevišķās nozarēs, piemēram, farmācijā, pārorientēšanās nevar notikt uzreiz, jo nepieciešams laiks sertifikācijas procesu un piegādes ķēžu pārkārtošanai.
Pēc premjera teiktā, šie jautājumi vēl tiks vērtēti kopā ar atbildīgajām ministrijām un Eiropas Savienības partneriem.
