Kā klājas mūsu nacionālajam dārgumam Raimondam Paulam? Stāstām: viņš dzīvo, muzicē, neatlaidīgi strādā. Pirms dažām dienām viņš uzstājās slēgtā pasākumā mūzikas namā “Daile” un visus pārsteidza ar savu humora izjūtu, meistarību un… jaunām dziesmām!
Kur var dzirdēt Paulu?
Maestro daiļrades cienītāji bieži uzdod šī raksta autoram vienu jautājumu: “Kur šobrīd var redzēt un dzirdēt Paulu?”
Atbilde ir vienkārša: visbiežāk mūsu pašmāju klasiķis uzstājas tieši mūzikas namā “Daile” Krišjāņa Barona ielā Rīgā. Tiesa, to nevajadzētu sajaukt ar tāda paša nosaukuma teātri, kas atrodas Brīvības ielā.
Aizvadītajos gadu desmitos šeit atradās lielisks kinoteātris, bet pirms trīspadsmit gadiem tas nonāca producentes Andas Zadovskas pārziņā. Viņa ir operas dīvas Kristīnes Zadovskas – mūsu slavenā Jaunā Rīgas teātra mākslinieka Andra Keiša sievas – māsa.
Mūzikas namā ir neliela zāle ar balkonu, kurā var uzņemt apmēram divsimt cilvēku. Tur periodiski notiek dažādi koncerti un pāris reizes mēnesī noteikti uzstājas Raimonds Pauls!
Keišs un Zadovska, kuri dzīvo tepat tuvumā, ir Raimonda Paula labi draugi. Viņš atzīst, ka ļoti ciena šo pāri par viņu drosmi.
Kā visiem zināms, pirms dažiem gadiem Andris publikai atklāja dramatisku stāstu par to, ka viņam un viņa sievai piedzima dvīņi – viena meitene pilnīgi vesela, bet otra, diemžēl, cieš no bērnu cerebrālās triekas.
Vecāki kategoriski iebilst pret to, ka meitene dzīvo speciālā iestādē, un paši par viņu rūpējas. Maestro šo rīcību novērtē.
Savukārt Anda Zadovska pirms mēneša kļuvusi par Atzinības krusta komandieri.
“Pamatu pamats ir ģimene”
“Man vissvarīgākā ir mūzika, to zina visi,” saka Raimonds Pauls. “Spēlēšu, kamēr rokas spēj pieskarties taustiņiem; jāspēlē, kamēr ritenis griežas un tu tajā esi kā vāvere. Toties es saprotu, ka pamatu pamats ir ģimene. Jādzīvo kopā, jāpalīdz cits citam. Uzstāties uz skatuves kopā ar Andri ir patiess prieks. Kā saka džeza mūziķi, viņš tevi saprot “no degungala”, proti, no pusvārda. Un, protams, viņš ir satriecošs mākslinieks un cilvēks ar lielisku humora izjūtu, un to es īpaši vērtēju. Bez humora arī es jau sen būtu zemē, un virs manis valdītu klusums un augtu bērzs.”
Pēc Lanas, Maestro sievas, ar kuru viņš bija kopā vairāk nekā sešdesmit gadus, došanās mūžībā uz Rīgu atgriezās viņa tuvākie cilvēki – meita Aneta, kura padomju gados apprecējās ar ārzemju uzņēmēju Mareku Pedersenu un dāvāja Maestro divas mazmeitas.
Mazmeita Annamarija Paula tagad visu laiku ir kopā ar vectēvu – mājās, vasarnīcā Baltezerā, koncertos.
Laiku pa laikam ciemos brauc arī otra mazmeita, Monika Pedersena, kura pēdējos gados dzīvojusi Kalifornijā.
Apciemo arī kaimiņi – radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode ar vīru, Dailes teātra māksliniecisko vadītāju Juri Vaivodu, kā arī Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Visi sanāk viesistabā, kuras centrā stāv klavieres!
“Ar savām rokām ielīda manā sirdī”
Maestro nekad nepaliek viens – tieši tāpēc pagājušā gada novembrī, kad viņam radās veselības problēmas un bija nepieciešama steidzama sirds operācija, kāds laikus izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību un mediķiem izdevās viņu glābt.
Pēc tam Pauls par to jokoja: “Atceros, ka mani aizveda ar mašīnu pa kādu nelīdzenu ceļu, un tad sirds ķirurgs Lācis ar savām rokām ielīda manā sirdī.”
Taču visvairāk pārsteidz tas, ka pēc tam Maestro atzīmēja savu deviņdesmito dzimšanas dienu un joprojām aktīvi turpina savu radošo darbību.
Maestro jaunie projekti
Turpat, mūzikas namā “Daile”, viņš pēdējos gados kopā ar Andri Keišu ir veidojis programmas, kurās izmantoti Ojāra Vaciēša dzejoļi un Viljama Šekspīra soneti (projektā piedalījās arī estrādes zvaigzne Intars Busulis).
Taču jau vairākus gadus vispopulārākā ir programma “Vīrieši labākajos gados“, kuras nosaukums ir aizgūts no populārās Rīgas kinostudijas filmas (uzņemta 1977. gadā).
Filma, kas uzņemta pēc rakstnieka Zigmunda Skujiņa romāna “Vīrietis labākajos gados” (izdots 1974. gadā), stāsta par inženieri Alfrēdu Turlavu, kurš piedzīvo pusmūža krīzi, profesionālas grūtības un sarežģījumus mīlestībā. Tieši šai filmai tika radīta Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem “Vīrietis labākajos gados”, kuru mēs pazīstam Mirdzas Zīveres izpildījumā.
Tā ir kļuvusi par popmūzikas klasiku. Kurš gan neatceras šos vārdus: “Kas vērtīgāks ir par visu… Nu, protams, ka vīrietis gados, gados vislabākajos!”
Šajā koncertprogrammā, uz kuru biļetes ir ārkārtīgi grūti iegūt, piecdesmitgadīgais Keišs ir vienā līmenī ar klasiku. Bija arī joki, ekspromti ar Maestro.
Vakars par godu grāmatas par Jāni Peteru izdošanai
Nupat mūzikas namā “Daile” izskanēja vakars, kas bija veltīts grāmatas par ievērojamo Latvijas dzejnieku un sabiedrisko personību Jāni Peteru izdošanai. Un Pauls izcēlās ar jokiem, tostarp šādu: “Mikrofoni šeit dažkārt ir tādi viduvēji, taču biļešu kase vienmēr strādā lieliski! Un arī bufete!”
Runājot par grāmatu – tajā ir vairāk nekā tūkstotis lapu! To izdeva izdevniecībā “Aminori”, bet sastādījusi un sakārtojusi Inita Saulīte‑Zandere. Sanāca liels foliants “Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks, diplomāts, cilvēks”, kurā var atrast unikālus materiālus.
Viss sākās ar sarunu ar Peteru, un pēc viņa aiziešanas 2025. gada janvārī darbs turpinājās sadarbībā ar dzejnieka atraitni Baibu, kura kopā ar mazdēlu bija klāt zālē.
Viesu vidū bija daudz ievērojamu personību: gan ministri, gan kino un estrādes zvaigznes. Koncertā skanēja Raimonda Paula dziesmas ar Petera vārdiem, dziedāja Marija Naumova un 79 gadus vecais Viktors Lapčenoks (tieši viņš septiņdesmitajos gados kļuva par Maestro pirmā hita pirmo izpildītāju). Izskanēja arī trīs jaunas dziesmas ar Petera vārdiem! Un, protams, Maestro iepazīstināja ar jaunu zvaigzni – Gerdu Timrotu!
“Meitene, kā redzat, ir skaista, ar brīnišķīgu balsi…,” teica Maestro. “Un dzied latviski, kas jau ir kaut kas – mūsdienās tas ir retums, jo tagad visi cenšas dziedāt angļu valodā! Vārdu sakot, es ar viņu strādāšu, sagaidiet jaunu zvaigzni!”
Pēc koncertiem Pauls ar kolēģiem parasti pavada laiku privātā gaisotnē mājīgajā mūzikas nama kafejnīcā. Viņam tur vienmēr ir gatavi pasniegt sulu, lašmaizītes, kūciņas. Maestro neatsakās, vienlaikus murminot: “Visi mani baro, it kā es būtu izsalcis, bet mājās ledusskapis ir pilns!”
Maestro turpina strādāt
Pagājušā gada decembrī Pauls atdāvināja savu kaklasaišu kolekciju mūzikas namam “Daile”, sakot: “Kam man tik daudz?” Droši vien tagad tur ierīkos nelielu muzeju ar Maestro kaklasaitēm! Turklāt Maestro parakstīja daudzus 2026. gada kalendārus, kas veltīti viņa deviņdesmitgadei.
Kalendārā katram mēnesim ir iekļautas Maestro skaņdarba notis jaunā aranžējumā, ko atskaņo solists, kurš cieši sadarbojies ar Maestro.
Turklāt kalendārā ir iekļauts arī 13. mēnesis – 2027. gada janvāris, kurā pats pianists spēlē solo kopā ar radio vadītājiem Ufo un Fredi.
Maestro turpina strādāt – gan mājās, gan LR1 studijā, kur nesen ierakstīja albumu ar izcilā armēņu komponista Arno Babadžanjana mūziku.
Maestro ir mums līdzās. Viņa daiļradē atdzīvojas visa Latvijas ģeogrāfija: no mīļās Rīgas un dzintara pilsētas Liepājas līdz veselam dziesmu ciklam, kas veltīts Latvijas upēm – gan lielām, gan vismazākajām. Bet cik daudz unikālu latviešu tautasdziesmu aranžējumu ir radījis Maestro! Tātad Pauls ir ne tikai izcils pianists un komponists, bet arī mūsu kultūras mantojuma lielais sargātājs. Mūsu mūzikas Krišjānis Barons! Un tas nav nekāds joks.
Stipru veselību, Maestro. Nesen savā uzrunā viņš stāstīja, ka otrā Baltezera krastā viņam bijis kaimiņš – izcilais mākslinieks Jānis Kubilis, kurš nodzīvoja 102 gadus. “Ir uz ko tiekties!” rezumēja klasiķis.
Teksts: Andrejs Šavrejs. Tulkojusi Evita Savicka.
