Pēc otrdien, 19. maijā, izsludinātā iespējamā gaisa telpas apdraudējuma Nacionālie bruņotie spēki (NBS) preses konferencē skaidroja, kāpēc tika izsūtīti plaši šūnu apraides brīdinājumi, kā notika NATO iznīcinātāju iesaiste un kādēļ dienesti nevar atļauties kavēties ar iedzīvotāju brīdināšanu.
Preses konference notika pēc dienas pirmajām šūnu apraides brīdinājumu izsūtīšanām vairākos Latvijas novados. Savukārt vēlāk pēcpusdienā atkārtoti šūnu apraides paziņojumi tika izsūtīti arī Balvu un Ludzas novados.
Preses konferencē piedalījās Apvienotā štāba pārstāvis pulkvedis Māris Tūtins, Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle un Aizsardzības ministrijas pārstāve Guna Gavrilko.
“Mūsu pienākums ir brīdināt cilvēkus”
NBS pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka šūnu apraides brīdinājumi netiek izsūtīti bez pamata, pat ja vēlāk izrādās, ka draudi nav apstiprinājušies.
“Mūsu pienākums ir brīdināt iedzīvotājus, ka šāds apdraudējums pastāv,” preses konferencē sacīja pulkvedis Māris Tūtins.
Viņš skaidroja, ka dienesti nevar gaidīt līdz brīdim, kad objekts jau šķērsojis Latvijas gaisa telpu. “Ja mēs gaidīsim, kamēr tas šķērsos Latvijas gaisa telpu, tad pēc tam jau būtu par vēlu,” uzsvēra Tūtins.
Arī Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle aicināja sabiedrību nopietni uztvert šūnu apraides paziņojumus.
Pēc viņa teiktā, mūsdienu bezpilota lidaparāti var būt īpaši bīstami. “Drons mūsdienās spēj nest no 50 līdz pat 100 kilogramiem sprāgstvielas,” norādīja Zīle.
Dienesti joprojām nevar pateikt, kas īsti tika fiksēts
Viens no būtiskākajiem jautājumiem preses konferencē bija par objektu, kura dēļ deviņos novados tika izsludināts apdraudējums.
NBS atzina — šobrīd joprojām nav iespējams apstiprināt, ka tas tiešām bijis drons.
“Mēs nevaram apgalvot simtprocentīgi, ka kaut kas bija,” sacīja Tūtins.
Pēc viņa teiktā, sensori un radari uzrādīja iespējamu objekta kustību pāri vairākiem Latvijas novadiem, taču vēlāk tas netika identificēts. “Tiek veikta analīze, tiek pētīts, bet pagaidām mēs nevaram neko apgalvot,” viņš piebilda.
Vienlaikus NBS uzsvēra, ka arī iepriekš bijuši gadījumi, kad sensori fiksējuši objektus, kas vēlāk izrādījušies saistīti ar citiem faktoriem. “Mums ir vēsturiski un tehniski gadījumi, kad dažādi faktori uzrādās radaros un sensoros. Pēc tam izvērtējot saprotam — tas nav bijis militārs apdraudējums,” skaidroja Tūtins.
Igaunijā notriektais drons Latvijas gaisa telpā nav atradies
Aizsardzības ministrijas pārstāve Guna Gavrilko preses konferencē precizēja, ka NATO iznīcinātāju notriektais drons atradies Igaunijas, nevis Latvijas gaisa telpā.
“Pirmais incidents, kad drons tika notriekts Igaunijas gaisa telpā, ir ielidojis tur no Krievijas puses. Nav atradies Latvijas gaisa telpā,” sacīja Gavrilko.
Viņa arī uzsvēra, ka operāciju koordinējis Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs Lielvārdē. “Šī operācija bija pierādījums ļoti veiksmīgai Baltijas valstu sadarbībai,” norādīja Gavrilko.
“Viltus trauksmes” būs arī turpmāk
Preses konferencē NBS pārstāvji atzina, ka sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar biežajiem brīdinājumiem, tomēr uzsvēra — dienesti nevar riskēt ar cilvēku drošību.
“Mēs saprotam neapmierinātību ar tā saucamajām viltus trauksmēm, bet mēs jau nevaram zināt, ka tā būs viltus trauksme,” sacīja Gavrilko.
Arī Arvis Zīle uzsvēra, ka drošība būs prioritāte arī turpmāk.
NBS pārstāvji arī atzina, ka līdzīgi incidenti var atkārtoties tik ilgi, kamēr turpinās Krievijas karš Ukrainā. “Tikmēr, kamēr turpinās šis karš, ir ļoti liela iespējamība, ka šādi gadījumi atkārtosies,” norādīja Tūtins.
NBS asi reaģē uz Krievijas izplatītajiem apgalvojumiem
Atsevišķa preses konferences daļa bija veltīta arī Krievijas izplatītajiem apgalvojumiem, ka Baltijas valstis it kā ļauj Ukrainai izmantot savu teritoriju dronu uzbrukumiem Krievijai. Par to plašāk rakstījām šeit.
Tūtins šos apgalvojumus nosauca par meliem un aicināja nopietni vērtēt to izplatīšanu arī Latvijā. “Šādus melus nedrīkst šādā laikā tiražēt. Tā nav jokošanās,” uzsvēra Tūtins.
Viņš piebilda, ka līdzīgi Krievijas paziņojumi izskanējuši arī pēc iepriekšējiem incidentiem Baltijā.
“Šī nav pirmā reize, kad Krievija apvaino Baltijas valstis gaisa telpas nodošanā ukraiņu pretuzbrukumiem,” sacīja Tūtins.
