Bērna piedzimšana vienmēr ir brīnums, bet dvīņu gadījumā tas ir divkāršs. Aleksandrs un Artjoms nāca pasaulē aprīlī pirms 6 gadiem, un vecāki, Dace un Nikolajs, bija ļoti laimīgi. Viņi dzīvo Krāslavā, un ģimenē tobrīd jau auga 6 gadus vecā Viktorija.
“Kad uzzināju, ka mums būs dvīņi, vīrs bija reisā. Es viņam piezvanīju un pastāstīju jaunumus, taču viņš sākumā pat nenoticēja, domāja, ka es jokoju,” stāsta Dace.
Taču liktenis viņiem bija sagatavojis smagu pārbaudījumu, kad vienam no dvīņiem – Artjomam – tika diagnosticēts autisms. Tagad viņam ir 6 gadi, viņš nerunā, neēd pats un neprot sazināties – Artjomam ir nepieciešamas pastāvīgas ABA terapijas un logopēda nodarbības, kā arī citi rehabilitācijas veidi. Laiku zaudēt nedrīkst. Ģimenei ļoti vajadzīga palīdzība.
Par šo ģimeni “Chayka” portālam pastāstīja Rita Troškina, žurnālistikas projekta “Zaļā lampa” vadītāja. Mēs zinām, ka starp mūsu lasītājiem ir ļoti daudz atsaucīgu cilvēku, tāpēc dalāmies ar to ar jums un ceram uz jūsu palīdzību. Pat viens ziedojuma zvans var palīdzēt zēnam un dāvāt cerību viņa vecākiem.
“Kamēr viņš vēl ir mazs, ir iespējams daudz ko mainīt”
Dvīņi nāca pasaulē Preiļu dzemdību namā priekšlaicīgi – 37,5. grūtniecības nedēļā. Aleksandram veselības problēmu nebija jau no paša sākuma. Savukārt Artjoms piedzima zils, ar skābekļa trūkumu, aptinies ar nabassaiti. Viņu uzreiz nogādāja reanimācijā, stāsta zēnu mamma Dace.
Viens no mazuļiem atradās ar Daci palātā, bet otru atnesa tikai no rīta. Mātei tas bija ļoti smags pārdzīvojums – dēls ar grūtībām elpoja. Uzreiz pēc piedzimšanas Artjoms pat piedzīvoja klīnisko nāvi.
Pēc kāda laika zēna stāvoklis uzlabojās, un Daci ar bērniem izrakstīja mājās. Abus dēlus vecāki kristīja.
Līdz divu gadu vecumam viss šķita normāli – bērni auga un apguva prasmes. Taču vēlāk Dace sāka pamanīt atšķirības starp abiem brāļiem. Aleksandrs visu apguva ātrāk, bet Artjoms atpalika attīstībā. Viņš sāka šūpoties uz dīvāna, veicot atkārtotas ritmiskas kustības, neņēma rokās karoti un nemācēja košļāt. Dace ļoti satraucās.
Artjoms joprojām nav iemācījies košļāt. Visu ēdienu mamma viņam blenderē.
Bērnudārzā Krāslavā, kur bērni sākumā gāja kopā, viņš vispār neko neēda. “Viņš ierāvās stūrī un sēdēja viens, nesazinoties ar citiem. Galu galā mums nācās Artjomu no bērnudārza izņemt,” atceras mamma.
Trīs gadu vecumā Artjomam veica visas nepieciešamās pārbaudes. Zēnam diagnosticēja autismu un piešķīra invaliditāti.
“Sākumā tas man bija milzīgs šoks. Ar autismu saskāros pirmo reizi. Līdz Artjoma piedzimšanai par to neko nezināju. Pēc tam samierinājos, un mēs sākām apmeklēt ārstus. Dzīvojam tālāk, cenšamies darīt visu nepieciešamo. Mums teica, ka apstāties nedrīkst. Kamēr viņš vēl ir mazs, ir iespējams daudz ko mainīt,” saka Dace.
ABA terapija dod rezultātu
“Artjomu maz kas interesē. Viņš noslēdzas savā pasaulē un bieži sēž, sitot plaukstas,” skumji stāsta Dace. “Viņam nepatīk doties pastaigās – kontakts ar svešiem cilvēkiem viņu biedē.”
Ir dažas multfilmas, kas viņam patīk. Piemēram, par kravas mašīnīti un tās, kurās tiek apspēlēti cipari. Mīļākos fragmentus viņš var skatīties vairākas reizes pēc kārtas. Vēl Artjomam ļoti patīk cipari un spilgtas krāsas, īpaši zilā.
“Artjomam patīk mašīnītes. Savukārt mīkstās rotaļlietas viņam ir pilnīgi vienaldzīgas,” stāsta mamma. “Tomēr kopš sākām viņu vadāt uz ABA terapijas nodarbībām Daugavpilī, ir manāms neliels progress. Agrāk viņš pat piecas minūtes nespēja būt mierā, savukārt tagad var mierīgi nosēdēt visu mūzikas nodarbību.”
Daudz kas ir atkarīgs no audzinātājiem, jo Artjoms ir ļoti jutīgs pret cilvēkiem. Uz veikalu iet ar viņu ir praktiski neiespējami – ieraugot cilvēku pūli, zēns krīt zemē un kliedz. Līdzīgi notiek arī rotaļu laukumā, ja tur ir daudz bērnu. Ja bērnu ir maz, viņš var nedaudz pašūpoties šūpolēs. Vecāki ar viņu nevar apmeklēt ne bērnu klubu, ne salūtu. Artjoms baidās pat no Ziemassvētku vecīša.
“Ar brāli Artjoms praktiski nekontaktējas. Taču viņam patīk, piemēram, kad Aleksis pūš blakus ziepju burbuļus, tad Artjoms priecājas un lēkā. Vecākajai māsai patīk viņu samīļot, bet viņš nekontaktē pat ar viņu. Citi bērni viņu neinteresē. Savukārt pret mani viņš ir ļoti mīļš. Dažreiz, ļoti reti viņš var pateikt ‘mamma’,” saka Dace.
Ar Artjomu nav viegli. Viņš vienmēr iet tur, kur pats grib, un pārliecināt vai pierunāt viņu nav iespējams. Šobrīd vecāki vadā zēnu uz specializēto bērnudārzu Daugavpilī. Regulārā braukāšana no Krāslavas uz Daugavpili prasa daudz degvielas.
Ģimenei ļoti vajadzīgs jūsu atbalsts
Daces liktenis nav bijis viegls. Viņa agri zaudēja vecākus. Tad nonāca bērnunamā. Vēlāk viņu adoptēja audžuvecāki.
Pēc skolas jauniete četrarpus gadus strādāja Anglijā fabrikā, taču vēlāk atgriezās Latvijā. Krāslavā viņa strādāja šūšanas fabrikā, pēc tam – par kasieri veikalā “Maxima”. Šobrīd viņa nestrādā, jo atrast darbu ar trim bērniem ir praktiski neiespējami. Nav arī vecmāmiņu, kas varētu palīdzēt.
Daces vīrs Nikolajs ir no Rēzeknes novada. Savulaik viņus iepazīstināja Daces draudzene, un kopš tā laika viņi ir kopā. Nikolajs strādā par ekspeditoru un kurjeru, piegādā sūtījumus. Viņš cenšas ņemt pēc iespējas vairāk pasūtījumu, lai nodrošinātu ģimeni ar visu nepieciešamo. Ģimenei ar trim bērniem nav viegli.
Turklāt regulāri jāapmaksā speciālistu konsultācijas un nodarbības Artjomam. Vecāki vienmēr ir centušies tikt galā pašu spēkiem. Taču, lai kaut nedaudz uzlabotu dēla veselības stāvokli, nepieciešams ļoti daudz – ABA terapija, fizioterapija, ergoterapija, logopēda nodarbības un vēl daudz kas cits. Tas viss prasa lielus līdzekļus. Dace un Nikolajs nepārtraukti meklē jaunas iespējas, kā palīdzēt dēlam. Taču Krāslavā šādu iespēju ir maz, tāpēc nākas braukt pie speciālistiem uz Daugavpili.
Vecāku lielākā vēlēšanās ir palīdzēt Artjomam izkļūt no viņa “Aizspogulijas”.
“Mēs ļoti pārdzīvojam par viņa nākotni. Gribam, lai viņš spētu iekļauties sabiedrībā, mācītos skolā. Mums priekšā vēl ir ļoti liels darbs. Taču mēs ticam un ceram uz labāko,” saka Dace.
Kā palīdzēt
Artjomam ļoti nepieciešamas ABA terapijas nodarbības un nodarbības ar logopēdu. Tieši tās dod nelielus, bet pastāvīgus uzlabojumus. Gada kursam Daugavpils centrā “Valensija”, iekļaujot atbalstu arī ceļa izdevumiem, nepieciešami 5 400 eiro.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros līdz 19. maijam Artjoma atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 90006384. Viena zvana maksa ir 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Artjomam Nemņjaševam arī īpašu ziedojumu kontu. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturētas NEKĀDAS komisijas maksas.
Pārskaitījumu Artjomam vai veikt, izmantojot šos rekvizītus:
- Labdarības fonds BeOpen
- Reģ.Nr. 50008218201
- Konta nr. LV67CBBR1123215501030
- Bankas SWIFT: CBBRLV22
- Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Artjomam Nemņaševam
Fondam BeOpen ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ļauj saņemt nodokļu atvieglojumus.
