Pamēģini – tas var mainīt visu: studentes pieredze SSE Riga. Partnermateriāls

“Drīz sapratu, ka tas, ka es esmu no Rēzeknes, ir nevis trūkums, bet kaut kas, kas mani izceļ,” tā par savu pieredzi, studējot SSE Riga, stāsta Paula Esmeralda Deksne. 

Cilvēki, kas visu dzīvi pavadījuši mazā pilsētā, bieži vien neredz visas iespējas. Viss apkārt ir pazīstams un nerada izaicinājumu – taču arī neizraisa bailes. Tāpēc, kad mūsu – latgaliešu – bērni izaug un pienāk laiks izvēlēties, kur viņiem turpināt studijas, mēs ne vienmēr esam gatavi izkāpt no komforta zonas un uzdrošināties. 

Jauniešus satrauc jaunas saistības, nepieciešamība nopietni mācīties, dažkārt pat nedzimtajā valodā, kā arī bažas, ka jaunajā vietā viņiem neizdosies atrast draugus.

Vecāku domas aizņem praktiskāki jautājumi: kā apmaksāt studijas? Kur dzīvos vakardienas skolnieks, vai viņam būs labi kaimiņi un kādas būs īres izmaksas? Vai atvase nepazudīs lielpilsētā?

“Chayka” parunāja ar Paulu Esmeraldu par viņas pieredzi, meklējot augstskolu, iestājoties tajā un uzsākot studijas. Varbūt šīs apņēmīgās meitenes stāsts iedvesmos arī lasītājus.

Ceļš uz lēmuma pieņemšanu

“Vidusskolas sākumā, tāpat kā lielākā daļa pusaudžu, meklēju savu virzienu. Es esmu no Rēzeknes, un tieši no turienes sākas šis stāsts,” dalās atmiņās Paula Esmeralda.

Sākotnēji meitene izvēlējusies humanitāro virzienu: tā likās droša izvēle. Kā viņa pati teica, “biju pārliecināta, ka cipari nav mani”.

Taču paralēli mācībām viņa sākusi piedalīties dažādās līderības programmās. Gribējās izmēģināt, izpētīt, iziet ārpus tā, kas ir zināms un ērts.

“Par SSE Riga pirmo reizi dzirdēju 11. klases beigās no audzinātājas. Nezinu, vai viņa apzinājās, ko ar to iedarbināja. Apskatīju mājaslapu, sociālos tīklus, izlasīju visu, ko vien varēju atrast, un jo vairāk lasīju, jo vairāk sajutu, ka šī varētu būt īstā vieta,” stāsta Paula Esmeralda.

Tad meitene pieteicās studentu ēnošanai, un tā diena izrādījās izšķiroša. Viņa saprata, ka vēlas tur būt. 

“Patika cilvēki apkārt, patika atmosfēra, patika sajūta, ka šeit kaut kas notiek. Vēlāk apmeklēju arī Atvērto durvju dienu, un pēc tam mans lēmums bija pieņemts. Vajag tikt iekšā,” saka jauniete.

Citas augstskolas viņa nopietni neapskatīja. Zināja, ka Rīgas Ekonomikas augstskola (angliski: Stockholm School of Economics in Riga jeb SSE Riga; tautā bieži saukta arī par “zviedriem”) pēc starptautiskajiem reitingiem esot labākā vieta Baltijā ekonomikas un biznesa studijām, un tas bija virziens, kas likās īstais.

“Beigās es gandrīz aizmirsu, ka esmu uzņemšanas intervijā!”

“Uzņemšanas process sastāv no trim daļām: motivācijas vēstules, testa un intervijas, un katrai no tām bija savs izaicinājums,” turpina Paula Esmeralda.

Jauniete atzīst, ka motivācijas vēstule viņai sagādājusi vismazāk uztraukuma, jo stāstīt par sevi un saviem mērķiem ir vieglāk nekā sacensties ar taimeri. Viņa gribēja to uzrakstīt patiesi, tāpēc veltīja laiku, lai iedziļinātos skolas vērtībās un saprastu, ko SSE Riga īsti meklē savos studentos. 

Tests bija pavisam cita lieta. Tas aptver loģiku, matemātiku un angļu valodu. Meitene saka, ka lielākās bailes izraisīja matemātikas daļa.

“Uzdevumu ir daudz, laika maz. Mērķis ir paveikt pēc iespējas vairāk un pēc iespējas precīzāk,” dalās savā pieredzē studente.

Paula Esmeralda pastāstīja arī par to, kā gatavojusies testam: “Mājaslapā ir pieejams paraugs, ko pildīju uz ātrumu, lai pierastu pie tempa. Pati gatavojos intensīvi apmēram nedēļu iepriekš, taču zinu, ka daži gatavojas lēnām pat vairākus mēnešus. Ja man būtu jāsāk no jauna, es darītu tāpat. Galvenais padoms: uzliec taimeri un skaties, cik uzdevumu spēj izpildīt.” 

Tad pienāca intervijas kārta. Tajā ir divas daļas: pirmā ir case study (gadījuma izpēte). Tiek dota aptuveni stunda, lai iepazītos ar 12 līdz 15 lapām materiālu par reālu biznesa problēmu, un pēc tam jāatbild uz četriem jautājumiem intervētāja vadībā.

Protams, uztraukums bija liels. Taču Paula Esmeralda aicina nebaidīties: “Intervētāji gan saprot, ka visticamāk tā ir tava pirmā reize, tāpēc negaida Stīva Džobsa līmeņa atbildes. Svarīgāka ir domāšana skaļi un spēja argumentēt.”

Intervijas otrajā daļā gan gāja vieglāk: tā bija par pretendenti, viņas motivāciju, vērtībām un pieredzi. 

“Tā bija patīkamākā daļa no visa procesa. Abi intervētāji lika justies tik ērti, ka beigās es gandrīz aizmirsu, ka esmu uzņemšanas intervijā,” smaida Paula Esmeralda.

Kā iestāties SSE Riga jau šogad?

Ik gadu SSE Riga uzņem aptuveni 150 studentus. Bakalaura studijas notiek angļu valodā un ilgst trīs gadus. Pēdējā mācību gadā studenti izvēlas divas no sešām specializācijām: ekonomika, finanses, uzņēmējdarbība, dati un MI, mazumtirdzniecības vadība un starptautiskā politika.

Šogad pieteikšanās kārtība ir šāda:

• vispirms aizpildi un iesniedz tiešsaistes pieteikuma formu. Šeit gan jāpasteidzas: iesniegšanas termiņš ir līdz 8. aprīlim, tātad laika vairs nav daudz;
• sagatavojies iestājtestam. Tas norisināsies 18. aprīlī tiešsaistē un ilgs aptuveni 4 stundas ar īsiem pārtraukumiem. Noskaties īsu video par to, kas tevi gaida;
• ja parādīsi labus rezultātus testā, nākamais posms būs intervija. Intervijas norisināsies no 12. līdz 29. maijam. Sarunas ilgums būs apmēram 30 minūtes. Neaizmirsti arī par gadījuma izpētes jeb case study daļu;
• ja viss izdosies, reģistrējies studijām līdz jūlija vidum un sāc studēt jau augusta beigās!

Studijas notiek angļu valodā. Vai nebūs grūti?

Mūsdienu jaunieši pārsvarā pārvalda angļu valodu ļoti labi: šķiet, tā ir mums apkārt. Taču viena lieta ir komunicēt ar draugiem no ārzemēm vai skatīties filmas, un pavisam cita – studēt.

Paula Esmeralda atzīst, ka viņai angļu valoda nekad nav bijusi īpašs šķērslis: jauniete piedalījusies olimpiādēs un pavadījusi veselu mēnesi Amerikā BAFF līderības projekta ietvaros. Tomēr pirmajās nedēļās bija sajūta, ka galva strādā nedaudz lēnāk.

“Bet jau pirmā mēneša beigās angļu valoda lekcijās šķita tikpat dabiska kā latviešu. Valoda pārstāj būt šķērslis diezgan ātri, to es varu solīt,” pārliecinoši saka studente.

Studijas: skats no iekšpuses

“Mācību nedēļas SSE Riga ir kā laikapstākļi, nekad īsti nezini, kas sagaidāms. Dažreiz nedēļa ir salīdzinoši mierīga, var atvilkt elpu, pavadīt vakarus ar draugiem vai nodarboties ar kaut ko ārpus skolas. Bet tad pienāk eksāmenu periods, un pēkšņi rīti un vakari bibliotēkā kļūst par normu,” stāsta Paula Esmeralda.

Jauniete saka, ka ir kāda lieta, ko augstskola iemāca ļoti ātri un bez izvēles: laika plānošana. Ja kaut ko atliec uz vēlāku laiku, darbi uzkrājas visai strauji. “Tā bija, domājams, lielākā mācība pirmajā semestrī: spēja organizēt savu laiku tā, lai viss nesakrīt uz galvas vienā brīdī,” atzīst studente.

Viņu patīkami pārsteidza tas, ka SSE Riga nav sesijas semestra beigās. Eksāmeni tiek rakstīti uzreiz, kad priekšmets ir pabeigts. Turklāt parasti vienlaikus norit tikai divi kursi. Šī pieeja, viņasprāt, ir daudz veselīgāka un efektīvāka, nekā klasiskais mācību modelis.

Paula Esmeralda saka, ka grūtākais sākumā nebija saturs, bet gan temps un standarti: “Pēkšņi visi ap tevi ir tikpat motivēti, tikpat ambiciozi, tikpat strādīgi. Bet tieši tas tevi virza uz priekšu: kad apkārt ir cilvēki, kuri nedod atļauju apstāties, tu arī nevari.”

Lielākā daļa Paulas Esmeraldas kursa biedru ir no Rīgas. “Var just, ka viņi ir pieraduši pie augstām prasībām, pie sacensības, pie tā, ka no tevis sagaida daudz,” saka meitene.

“Man, ierodoties no mazākas pilsētas, sākumā bija sajūta, ka jāpierāda nedaudz vairāk, ne citiem, bet pašai sev. Taču drīz sapratu, ka izcelsme šeit nenosaka neko. Svarīga ir zinātkāre, darbs un vēlme iesaistīties,” turpina studente.

Vai studijas var atļauties tikai izredzētie?

Skarba patiesība ir tā, ka, izvēloties augstskolu, bieži vien esam spiesti ņemt vērā ne tikai piedāvājamās studiju programmas, bet arī izdevumus. 

SSE Riga studiju maksa ES, EEZ un EFTA valstu studentiem ir 5200 eiro gadā, jo viņi automātiski saņem Baltijas–ES studentu stipendiju 2400 eiro apmērā gadā trīs gadu garumā. Šī atlaide tiek piemērota, iestājoties augstskolā. Salīdzinājumam – studentiem no pārējām valstīm jāmaksā pilna summa: 7600 eiro.

Bet ir arī stipendijas. Studentiem no Latgales visaktuālākais ir Markusa Storča fonda (Marcus Storch Donation) atbalsts. Tā ietvaros ik gadu tiek piešķirtas līdz pat 10 stipendijas studentiem no Latgales reģiona, piedāvājot daļēju vai pilnīgu atbrīvojumu no studiju maksas pirmajā studiju gadā.

Šo stipendiju saņēmusi arī Paula Esmeralda.

“Gandrīz tajā pašā dienā, kad uzzināju, ka esmu tikusi augstskolā, saņēmu vēl vienu lielisku ziņu: esmu ieguvusi Marcus Storch stipendiju, ko saņem 10 Latgales studenti. Tai nebija nekur speciāli jāpiesakās, informācija bija pievienota tam pašam e-pastam par uzņemšanu. Atceros, ka izlasīju to divreiz, jo neticēju. Esmu par to ļoti pateicīga, jo tā būtiski palīdzēja segt mācību izmaksas un ļāva pilnībā koncentrēties uz studijām,” stāsta jauniete.

Ir arī citas stipendijas, uz kurām var pretendēt visizcilākie studenti, kā arī jaunieši, kuru dzīves apstākļi ir smagāki nekā citiem. Plašāku informāciju par pieejamajiem variantiem var atrast šeit.

“Rīga noteikti prasa rūpīgāku budžeta plānošanu nekā dzīve pie vecākiem!”

Rīgā Paula Esmeralda īrē dzīvokli kopā ar draudzeni. Tas atrodas apmēram pusstundas braucienā no skolas, un šis brauciens viņai ir laiks, kad var padomāt, paklausīties mūziku vai pārlasīt pierakstus.

Taču augstskola piedāvā arī kopmītnes – un jauniete saka, ka par tām neesot dzirdējusi neko sliktu.

Kopmītnes atrodas Rīgā, Patversmes ielā 22 – 20 minūšu braucienā no augstskolas. Cenas 2025./2026. akadēmiskajam gadam svārstās no 220 līdz 350 EUR mēnesī atkarībā no istabas veida (divvietīga vai vienvietīga, ar koplietošanas vai privātu vannasistabu). Cenā iekļauti visi komunālie maksājumi, Wi-Fi un aprīkotas virtuves izmantošana.

Paula Esmeralda stāsta, ka, uzsākot dzīvi Rīgā, izdevumi bija lielāki, jo bija jāsapērk viss nepieciešamais mājoklim. Tagad tie ietver īri, pārtiku, transportu un ikdienas sīkumus – ir stabilāk, bet, protams, Rīga noteikti prasa rūpīgāku budžeta plānošanu nekā dzīve pie vecākiem. 

Uz Rēzekni viņa tagad brauc retāk. Sākumā brauca katru nedēļas nogali, lai atgrieztos pie ierastās vides, bet, laikam ejot, bieži vien izvēlas palikt Rīgā.

“Mājās ir ģimene, ir siltums, un sevi piespiest mācīties tur ir daudz grūtāk nekā bibliotēkā. Taču tie braucieni, kad tomēr aizbraucu, ir ļoti vērtīgi. Dažreiz vienkārši vajag atgriezties mājās,” saka jauniete.

Par perspektīvām un rezultātiem

“Viena no lietām, ko SSE Riga piedāvā un ko es negaidīju tik intensīvi izjust, ir saskarsme ar cilvēkiem, kuri tiešām kaut ko ir paveikuši. Kursa laikā ir iespēja satikt dažādu nozaru profesionāļus. Lielākā daļa no viņiem ir paši skolas absolventi, un tas, ar ko viņi dalās, nav tikai panākumu stāsti. Tie ir īsti dzīves stāsti ar kļūdām, šaubām un pagrieziena punktiem. Šīs lekcijas man ir bijušas vienas no iedvesmojošākajām pieredzēm studiju laikā,” turpina Paula Esmeralda.

Labu ieskatu absolventu turpmākajā dzīvē un karjeras ceļā dod nesen veiktā aptauja, kurā piedalījās SSE Riga bakalaura programmas 2024. gada absolventi. 

Programma dod spēcīgu startu: 90% absolventu aptaujas veikšanas brīdī (piecus mēnešus pēc absolvēšanas) jau bija atraduši darbu, turklāt lielākā daļa (62%) – Latvijā. 

Iedvesmo arī citi cipari: pēc aptaujas datiem, 77% respondentu pelna 1501 eiro vai vairāk, un lielākajai daļai (35%) darba atalgojums pārsniedz 2100 eiro. 

2025. gada absolventi neatpaliek: SSE Riga Komunikācijas un mārketinga direktore Dana Kumpiņa portālam “Chayka” pastāstīja, ka lielākā daļa pelna 1600–1900 EUR bruto mēnesī, savukārt 27% jau pārsniedz 2500 EUR.

Paula Esmeralda savā stāstā piemin gan obligāto praksi divu vasaru garumā, kas nodrošina, ka teorija netiek atstāta uz papīra, gan arī mentoru programmu, kuras ietvaros skola savieno studentus ar absolventiem atbilstošajās nozarēs, dodot iespēju uzdot jautājumus cilvēkam, kurš pirms dažiem gadiem sēdēja tajā pašā auditorijā.

Padomi tiem, kas vēl šaubās

Mēs palūdzām Paulu Esmeraldu dot padomu gan topošiem reflektantiem, gan viņu vecākiem. 

“Vecākiem es teiktu: saprotu bažas. Arī mani vecāki man piedāvāja palikt Rēzeknē, un tā nebūtu bijusi slikta izvēle. Bet ir kaut kas tāds, ko nevar iegūt attālināti vai ar rīta vilcienu,” atbildēja jauniete.

“Tas, ko tu iegūsti, dzīvojot tajā vidē pilnvērtīgi – cilvēki, situācijas, nejaušas sarunas pēc lekcijām, – to nevar aizstāt ar neko citu. Rīga paver acis plašāk. Tu sāc redzēt lielāku ainu un, iespējams, sāc arī saskatīt, kā atgriezties un kaut ko mainīt tur, no kurienes esi nācis,” viņa turpina. Kurš gan nevēlētos, lai viņa bērns piedzīvotu ko tik iedvesmojošu?

Jauniete vēršas arī pie vienaudžiem: “Ja tu esi no Rēzeknes, Daugavpils, Valkas vai jebkuras citas vietas ārpus Rīgas un domā par SSE Riga, šis ir mans vienīgais padoms: pamēģini. Vismaz pamēģini. Jo sliktākais, kas var notikt, ir tas, ka netiec iekšā, bet iegūsti pieredzi un zini, ka mēģināji. Tas ir daudz labāk nekā pēc gadiem domāt, ko būtu, ja.”

“Un nekaunies no tā, ka neesi no galvaspilsētas. Es sākumā jutu to spiedienu, ka visi apkārt ir no Rīgas, no labākajām ģimnāzijām, ka viņi zina vairāk, pārzina vidi. Bet drīz sapratu, ka tas, ka es esmu no Rēzeknes, ir nevis trūkums, bet kaut kas, kas mani izceļ. Cilvēki ir patiesi zinātkārīgi par tavu pieredzi, par to, kā lietas izskatās no citas perspektīvas. Tavs skatījums ir vērtīgs tieši tāpēc, ka atšķiras,” viņa piebilst.

Noderīgas saites un kontakti

• Bakalaura programmas apraksts: sseriga.edu/education/bachelor
• Pieteikuma iesniegšana: sseriga.edu/education/bachelor/admission
• Studiju maksa un stipendijas: sseriga.edu/education/bachelor/tuition-fee
• Kopmītnes: sseriga.edu/education/bachelor/campus
• Čats ar mūsu studentiem: sseriga.edu/chat
• Studentu atziņas: https://www.youtube.com/@sserigaedu
• E-pasts saziņai: [email protected]