25. marta naktī Latvijas gaisa telpā no Krievijas puses ielidoja ārvalsts bezpilota lidaparāts. Agrīnās brīdināšanas sistēmas fiksēja eksplozijai līdzīgu skaņu Krāslavas novadā. Par to 25. marta rītā paziņoja Nacionālie Bruņotie spēki (NBS).
“Civiliedzīvotāji nav cietuši un nav nodarīts bojājums civilajai infrastruktūrai. Notiek incidenta apstākļu noskaidrošana. Par notikušo ir informēta Krāslavas novada pašvaldība,” ziņo NBS.
Uz atgadījuma vietu devās NBS, Valsts policijas un Valsts robežsardzes pārstāvji. Tika meklētas drona atlūzas.
“Mums pieejamā informācija apliecina: Latvijas teritorijā nokrita Ukrainas drons. Tas acīmredzot bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem,” norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs preses konferencē.
Viņš uzsvēra, ka informācijas apmaiņa starp dienestiem un valsts amatpersonām darbojusies adekvāti. Sīkāka informācija par dronu atbildīgajiem dienestiem bija pieejama jau plkst. 4.00 no rīta. Tajā pašā laikā prezidents norādīja, ka nevar izslēgt šādu incidentu atkārtošanos, tāpēc ir jānostiprina valsts pretgaisa aizsardzība.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds sociālajos tīklos paziņoja, ka saistībā ar notikušo incidentu pārtrauc darba vizīti Ukrainā un atgriežas Latvijā.
Pagājusī nakts bija saspringta
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Egils Leščinskis informēja, ka nakts bijusi saspringta pretgaisa aizsardzības vienībām. To viņš teica 25. marta rītā Latvijas televīzijas ēterā.
“Plkst. 2.19 mūsu radaros pamanījām indikācijas, ka varētu būt neidentificēts gaisa objekts, kas tuvojas Latvijas teritorijai un šķērso valsts robežu. To novērojām arī mūsu akustiskajos sensoros, un tika izsūtīta mūsu pretgaisa aizsardzības grupa,” sacīja Leščinskis.
Viņš norādīja, ka aptuveni plkst. 2.30 objekts detonēja. Detonācija notikusi Dobročinas ciema tuvumā Krāslavas novadā — 13 kilometru attālumā no robežas.
Leščinskis piebilda, ka tas nebija vienīgais incidents naktī — ap plkst. 0.51 sensoros bijusi informācija, ka no Baltkrievijas puses bija ielidojis objekts, kas “izmetis līkumu” — ielidojis Latvijā no Baltkrievijas un pēc tam ielidojis Krievijā.
Kā ziņo Krievijas medijs “Meduza”, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem, 25. marta naktī Ukrainas bruņotie spēki uzbruka Krievijai ar gandrīz 400 bezpilota lidaparātiem. Pēc uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks Krievijai nozīmīgajā naftas eksporta ostā Ustjlugā. Tā atrodas Baltijas jūras krastā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Igaunijas pilsētas Narvas.
Ir zināms, ka kāds drons no Krievijas puses ielidoja arī Igaunijā. Tas ietriecās elektrostacijas skurstenī Auverē (ciematā netālu no Narvas) plkst. 3.43. Negadījumā neviens necieta un Igaunijas enerģētiskā sistēma netika bojāta.
Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku datiem Krievija pagājušajā naktī uzbruka valstij ar 147 bezpilota lidaparātiem. Tikmēr 24. marta vakarā Krievija veica vienu no pēdējā laika masīvākajiem uzbrukumiem Ukrainai, tostarp pret rietumu apgabaliem, nosūtot uz šo valsti 550 bezpilota lidaparātus. Uzbrukuma rezultātā tika bojāti objekti vairākās pilsētās. Tostarp — Bernardīniešu klostera ansamblis Lvivā, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
“Lidaparāti visdrīzāk nomaldījušies”
Vaicāts, vai, viņaprāt, tā ir abu agresorvalstu — Krievijas un Baltkrievijas — saskaņota rīcība, Leščinskis sacīja, ka visdrīzāk — nē.
“Lidaparāti visdrīzāk nomaldījušies vai tikuši ietekmēti no elektromagnētiskās karadarbības līdzekļu puses, aizsargājot kādus tehniski svarīgus objektus,” viņš paskaidroja.
Atlūzu meklējumi
Egils Leščinskis sacīja, ka jāatrod visas drona detaļas, lai pēc tam varētu apkopot informāciju un gūt kopēju ainu par notikušo.
Latvijas premjere Evika Siliņa TV3 programmas “900 sekundes” ēterā, komentējot drona parādīšanos Krāslavas novadā, norādīja, ka “tas drons, kas ir nokritis Latvijā, varētu būt Ukrainas drons.” To viņa secināja pēc nesenās Lietuvas pieredzes.
marta naktī Lietuvā, Varēnas pagasta ciematā Lavīsa, plkst. 3:04 eksplodēja un ezerā nokrita bezpilota lidaparāts. Vēlāk izrādījās, ka tas bija Ukrainas drons.
“Blakus valstīs notiek kara darbība, tāpēc grūti garantēt pilnu drošību”
“Šis incidents jau liecina, ka neviens nevaram justies pilnībā droši, ja blakus valstīs notiek kara darbība. Esam kaimiņvalsts diemžēl, un pilnu drošību šādos apstākļos neviens nevar garantēt,” teica Egils Leščinskis, atbildot uz jautājumu par iedzīvotāju drošību.
Viņš piebilda, ka austrumu pierobežā gaisa telpā noteikti pagaidu ierobežojumi diennakts tumšajā laikā – paaugstināti ierobežojumi civilajai gaisa satiksmei.
Nav pirmais gadījums
Šis nav pirmais gadījums, kad Latvijas gaisa telpā ielido droni no Krievijas puses.
Pirmais šāda veida incidents notika 2024. gada 7. septembrī — Rēzeknes novadā tika atrasts „Shahed” tipa bezpilota lidaparāts. Tad NBS kontrolēja situāciju, taču NATO iznīcinātāji nepieņēma lēmumu to notriekt vai pacelties gaisā, kas izraisīja kritiku sabiedrībā. Vēlāk tika neitralizēta drona sprāgstviela, kas neeksplodēja, krītot.
Toreiz Aizsardzības ministrija sāka izmeklēšanu un apspriedās ar sabiedrotajiem, kuri iepriekš bija saskārušies ar līdzīgām situācijām. Notika pārrunas ar NATO partneriem, lai rastu kopīgus risinājumus, kā rīkoties šādās situācijās.
Līdzīgus gadījumus fiksēja arī vēlāk. Piemēram, 2025. gada novembrī Liepājas Karostas pludmalē tika atrasts drons — visticamāk, pretgaisa aizsardzības mērķis. Tā paša gada oktobrī Limbažu novadā atrada drona atlūzas. Pēc Aizsardzības ministrijas datiem, tas bija Krievijas ražojuma mānekļa tipa drons “Gerbera”.
