Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina: sniegam izkūstot, aktīvas kļūst ērces. To aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos tā var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5 °C.
“Chayka” stāsta, kā pasargāt sevi un mājas mīluļus.
Cilvēks pret ērci: rekomendācijas
Dodoties pastaigā, atcerieties par drošības pasākumiem:
- Drēbes: tām jābūt ar garām piedurknēm un apročēm, kas cieši pieguļ plaukstu locītavām. Bikses iebāziet zeķēs vai zābakos, bet kreklu — biksēs. Obligāti jāvalkā galvassega vai kapuce. Drēbēm jābūt gaišām: tā ērci būs vieglāk pamanīt.
- Repelenti: izmantojiet sintētiskus sprejus un aerosolus, kas satur ikaridīnu, dietiltoluamīdu (DEET) vai permetrīnu. Var izvēlēties arī dabīgās alternatīvas, kuru sastāvā ir ēteriskās eļļas, piemēram, citronellas, piparmētru, lavandas, bazilika, tējas koka utt. Uzklājiet tos uz apģērba un atklātām ādas vietām, ievērojot lietošanas instrukcijas.
- Apskate: pastaigu laikā periodiski jāpārbauda apģērbs (īpaši potīšu rajonā). Pēc atgriešanās mājās vērīgi apskatiet sevi un bērnus. Īpašu uzmanību pievērsiet zonām aiz ausīm, padusēm un ceļgaliem.
Ko darīt, ja ērce tomēr ir piesūkusies?
Daugavpils reģionālā slimnīca savā vietnē stāsta, kā jārīkojas, ja apskates laikā atrodat piesūkušos ērci.
Ērce pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu ap piesūkšanās vietu. Ar tievu pinceti vai speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā.
Atcerieties par higiēnu un dezinfekciju: pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vieta jāapstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm.
Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ var laicīgi iegādāties aptiekā ērču izvilkšanas palīglīdzekļus, var izmantot arī pinceti, salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, nolaižot kanalizācijā.
Vislabāk būtu, ja ērci izņemtu speciālists, ja tuvumā ir medicīnas iestāde, tomēr, ja tādas nav, ir svarīgi ērci izņemt pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu iespēju, ka brūcē nonāk borēlijas.
Svarīgi: noņemot ērci, nedrīkst to saspiest, raut nost, pilināt virsū šķīdumus. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā, un uzspiežot ērcei, var nonākt cilvēka asinīs.
Ja inficētā ērce savlaicīgi pamanīta un pareizi noņemta, ir liela varbūtība, ka borēlijas cilvēka organismā nemaz nenonāk.
30 dienas pēc ērces piesūkšanās brīža jāvēro, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu, šajā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.
Vakcinācija: rīkojamies proaktīvi
Saskaņā ar SPKC datiem, visefektīvākais veids, kā sevi pasargāt no ērču encefalīta, ir vakcinācija. Tā nepasargās no paša koduma vai Laimas slimības un ērlihiozes, tomēr palīdzēs novērst smagas encefalīta sekas.
Lai pierakstītos uz vakcināciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā, piezvaniet pa telefonu 65422419 vai piesakieties vietnē eVeselibasPunkts.
Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcīnu pret ērču encefalītu vakcinē visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no dzīvesvietas. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgo iestāžu administrācija.
Ko saka veterinārārsti?
Ērču sezonā papildu draudiem tiek pakļauti arī mūsu mājdzīvnieki. Veterinārārste Lita Konopore pastāstīja “Chayka” portālam, kam pievērst uzmanību, lai pasargātu mīluli no ērču kodumu sekām.
Lita saka, ka šogad viņas veterinārajā praksē vēl nav bijuši gadījumi, kad dzīvniekam būtu piesūkusies ērce. Taču laikapstākļi ir pietiekami silti, tāpēc tas var notikt jebkurā brīdī.
Jau tagad jāsāk lietot pretērču aizsardzības līdzekļi. Tie mēdz būt dažādi: gan skaustā pilināmie, gan tabletes, gan arī kakla siksnas.
Jāņem vērā, ka neviens ražotājs negarantē 100% aizsardzību pret ērču piesūkšanos, taču tiek garantēts, ka ērce nobeigsies ātrāk, nekā paspēs nodot infekciju.
“Ja piesūkusies ērce ir ‘mazdzīvelīga’, tas nozīmē, ka līdzeklis ir efektīvi nostrādājis,” Lita saka.
Sekojam līdzi dzīvnieka pašsajūtai
Lita Konopore norāda, ka pieejamu analīžu, lai noteiktu ērces infekciozitāti, nav. Tāpēc, ja ērce ir piesūkusies, galvenā uzmanība jāpievērš dzīvnieka pašsajūtai.
Simptomi var izpausties gan kā latents drudzis, gan kā ļoti smaga pašsajūta, kad dzīvnieks nereaģē uz kairinājumiem un barību. Viņam var būt paaugstināta temperatūra. Taču galvenais simptoms, kam jāpievērš uzmanība, ir tumši brūns urīns, kas liecina par hemolīzi.
Lielākā daļa ērču pārnēsāto slimību pazīmju ir nespecifiskas, bet, ja dzīvnieka uzvedība un labsajūta mainās, pie veterinārārsta jādodas pēc iespējas ātrāk, jo palīdzības nesniegšana var izraisīt neatgriezeniskus procesus.
Uzmanība jāpievērš arī kaķu labsajūtai. Grūti noticēt, ka arī viņus var skart ērču pārnēsātās slimības, jo bieži vien tie paliek mājās. Bet ir arī tie, kas iet ārā. Turklāt ērce var arī “atbraukt” iekštelpās uz cilvēka drēbēm vai cita mājas mīluļa spalvām.
“Ļoti daudzi kaķi nomirst tikai tāpēc, ka viņu īpašnieki nenovērtē veselības problēmas, neatpazīst būtiskus signālus un vēršas pie veterinārārstiem pārāk novēloti,” Lita saka.
