Sabiedrības novecošanās ne vienmēr ir problēma, uzskata Zane Vārpiņa, demogrāfe un Rīgas Stokholmas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore.
“Sabiedrības novecošanās kļūst par problēmu, kad izrādās, ka gados vecāki cilvēki ir atkarīgi no jaunām paaudzēm veselības un ekonomikas ziņā.
Ja vecāka gadagājuma cilvēki ir aktīvi, strādā, ir veseli un var par sevi parūpēties, teorētiski, problēmas nav. Protams, paliek pensiju jautājums, un tas arī jāizskata šī vienādojuma ietvaros. Taču konceptuāli tā nav tik liela problēma,” saka demogrāfe.
Zane Vārpiņa ir arī pētījuma “Latvija 2040: demogrāfiskā realitāte un nākotnes scenāriji” autore. To Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas Risinājumu Institūts LaSER publicēja 2026. gada janvārī.
Savā pētījumā Zane secina: līdz 2040. gadam senioru skaits divreiz pārsniegs bērnu skaitu. Tas palielina valsts ekonomiskās stagnācijas riskus. Pētījuma autore iesaka Latvijai pieņemt lēmumus draudu novēršanai jau tagad.
Sarunā ar Zani “Chayka” pamēģināja izprast, kādi ir iespējamie risinājumi sabiedrības novecošanās sociālekonomiskajai problēmai.
Mūsu saruna notika projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros, ko redakcija īsteno ar Journalismfund Europe finansiālu atbalstu.
Aktīva novecošanās
Zane Vārpiņa uzskata, ka pašlaik pasaulē nav universāla risinājuma sabiedrības novecošanās problēmai, jo visiem šis fenomens ir pavisam jauns. Tomēr risinājuma varianti ir.
“Atbilde būtībā ir ļoti vienkārša: veselība un prasmes. Ja cilvēks ir vesels un darbspējīgs, vecumam nav lielas nozīmes. Cilvēks var turpināt strādāt, dzīvot ierastu dzīvi un darīt to, kas viņam tīk: ‘novecot aktīvi’. Šis ir vienīgais risinājums,” saka Zane Vārpiņa.
Viņa piemin, ka risinājuma meklējumos daudzas valstis vēršas pie Japānas pieredzes, kas novecošanās procesu piedzīvoja agrāk nekā Eiropa. Un japāņi izmanto šo metodi.
2025. gadā Japānā 29,4% cilvēku bija vecāki par 65 gadiem. Saskaņā ar 2024.–2025. gada datiem, sievietes tur dzīvo vidēji apmēram 87,13 gadus, bet vīrieši — 81,09 gadus.
Saskaņā ar LaSER pētījuma datiem, 22% Latvijas iedzīvotāju ir sasnieguši pensijas vecumu. 2024. gadā vidējais paredzamais dzīves ilgums Latvijā sasniedza 76,4 gadus — 71,3 gadus vīriešiem un 81,1 gadu sievietēm. Tajā pašā laikā Latvija ir viena no trim ES valstīm ar viszemāko dzīves ilgumu, kopā ar Bulgāriju un Rumāniju.
Turklāt Zane norāda, ka Latvijā ir problēmas ar izglītību un veselības aprūpi. Kopš “Chayka” sāka pētījumus par sabiedrības novecošanās tēmu, iedzīvotāji mums vairākkārt rakstīja, ka vecumdienas latviešiem bieži vien paiet cīņā par veselību, bet valsts finansējums veselības aprūpes jomā ir nepietiekams.
Zane Vārpiņa atzīst, ka finansējuma pietrūkst, taču uzskata, ka mēs nedrīkstam paļauties tikai uz to.
“Jāatsakās no domas, ka pienāks milzīgs finansējums, ka kāds mūs paņems aiz rokas, izārstēs un padarīs veselus un jaunus. Tā nekad nebūs. Tā ir utopija. Katrs pats ir atbildīgs par savu veselību,” saka profesore.
Viņa vērš uzmanību uz to, ka sirds un asinsvadu sistēmas slimības un daudzi onkoloģijas veidi Latvijā ir tieši saistīti ar dzīvesveidu: smēķēšanu, alkohola lietošanu un fizisko aktivitāšu trūkumu.
“Cilvēkiem jāmācās visu savu mūžu”
“Otrais svarīgais faktors ir izglītība. Jāpielāgojas darba tirgus prasībām, lai paliktu aktīviem. Mēs visi — arī seniori — esam iemācījušies izmantot mobilos tālruņus. Taču mūsdienu sabiedrībā svarīgas ir arī vairākas citas prasmes. Ja tās ir, cilvēki paliek aktīvi un neatkarīgi,” skaidro Zane Vārpiņa.
Viņa uzskata, ka cilvēkiem jāmācās visu mūžu. Tāpēc Zane atbalsta Senioru skolu vai Trešās paaudzes universitāšu ideju.
“Manuprāt, forma nav tik svarīga. Vai tā būs universitāte ar bakalaura vai maģistra grāds vai prasmju apliecinošs sertifikāts. Tas ir sekundāri. Galvenais ir, lai cilvēks paliktu aktīvs, mācītos, interesētos,” saka Zane.
Viņasprāt, ir arī svarīgi, lai cilvēki neuzskatītu pensionēšanos par “atbrīvošanos”.
“Jāapzinās, ka mēs visi dzīvojam ilgāk, tāpēc arī dzīves pirmais posms — izglītība, ir kļuvis garāks. Cilvēki absolvē universitāti 21, 22 vai pat 25 gadu vecumā, pēc tam ceļo un faktiski sāk strādāt vēlāk nekā iepriekšējās paaudzes. Tātad tas ir jākompensē. Mums būs jāstrādā ilgāk, un tam ir jāgatavojas,” skaidro Zane.
Ekonomiskā attīstība un migrantu uzņemšana
Demogrāfe uzskata, ka Latgales iedzīvotāju aizplūdi var mazināt tikai dinamiska ekonomikas attīstība: „Iedzīvotāji pārcelsies uz vietām, kur notiks attīstība.”
Cits efektīvs, lai gan politiski sarežģīts instruments ir jaunu cilvēku piesaistīšana valstī ar migrācijas palīdzību.
“Novecošanu īsā laikā var apturēt tikai ar migrāciju — pilsoņu atgriešanos dzimtenē vai jaunu cilvēku ierašanos. Tas notiks tikai dinamiskas ekonomiskās attīstības gadījumā,” saka Zane.
Kā piemērus viņa min nelielās Itālijas pilsētas Riačes pieredzi: tā spēja atdzīvoties, piesaistot migrantus no Āfrikas. Kā arī Somiju, kas uzsāka programmu, lai piesaistītu speciālistus veselības aprūpes (tostarp medmāsas) un tehnoloģiju jomā.
“Somija ir lielisks piemērs. Viņi saprot: iebraucēji ir tie, kas mums palīdzēs vecumdienās. Kad man būs nepieciešama palīdzība, man būs vienalga, kādas tautības cilvēks to sniegs. Perspektīva mainās,” saka Zane Vārpiņa.
Vārpiņa norāda, ka svarīgāks ir nevis pats migrācijas fakts, bet gan tas, kas tieši ierodas vai atgriežas valstī. Pēc viņas domām, demogrāfiskās krīzes spiediena ietekmē Latvijas sabiedrība laika gaitā var pārskatīt savu negatīvo attieksmi pret imigrantiem ar atšķirīgu kultūru vai reliģiju.
“Jautājums ir, kad tieši tas spiediens paliks tik liels, ka mēs sāksim domāt, ka varbūt tas nemaz nav tik slikti.”
Šobrīd mums šķiet, ka mēs to nevēlamies. Un jo vairāk mēs par to domāsim — vismaz par tiem, kas ir izglītoti un atvērti integrācijai — jo dabiskāk tas notiks,” ir pārliecināta demogrāfe.
LaSER pētījumu “Latvija 2040: demogrāfiskā realitāte un nākotnes scenāriji” var izlasīt šeit. Par to, kāpēc noveco sabiedrība Latvijā un pasaulē, rakstījām šeit.
Citus materiālus, kas radīti projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros, var atrast šeit.

Šis materiāls tapis ar Journalismfund Europe atbalstu.
Par raksta ““Ja cilvēks ir vesels un darbspējīgs, vecumam nav lielas nozīmes.” Demogrāfe stāsta, kā pielāgoties sabiedrības novecošanai” saturu atbild Biedrība DAmedia.








