2026. gada pavasarī Latvijā iespējami plaši palu izraisīti plūdi — par to brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Upju baseinos uzkrājies ievērojams sniega daudzums, ūdenstilpēs saglabājas bieza ledus sega, bet februāra beigās un marta sākumā iestājas atkusnis.
Hidrologi norāda, ka daudzviet var tikt pārsniegtas dzeltenās brīdinājuma pakāpes ūdenslīmeņa atzīmes, bet atsevišķās vietās — arī oranžās un sarkanās. Lielākos riskus šogad var radīt ledus sastrēgumi, īpaši lielo upju lejtecēs.
Daugavas baseinā palu maksimums prognozēts no marta otrās dekādes līdz aprīļa vidum. Situācijas attīstību noteiks atkušņa straujums, nokrišņu daudzums un ledus kustības dinamika.
Ņemot vērā šīs prognozes, “Chayka” skaidro, kā iespējamajiem paliem gatavojas Daugavpils un Augšdaugavas novads.
“Daugavpils gatavošanos pavasara paliem uzsāk savlaicīgi”
“Daugavpils valstspilsētas pašvaldība gatavošanos pavasara paliem uzsāk savlaicīgi un sistemātiski,” par to, rakstiskā atbildē, norādīja Daugavpils domes izpilddirektores vietnieks un Civilās aizsardzības komisijas (CAK) izpildsekretārs Kārlis Rasis.
19. februārī notika Daugavpils un Augšdaugavas novada sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā izvērtēta aktuālā hidroloģiskā situācija un precizēti iespējamie rīcības scenāriji.
Pašvaldībā skaidro, ka sagatavošanās balstās regulārā situācijas uzraudzībā un dienestu koordinācijā. Ikdienā tiek monitorēts ūdens līmenis Daugava, analizētas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozes, uzturēta saziņa ar atbildīgajiem dienestiem, pārbaudīta tehniskā gatavība un aktualizēti rīcības plāni.
Saskaņā ar prognozēm sliktākajā scenārijā ūdens līmenis Daugavpilī varētu sasniegt 6 metrus virs stacijas nulles atzīmes (dzeltenais brīdinājums) vai pat 7,5 metrus (oranžais brīdinājums). Provizoriski palu maksimums pilsētā varētu iestāties no marta trešās dekādes līdz aprīļa vidum, taču situācija lielā mērā būs atkarīga no atkušņa straujuma un ledus kustības, norāda Rasis.
Uz “Chayka” jautājumu, vai pēc iepriekšējiem plūdiem Daugavpilī ir veikti konkrēti infrastruktūras uzlabojumi, Kārlis Rasis norāda, ka “pēdējos gados Daugavpilī nav bijuši tādi plūdi, kas būtu radījuši būtiskus infrastruktūras bojājumus vai prasījuši plaša mēroga pārbūves darbus.”
Vienlaikus viņš uzsver, ka preventīvie darbi tiek veikti pastāvīgi. Regulāri tiek tīrīti meliorācijas grāvji, uzturētas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, kā arī likvidēts apaugums grāvjos un ūdenstilpju krastos.
Rasis atgādina, ka nozīmīgs pretplūdu infrastruktūras elements ir Ruģeļu apkaimē izbūvētā aizsargbūve, kas “jau vairākus gadus nodrošina teritorijas aizsardzību palu laikā un ir būtisks elements pilsētas pretplūdu infrastruktūrā.”
Pašvaldībā uzsver — situācija tiek nepārtraukti izvērtēta, un, ja riska līmenis pieaugs, tiks plānoti arī papildu risinājumi, ņemot vērā pieejamo finansējumu un prioritātes.
Augšdaugavas novadā apzina cilvēkus un gatavojas dažādiem scenārijiem
Arī Augšdaugavas novadā gatavošanās pavasara paliem notiek preventīvi un organizēti. Sarunā ar “Chayka” novada pašvaldības tehniskais direktors Valērijs Ļaksa norāda, ka pašvaldībai ir izstrādāts gan preventīvo, gan reaģēšanas pasākumu plāns, un šobrīd darbs notiek sagatavošanās režīmā.
“Pašreiz ir sagatavošanas posms,” skaidro Ļaksa. Tiek apzinātas riska teritorijas, pārskatīti resursi un identificēti iedzīvotāji, kuriem plūdu gadījumā varētu būt nepieciešama palīdzība. Notiek arī tikšanās ar apvienību vadītājiem, lai pārrunātu iespējamos attīstības scenārijus un rīcību dažādās situācijās.
Tehniskais direktors uzsver, ka novadā palienes applūst gandrīz katru gadu, tāpēc “vietvara šādiem pasākumiem vienmēr ir gatava,” viņš saka, vienlaikus atzīstot, ka šogad prognozes liecina par iespējami augstāku ūdens līmeni.
Runājot par sliktāko iespējamo scenāriju, Ļaksa norāda: “Parasti sliktākais scenārijs ir tāds, ka mums ir nepieciešams evakuēt daudz cilvēku un varbūt arī mājlopus.” Tieši šādām situācijām tiek gatavoti reaģēšanas mehānismi.
Novada rīcībā ir transports un motorlaivas, tiek uzturēta cieša sadarbība ar glābšanas dienestiem, un nepieciešamības gadījumā iespējams piesaistīt arī Nacionālo bruņoto spēku atbalstu. Pašvaldības pienākums, kā uzsver Ļaksa, ir savlaicīgi apzināt iedzīvotājus, kuriem varētu būt nepieciešama palīdzība, lai glābšanas darbi noritētu koordinēti.
Augšdaugavas novadam un Daugavpilij ir kopīga civilās aizsardzības komisija, kas nodrošina informācijas apmaiņu un saskaņotu rīcību.
Ar plašākiem ieteikumiem par to, kā savlaicīgi sagatavoties paliem un kā rīkoties plūdu laikā, var iepazīties informatīvajā materiālā “Kā rīkoties palu un plūdu laikā”. Tajā apkopota gan sagatavošanās, gan praktiska rīcība ārkārtas situācijā.
