Daugavpils valstspilsētas pašvaldības dome 19. februāra domes sēdē pieņēma lēmumu likvidēt Pilsētplānošanas un būvniecības departamentu. Departaments beigs pastāvēt no 2026. gada 1. aprīļa.
Kā sēdē skaidroja pašvaldības pārstāvji, lēmums pieņemts, lai optimizētu pārvaldi, samazinātu birokrātiju, stiprinātu Būvvaldes neatkarību un mazinātu interešu konflikta un korupcijas riskus.
Domē uzsver, ka pēc reorganizācijas tiks samazināts vadības līmeņu skaits – no trim uz diviem, kas ļaus pieņemt lēmumus ātrāk un ar skaidrāku atbildības sadalījumu. Būvvaldes vadītājs turpmāk uzņemsies pilnu administratīvo atbildību par būvniecības procesa tiesiskumu, un tās lēmumus varēs pārsūdzēt uzreiz administratīvajā tiesā.
Vienlaikus domē norāda, ka lielākā daļa departamenta darbinieku darbu saglabās.
Funkcijas pārņems Būvvalde un Komunālās saimniecības pārvalde
Vienlaikus ar departamenta likvidēšanu deputāti atbalstīja Būvvaldes kā patstāvīgas struktūrvienības izveidi. Līdz šim Būvvalde atradās departamenta pakļautībā.
Jaunā struktūra pārņems būvniecības procesa funkcijas. Savukārt jautājumi par reklāmas objektu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanu, kā arī tirdzniecības vietu vizuālo noformējumu turpmāk būs Komunālās saimniecības pārvaldes atbildībā.
Pašvaldībā skaidro, ka šāda funkciju pārdale novērsīs kompetenču pārklāšanos un stiprinās kontroli pār lēmumu pieņemšanu.
Lēmumu neatbalstīja viens deputāts
Par departamenta likvidēšanu nobalsoja 10 no 11 sēdē klātesošajiem deputātiem. Opozīcijas deputāts Igors Aleksejevs (“Latvijas attīstībai”) atturējās balsot, norādot, ka nav pietiekamas skaidrības par to, kā praktiski tiks organizēta pienākumu pārdale un kā tas ietekmēs darba procesu.
Santa Pupiņa: “Mēs neredzam iemeslu, kāpēc vajadzēja slēgt departamentu”
Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa sarunā ar “Chayka” atzina, ka viņai nav saprotams šāds pašvaldības lēmums.
“Mēs ar kolēģiem līdz šim nevaram saprast iemeslu. Departaments gadiem strādāja pilsētas labā. Mēs pildījām likumā noteiktos pienākumus. Neredzam, kāpēc vajadzēja tik negatīvi slēgt mūsu struktūrvienību.”
Viņa stāsta, ka mēģinājusi runāt ar vadību, taču skaidrojumu neesot saņēmusi.
“Es mēģināju runāt ar vadību, bet neviens nepaskaidroja, kas tieši bija izdarīts nepareizi un kāpēc šāda reorganizācija bija vajadzīga.”
Pēc viņas teiktā, departamentā strādāja 19 cilvēki, kuri pārraudzīja pilsētas apbūvi, pilsētvides jautājumus un reklāmas jomu.
Santa Pupiņa norāda, ka faktiskais ietaupījums no reorganizācijas esot viena amata vieta – viņas pašas.
“Ja gribēja pārmaiņas, darbu varēja organizēt citādi. Es kolektīva vārdā biju gatava aiziet, lai tikai neatlaiž manus darbiniekus, bet ar mani neviens nerunāja. Tā ir lielākā problēma.”
Viņa piebilst, ka pašai nav žēl par amata zaudēšanu, taču ir rūgtums par to, kā tas ietekmējis kolēģus.
“Reorganizācija ir neloģiska”
Santa Pupiņa uzskata, ka reklāmas un pilsētvides jautājumu nodošana Komunālās saimniecības pārvaldei nav pareizs risinājums.
“Pašlaik reklāmas atļaujas tiek vērtētas profesionālā kontekstā kopā ar arhitektiem, pilsētas mākslinieku, ainavu arhitektu un plānotājiem. Nevienā lielā pilsētā šādus jautājumus kā galvenā institūcija neizskata komunālais dienests.”
Runājot par interešu konflikta mazināšanu, viņa norāda, ka, ja mērķis bijis stiprināt būvniecības kontroli, loģiskāk būtu bijis veidot atsevišķu, patiesi neatkarīgu institūciju ar skaidru pakļautību.
Reorganizācija stāsies spēkā pilnā apjomā 1. aprīlī, kad departaments oficiāli beigs pastāvēt, bet Būvvalde jau darbu sākusi 19. februārī.
