Divas Daugavpils skolas “izkrīt” no valsts kritērijiem — jaunais modelis pilsētai liks atvērt maciņu plašāk

No 2026./2027. mācību gada Latvijā ievieš skolu modeli “Programma skolā”, kas paredz būtiskas izmaiņas izglītības finansēšanā. Ja skola neatbildīs valstī noteiktajiem kritērijiem — algas skolotājiem būs jāsedz pašvaldībai.

Daugavpilij tas var nozīmēt papildu izdevumus līdz pat 350 tūkstošiem eiro gadā, ziņo pašvaldība. Tā ceļ trauksmi par divām pilsētas skolām, kur skolēnu skaits varētu būt nepietiekams pilna valsts finansējuma saņemšanai — Vienības pamatskolai un Centra vidusskolai.

Kas ir “Programma skolā”?

Jaunais modelis “Programma skolā” nomainīs līdzšinējo sistēmu “Nauda seko skolēnam”.

Iepriekšējo valsts atzina par neefektīvu — “jo mazāk bērnu, jo valsts dotācija samazinās”, “skolēnu skaits samazinās, bet klašu skaits – ne” un “par vienādu apjomu skolotāji saņem atšķirīgas algas”. 

Ministrija jauno modeli pamato ar taisnīgāku un konkurētspējīgāku atalgojumu visiem pedagogiem — neatkarīgi no tā, vai tā ir Rīgas skola vai kāda reģiona skola.

Paredzēts, ka jaunais finansēšanas modelis visās Latvijas skolās pilnā apmērā darbosies 2027./ 2028. mācību gadā.

Pamatprincipi:

• naudu aprēķina katrai izglītības iestādei. Ņem vērā īstenoto programmu apmēru — cik klašu komplektu, cik izglītojamo, atbalsta un administrācijas personāla;
• modelis paredz konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem, tostarp skolas atbalsta personālam un efektīvāku administratīvo struktūru;
• valsts budžeta finansējumu pedagogu atalgojumam pilnā apmērā piešķir tikai tām izglītības iestādēm, kas atbilst ilgtspējīgas skolas kritērijiem;
• ja pašvaldība kā dibinātājs lemj turpināt uzturēt skolu, kas kritērijiem neatbilst, tai jānodrošina proporcionāls līdzfinansējums.

Tieši pēdējais punkts ir tas, kuram Daugavpils pašvaldība vērš uzmanību.

100% valsts finansējums — tikai pietiekami lielām skolām

Lai pretendētu uz pilnu valsts finansējumu, skolās jābūt vismaz 120 skolēniem katrā klašu posmā — no 1. līdz 3. klasei, no 4. līdz 6. klasei, kā arī no 7. līdz 9. klasei un no 10. līdz 12. klasei. 

Ja šis punkts netiek sasniegts, pašvaldībai kā skolas dibinātājai būs jāsedz trūkstošā finansējuma.

Piemēram, ja kritērijos noteikts 120 skolēnu skaits, bet skolā mācīsies vien 60, valsts segs pusi no finansējuma. Pārējo daļu — pašvaldība.

Savukārt ja kvantitatīvais kritērijs — 120 — netiek sasniegts vidusskolas posmā, valsts finansējums netiek piešķirts vispār — visas pedagogu algas jāsedz pašvaldībai.

Šis punkts gan neattieksies uz pierobežas skolām (līdz 15 kilometru attālumā no robežas).

Divas Daugavpils skolas “izkrīt” kritēriju dēļ

Daugavpils dome savā ziņojumā atklāj, ka divās Daugavpils skolās skolēnu skaits jaunajā mācību gadā neatbildīs jaunajiem kritērijiem.

Runa ir par Daugavpils Vienības pamatskolu 7.–9. klašu posmā un Daugavpils Centra vidusskolu 10.–12. klašu posmā. 

Šajos izglītības posmos prognozētais skolēnu skaits ir mazāks par valstī noteikto minimumu — 120 skolēniem katrā klašu posmā. Ja Vienības pamatskolai iztrūkums ir aptuveni 5%, tad Centra vidusskolai — ap 10%, liecina pašvaldības publicētā diagramma.

Jāpiebilst, ka daļa Vienības pamatskolas skolēnu pēc 6. klases — proti, 7.–9. klašu posmā — izvēlas turpināt mācības Daugavpils Valsts ģimnāzijā, kas atrodas blakus telpās. Atgādinām, ka ģimnāzijā tiek īstenota izglītība 7.–12. klašu posmā.

Attiecīgi Daugavpils Vienības pamatskolas gadījumā pašvaldībai būtu jālīdzfinansē iztrūkstošā skolēnu skaita daļa 7.–9. klašu posmā.

Tikmēr Daugavpils Centra vidusskolas situācija pašvaldībai ir krietni sarežģītāka. Ja iztrūkums veidojas vidusskolas posmā, valsts finansējums pedagogu algām netiek piešķirts vispār — visas izmaksas jāsedz pašvaldībai.

Domē skaidro, ka tieši šī iemesla dēļ budžetā būs jānodrošina papildu līdzfinansējums: 2026. gadā – 99 849 eiro, 2027. gadā – 339 919 eiro, bet 2028. gadā – 344 251 eiro. Tā, atsaucoties uz Izglītības pārvaldes apkopotajiem datiem, skaidro, ka skolēnu skaits turpina krist.

“Pēdējo četru mācību gadu laikā izglītojamo skaits pilsētas pamatskolās ir samazinājies par 15,5%, kas galvenokārt saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu un demogrāfijas tendecēm,” norāda pašvaldībā.

Ņemot vērā šo dinamiku, pašvaldība apņemas arī turpmāk “izvērtēt izglītības iestāžu tīkla attīstību un resursu plānošanu”. 

Jautājums, vai pašvaldība kā dibinātājs lems turpināt uzturēt skolu, kas kritērijiem neatbilst, un būs gatava to līdzfinansēt, gan paliek atklāts.

Daugavpils jau iepriekš nepietiekama skaita dēļ slēgusi vai pievienojusi izglītības iestādi kādai dzīvotspējīgākai. Par to plašāk stāstījām šeit. Līdzīgi kā tas tika darīts 2022. un 2024. gadā, reorganizējot Daugavpils skolas.

Lielākā daļa kritērijos iekļaujas. Pašvaldība ‘pati sev uzsit uz pleca’

Pašvaldība “uzsit pati sev uz pleca”, ka, tieši pateicoties 2022. gadā veiktajai izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, jaunizveidotās skolas atbilst kritērijiem.

Tās ir:

• Daugavpils Zinātņu vidusskola (iepriekš 3. un 9. vidusskola),
• Daugavpils Valstspilsētas vidusskola (iepriekš 12. un 10. vidusskola),
• Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola (iepriekš 16. vidusskola),
• Daugavpils Iespēju vidusskola (iepriekš 13. un 15. vidusskola).

Tāpat kritērijos iekļaujas Daugavpils Valsts ģimnāzija, Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola – licejs, Jozefa Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija un Daugavpils Saskaņas pamatsskola. Tām, atbilstoši pašvaldības prognozēm, pienāksies valsts budžeta līdzekļi pilnā apmērā.