Šogad Latgales iedzīvotāji “Latgales senioru balvai” izvirzīja 50 aktīvus seniorus no visa reģiona.
“Tas ir ļoti skaists notikums, jo mēs lepojamies ar jums [senioriem], jūs lepojaties ar savu darbu, ar domubiedru paveikto, ar savām kopienām. Un tas ir brīdis, kad ir pamats lepoties,” atklājot “Latgales senioru balvas” apbalvošanas ceremoniju, teica biedrības New East vadītājs Jorens Dobkevičs.
Viņš skaidroja, ka šī balva ir vajadzīga kā atzinības un pateicības simbols aktīvajiem senioriem par viņu ikdienas darbu.
“Latgales senioru balvas” apbalvojums ir sava veida sveiciens un cieņas apliecinājums — ne tikai laureātiem, bet arī visiem nominantiem, kā arī tiemkuri izvirzījuši nominantus, uzsvēra Jorens.
“Latgales senioru balva” ir apbalvojums, ar kuru biedrība New East godina aktīvus Latgales iedzīvotājus vecumā virs 55 gadiem par ieguldījumu reģiona attīstībā, kopienu stiprināšanā, kultūras saglabāšanā, izglītībā un medijpratībā. 2025. gadā balvu jau otro reizi pasniedza Daugavpilī — ceremonija notika 12. decembrī Rotko muzejā.
Balva tika pasniegta “Latgales senioru foruma” ietvaros. Pats forums arī notika 12. decembrī Rotko muzejā un pulcēja ap 60 dalībnieku. Pasākuma programmā bija izglītojoša lekcija par dezinformāciju, muzeja izstāžu apmeklējums, interaktīvas spēles un iedvesmas stāsti no senioriem un speciālistiem, kas ar viņiem strādā.
Par foruma kulmināciju kļuva “Latgales senioru balvas 2025” pasniegšanas ceremonija. Stāstām, kā tā noritēja.
Par balvu
Zīmīgi, ka Daugavpils nebija vienīgais šī notikuma centrs — ceremonijas laikā izskanēja daudzi iedvesmojoši stāsti no dažādām Latgales vietām.
“Mēs saņēmām ļoti daudz pieteikumu no Kārsavas, Rēzeknes, Dagdas, Krāslavas, Līvāniem, Preiļiem, Ludzas novada un citiem Latgales nostūriem.
Tas ir lieliski, jo šis nav stāsts par vienu pilsētu vai vienu novadu, bet gan par visu reģionu. Pateicoties tam, mēs visi kopā varam labāk iepazīt cits citu un dalīties ar pieredzi,” stāsta biedrības New East vadītājs Jorens Dobkevičs.
Viņš arī atklāja, ka apbalvojuma figūra ir netipiska un smaga, jo tas ir īsts ķieģelis.
“Ķieģelis ir metafora tam smagajam, skaistajam un ļoti daudzveidīgajam darbam, ko jūs darāt visas dzīves garumā. Turklāt tas ir oranžs, lai labi būtu redzams plauktā, lai jūs ik pa laikam — pat nejauši — uz to paskatītos un atcerētos, cik spēcīgi cilvēki jūs esat,” paskaidroja ceremonijas organizators.
Kas saņēma balvu?
“Ieguldījums izglītībā”
Kā pirmo organizatori pasniedza balvu nominācijā “Ieguldījums izglītībā”. To saņēma Līvānu biedrības “Baltā māja” vadītāja Inguna Badūne.
New East vadītājs Jorens Dobkevičs skaidroja, ka šī nominācija godina seniorus, kuri ar savu profesionālo un sabiedrisko darbību būtiski sekmējuši izglītības attīstību — gan formālajā, gan neformālajā, gan sabiedriskajā izglītībā.
“Tas ir cilvēks, kurš dalās zināšanās, iedvesmo jauno paaudzi un atgādina par Latgales sabiedrības intelektuālo potenciālu,” skaidroja Jorens.
Pati Inguna pateica, ka šī balva viņai bija pilnīgs pārsteigums. “Pie tā ir vainīga Tatjana Azamatova [pirmās senioru skolas Latvijā līdzizveidotāja] no Krāslavas. Viņa man par to pateica pavisam negaidīti pirms dažām dienām. Un vēl es ļoti priecājos par biedrību New East. Jūs visi esat milzīgi! Un tieši tāpēc mēs visi nenovecosim! Paldies!”
“Kultūra un mantojums”
Pēc tam uz skatuves kāpa Tatjana Azamatova, lai paziņotu nominācijas “Kultūra un mantojums” laureātu.
Starp citu, 2024. gadā Tatjana Azamatova pati saņēma savu “ķieģeli” — nominācijā “Ieguldījums izglītībā”.
Nominācijā “Kultūra un mantojums” bija izvirzīti kandidāti no deviņām Latgales apdzīvotajām vietām. Balvu saņēma žurnāliste un ilggadējā žurnāla “Katōļu Dzeive” redaktore no Viļāniem Maruta Latkovska. Viņu godināja par ilggadēju ieguldījumu latgaliešu valodas saglabāšanā un attīstībā.
New East vadītājs uzsvēra, ka Marutas darbs ir nozīmīgs tilts starp tradīcijām un mūsdienu latgalisko kultūru. “Daudzu gadu garumā viņa ne tikai rūpējās par valodas kvalitāti žurnālā Katōļu Dzeive, bet arī pēc došanās pensijā turpina aktīvi iedvesmot autorus, rediģēt tekstus un popularizēt rakstīto latgaliešu valodu,” sacīja viņš.
Saņemot balvu, pati Maruta to komentēja šādi (viņa teica to latgaliski):
“Tas ir skaisti. Es no jauna esmu atradusi prieku dzīvot — ne tikai sev, bet arī citiem. Mana dzīve kļūst stiprāka šī ceļa dēļ. Tā teica brīnišķīgais Pēteris Jurciņš. Šie vārdi attiecas uz mums visiem, jo mēs visi esam vienas ķēdes posmi. Visiem, kas dzīvo Latgalē, ir jāturas kopā!”
“Pilsoniskā aktivitāte un sociālā joma”
Nominācijā “Pilsoniskā aktivitāte un sociālā joma” bija 15 kandidāti no visām deviņām Latgales pašvaldībām. Balvu saņēma aktīviste no Kārsavas Zofija Ritiņa. Veselības stāvokļa dēļ Zofija apbalvošanas ceremonijā nepiedalījās — balvu viņai nodos tuvinieki, kuri bija klāt pasākumā.
“Zofija ir cilvēks, kurš jau vairāk nekā 10 gadus ir balsts Kārsavas senioru kopienai. Viņas iniciatīvas — no Sociālās palīdzības centra izveides līdz plašām kopienu programmām — būtiski uzlabojušas daudzu cilvēku ikdienu,” skaidroja Jorens Dobkevičs.
“Mediji”
Nominācijā “Mediji” par uzvarētāju kļuva Latgales žurnāla “A12” redaktore un izdevēja no Rēzeknes Ināra Groce. Viņai balvu pasniedza par ilggadēju ieguldījumu Latgales informatīvajā telpā — žurnāls daudzu gadu garumā dokumentē notikumus un saglabā vietējo kopienu stāstus.
Saņemot balvu, Ināra Groce ar smaidu latgaliski sacīja, ka šis apbalvojums patiesībā ir ne tikai viņas, bet arī žurnāla nopelns.
“Neatkarīgi no tā, kādas grūtības katram nācies pārvarēt, tas viss kļūst par iedvesmu citiem. Jāatzīmē, ka ievērojama daļa A12 lasītāju ir seniori. Un secinājumi, ar kuriem publikācijās dalās cilvēki, kuri piedzīvojuši dažādus laikmetus, režīmus un daudz ko citu, nonāk gan mūsu muzeja krājumā, gan pie lasītājiem. Paldies visiem!”
“Sabiedrības saliedēšana”
Balvas pasniegšanu noslēdza nominācija “Sabiedrības saliedēšana”. Tai iedzīvotāji izvirzīja astoņus kandidātus no visas Latgales. Bet saņēma balvu biedrības “Ludzas rajona partnerība» vadītāja Sandra Palma, kura strādā vietējās uzņēmējdarbības attīstības labā.
Sandra tika godināta par to, ka daudzu gadu garumā veicina vietējo iniciatīvu attīstību un iedzīvotāju iesaisti, radot radošu vidi, kurā cilvēku idejas pārtop darbos. “Tieši tāpēc viņas ieguldījums sabiedrības saliedētībā ir tik nozīmīgs,” teica Jorens Dobkevičs.
“No visa Ludzas novada, īpaši no salnaviešiem, visiem liels sveiciens. Lai jums visiem viss izdodas tieši tā, kā vajag — gan skaistumā, gan labumā, gan veselībā, gan visā pārējā.
Lai viss sanāk! Paldies organizatoriem. Paldies visiem, kas dara un kas izdara,” teica Sandra, saņemot balvu.
Sarunā ar portālu “Chayka.lv” Sandra atzina, ka šāds apbalvojums viņai nozīmē lielu atbildību. Viņa arī dalījās ar to, ka biedrībai jau ir nākotnes plāni.
“Gribas vairāk strādāt ar kopienām, vairāk tām palīdzēt, aktivizēt un atbalstīt. Jau ir vairākas projektu idejas, jau ir sadarbības partneri — piemēram, krāslavieši ar Senioru skolu, kur mūsu pensionāru biedrības un ne tikai varēs aktīvi mācīties,” sacīja Sandra.
Viņa uzskata, ka šādi pasākumi ir ļoti svarīgi, jo seniori ir būtiska Latgales sabiedrības daļa ar milzīgu zināšanu un pieredzes bagāžu, ko var nodot tālāk. Sandra arī priecājas, ka balvu organizē tieši jaunieši.
Ir cerība, ka balva notiks arī turpmāk
“Mēs ļoti ceram, ka tiksimies ar jums atkal. Un ne tikai reizi gadā Senioru forumā, bet arī mazākos pasākumos — gan šeit, Daugavpilī, gan jūsu kopienās. Darbs, ko jūs darāt, mūs patiešām ļoti iedvesmo”. Tā Jorens Dobkevičs noslēdza “Latgales senioru balvu” pasniegšanas ceremoniju.
Viņš arī pauda cerību, ka biedrībai New East izdosies rīkot “Latgales senioru balvu” arī turpmākajos gados un satikt vēl daudz spēcīgu un gudru senioru no visas Latgales.
New East forumu un balvu rīkoja sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru un Vācijas vēstniecību Latvijā. Plašāk par to, kā norisinājās “Latgales senioru forums 2025”, portāla Chayka.lv jau iepriekš stāstīja šeit.
Šis materiāls tapis projektā par sabiedrības novecošanu. Citus šī projekta materiālus var atrast šeit.
