JV rosina stingrāk sodīt par necieņu pret valsts valodu

“Jaunās vienotība” (JV) rosina palielināt naudas sodus par necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu kā valsts valodu. Šādus grozījumus Administratīvo sodu likumā attiecībā uz valsts valodas lietošanu iesnieguši partijas Saeimas deputāti, skatāms parlamenta mājaslapā. 

“Tas nav tikai represīvs līdzeklis — tā ir skaidra valsts nostāja, ka valsts valoda ir nozīmīga, tā jāciena un jālieto atbildīgi,” norāda JV deputāti — Edmunds Jurēvics, Gatis Liepiņš, Zanda Kalniņa-Lukaševiča, Ilze Vergina un Agita Zariņa-Stūre. 

Kādas izmaiņas vēlas politiķi

Politiķi vēlas noteikt stingrākus sodus, grozot likuma IV nodaļu “Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā”, kas ietver 14.–28. pantus.

Pašlaik par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem fiziskai personai var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no septiņām līdz 28 naudas soda vienībām (1 naudas soda vienība ir 5 eiro, attiecīgi sods varētu būt no 35 € – 140 €), bet juridiskajai personai — no 28 līdz 140 (140 € – 700 €) naudas soda vienībām.

Savukārt “Jaunās vienotības” deputāti piedāvā soda apmēru būtiski palielināt:

• fiziskai personai — no 10 līdz 97 naudas soda vienībām (50 € – 485 €),
• juridiskajai personai — no 39 līdz 1390 naudas soda vienībām (195 € – 6950 €).

Tāpat paredzēts palielināt sodus arī par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu paredzēts sods no 7 līdz 140 naudas soda vienībām (35 € – 700 €), tad jaunajā redakcijā to rosināts celt līdz 20–400 naudas soda vienībām (100 € – 2000 €).

Kas varētu mainīties

Ja Saeima apstiprinās JV iesniegtos grozījumus, sodi par valsts valodas likuma pārkāpumiem kļūs ievērojami bargāki arī iedzīvotājiem. Grozījumi ir iekļauti 23. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. 

Valsts valodas centrs (VVC) 2024. gadā veicis 2841 pārbaudi valsts valodas lietošanas jomā, un 31% gadījumu konstatēti pārkāpumi, liecina centra gada pārskats. 

Politiskais spēks uzskata, ka šobrīd spēkā esošie administratīvo sodu mēri, kas noteikti 2020. gadā, neatbilst aktuālajai valodas politikai un ģeopolitiskajai situācijai.

JV ar soda palielināšanu vēlas stiprināt valsts valodu kā vienu no drošības un nacionālās identitātes pamatiem. Tāpat deputāti uzskata, ka stingrāki sodi varētu atturēt no likuma pārkāpumiem un veicināt atbildīgāku attieksmi pret latviešu valodu.

Kad tiek pārkāpts likums par valsts valodas lietošanu

Likums tiek pārkāpts, piemēram, šādos gadījumos:

• zīmogi, spiedogi vai veidlapas nav sagatavoti latviešu valodā, bet tikai svešvalodā;
• uzņēmumu, biedrību vai pasākumu nosaukumi nav veidoti vai netiek lietoti latviešu valodā;
• publiski uzraksti, izkārtnes, reklāmas, darba sludinājumi vai paziņojumi ir tikai krieviski vai angliski, bez tulkojuma latviski;
• iestāde vai uzņēmums atsakās pieņemt dokumentu, kas noformēts latviešu valodā;
• darbinieks, kura amata pienākumos ietilpst saziņa ar klientiem vai sabiedrību, nepietiekami pārvalda valsts valodu;
• publiskajā informācijā (piemēram, afišās, mājaslapās vai reklāmās) netiek ievērotas valsts valodas normas, vai latviskā informācija ir īsāka un nepilnīgāka nekā svešvalodā;
• filmas, pasākumi vai darba sanāksmes netiek nodrošinātas ar tulkojumu latviešu valodā, ja tas ir nepieciešams;
• līgumi par pakalpojumu sniegšanu vai preču apraksti, lietošanas instrukcijas un garantijas dokumenti nav latviešu valodā vai tiem nav pievienots tulkojums;
• preču marķējums, iepakojums vai informācija par produktu ir tikai svešvalodā;
• publiski tiek izrādīta necieņa pret valsts valodu, piemēram, to apzināti izsmejot vai noniecinot.

Ja latviešu valoda netiek lietota tur, kur tā ir obligāta, vai tiek padarīta mazsvarīgāka par svešvalodu, tiek pārkāpts likums.

Par šādiem pārkāpumiem var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām — atkarībā no pārkāpuma rakstura un smaguma.