Oktobra beigās Latvija atkal pāries uz ziemas laiku — varēs pagulēt ilgāk, bet vakari gan kļūs tumšāki. Stāstām, kad tieši jāgriež pulkstenis un kāpēc mēs to joprojām darām.
Naktī, 26. oktobrī, plkst. 4.00 pulkstenis būs jāgriež par vienu stundu atpakaļ – uz plkst. 3.00. Līdz ar to svētdien no rīta varēsim gulēt stundu ilgāk, bet vakaros ātrāk kļūs tumšs.
Tiem, kas lieto telefonus, datorus vai viedpulksteņus, nekas īpaši nav jādara – laiks tiks pārlikts automātiski. Taču sienas un rokas pulksteņiem, kas nav pieslēgti internetam, laiks būs jānoregulē pašiem.
Atpakaļ uz vasaras laiku pāriesim 2026. gada 29. martā. Tad pulksteņi tiks pagriezti vienu stundu uz priekšu – no plkst. 3.00 uz 4.00.
Kā tas ietekmē cilvēkus?
Pētījumi rāda, ka pulksteņa griešana ietekmē cilvēka miega ritmu un pašsajūtu – daudziem ir grūtības pielāgoties jaunajam laikam, īpaši pavasarī.
Lai gan dažos gadījumos cilvēki novērtē garākus gaišos vakarus, ārsti atzīst, ka laika maiņa var radīt nogurumu un koncentrēšanās problēmas.
No kurienes radusies šī tradīcija?
Pāreja uz vasaras un ziemas laiku Eiropā aizsākās jau pagājušajā gadsimtā, kad kara laikā valdības centās taupīt enerģiju. Pirmās to ieviesa Vācija un Francija, un vēlāk tām pievienojās citas valstis.
Mērķis bija vienkāršs — labāk izmantot dienas gaismu, lai ietaupītu elektrību apgaismojumam.
Taču mūsdienās enerģijas ieguvums ir niecīgs. Pētījumi rāda, ka jaunās tehnoloģijas, LED apgaismojums un viedierīces ir būtiski samazinājušas šo efektu. Piemēram, Vācijā apgaismošanai tiek izmantoti tikai aptuveni 8% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, tāpēc pulksteņa griešana vairs nesniedz būtisku ietaupījumu.
Kāpēc joprojām griežam pulksteni?
Pāreju uz vasaras un ziemas laiku nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1010, kas stājās spēka 2010. gada 29. oktobrī.
Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības (ES) valstis, šo kārtību ievēro, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par vienotu vasaras laika sākumu un beigām visā ES.
Lai gan ik pa laikam tiek runāts par atteikšanos no pulksteņa griešanas, pagaidām šī kārtība Latvijā joprojām ir spēkā.
