Pie Saeimas nama trešdien, 8. oktobrī, nevalstiskās organizācijas protestā aicinās deputātus saglabāt Latvijas starptautiskās saistības un noraidīt ieceri par izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Tikmēr plkst. 10.00 sāksies Saeimas Ārlietu komisijas sēde, kurā deputāti vērtēs likumprojektu par konvencijas denonsēšanu.
Kā līdz tam nonākusi Saeima, stāstījām šeit.
Protestētāji: “Nedrīkstam pagriezt muguru cilvēkiem, kas cieš no vardarbības”
Protestā pie Saeimas plkst. 9.30 vienosies centrs “Marta”, “Skalbes”, “Protests”, “Sievietei Paveicās”, “Ilgtspējas fonds”, jauniešu organizācija “Jaunieši attīstībai”, “Par Jauniešiem!”, kustība “Neons”, “Mozaīka”, “Active Rainbow” un citas.
Organizāciju pārstāvji uzsver, ka Stambulas konvencija pēdējos divos gados devusi būtisku ieguldījumu vardarbības mazināšanā – paplašināti atbalsta pakalpojumi, pilnveidota cietušo aizsardzība un mainījusies sabiedrības attieksme pret vardarbību ģimenē.
“Izstāšanās būtu solis atpakaļ. Nedrīkst pagriezt muguru cilvēkiem, kuri cieš no vardarbības,” norādīja akcijas rīkotāji, aicinot sabiedrību atbalstīt cilvēktiesības, taisnīgumu un Latvijas starptautisko reputāciju.
Protestētāji arī atgādināja, ka atteikšanās no konvencijas kaitētu Latvijas tēlam Eiropas Savienībā, radot iespaidu, ka valsts atkāpjas no savām saistībām cilvēktiesību jomā.
Dažu dienu laikā inicitatīvu “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” platformā ManaBalss.lv parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.
Iniciatīvas autore Megija Jaunsleine aicina Saeimu noraidīt jebkādus priekšlikumus par izstāšanos un turpināt īstenot konvencijā paredzētos pasākumus, kas uzlabo drošību un aizsardzību visiem cietušajiem.
“Latvijas dalība Stambulas konvencijā stiprina sabiedrības drošību un uzticību valstij gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī,” teikts iniciatīvas paziņojumā.
Valdībā – atskaite par paveikto un brīdinājumi par riskiem
Otrdien, 7. oktobrī, Ministru kabinetā notika vairāk nekā divu stundu ilga diskusija par vardarbības novēršanas politiku un Stambulas konvencijas īstenošanas progresu.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) uzsvēra, ka vienota valsts pieeja ir veicinājusi straujāku virzību – notikušas būtiskas tiesību aktu izmaiņas, uzlabota iestāžu sadarbība un reakcija uz vardarbības gadījumiem.
Tieslietu ministrija ziņoja, ka Krimināllikumā ieviesti vairāki jauni grozījumi:
- ieviests pants par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku,
- paplašināts “vardarbības ģimenē” tvērums
- noteikti bargāki sodi un kriminalizēta emocionālā vardarbība,
- kriminālprocess par vardarbību ģimenē tagad ierosināms arī bez cietušā iesnieguma.
Tikmēr Iekšlietu ministrija informēja par elektroniskās uzraudzības ieviešanu augsta riska varmākām un par pastiprinātām policijas apmācībām.
Centra “Marta” pārstāve Beata Jonite diskusijā norādīja uz problēmām reģionos — trūkst anonīma atbalsta pakalpojuma, daudzas pašvaldības nenodrošina pilnvērtīgu izmaksu segšanu, un joprojām ir gadījumi, kad bāriņtiesas ļauj bērniem palikt vardarbīgā vidē.
Viņa atzina, ka pērn centrā pēc palīdzības vērsušies ap 800 cilvēku.
“Jāstrādā pie anonīma atbalsta sistēmas, jo reģionos cilvēki baidās meklēt palīdzību,” viņa sacīja.
Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) brīdināja, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas kaitētu Latvijas reputācijai starptautiskajā arēnā, jo lielākā daļa Eiropas Padomes dalībvalstu to jau ratificējušas.
“Atteikšanās no konvencijas sūtītu pretrunīgu signālu par mūsu apņēmību cīnīties pret vardarbību,” uzsvēra ministre.
Lai gan vairums ministru atbalstīja premjeres Evikas Siliņas (JV) priekšlikumu iekļaut valdības protokolā punktu par atbalstu konvencijai, trīs ZZS pārstāvji — Reinis Uzulnieks, Viktors Valainis un Armands Krauze — atturējās.
Premjere: “Patiesie zaudētāji ir sabiedrība, nevis politiķi”
Premjere Evika Siliņa norādījusi, ka politiskās cīņas ap konvenciju notiek uz sabiedrības rēķina.
“Tie, kuri bijuši pietiekami drosmīgi meklēt palīdzību, tagad redz, kā viņu pieredze tiek izmantota politiskām cīņām. Tas ir nežēlīgi,” sacīja Siliņa, aicinot kolēģus nebūt vienaldzīgiem pret vardarbību un tās upuriem.
Par Stambulas konvenciju
Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes starptautisks līgums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Tā paredz, ka valstij ne vien jāreaģē uz jau notikušiem vardarbības gadījumiem, bet arī jāstrādā sistemātiski pie prevencijas, cietušo aizsardzības un vainīgo saukšanas pie atbildības.
Par Stambulas konvenciju sabiedrībā valda dažādas interpretācijas. Satversmes tiesa (ST) jau 2021. gadā analizēja vairākas konvencijas normas.
Tur arī secināts, ka konvencijas galvenais mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un tā neuzspiež valstij pieņemt jaunu izpratni par ģimeni, reliģiju, vai mainīt sabiedrības vērtības.Pirms iesaistīties diskusijās, Tieslietu ministrija aicina iepazīties ar Satversmes tiesas spriedumu un argumentiem šeit.
