“Iešauj sev kājā” — ar ZZS atbalstu komisijai nodots opozīcijas likumprojekts par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Ko tas nozīmē?

Saeimas Ārlietu komisijai nodots opozīcijas deputātu virzītais likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Par to ceturtdien, 25. septembrī, nobalsoja 55 deputāti, tostarp koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), savukārt pret balsoja 33 deputāti — “Progresīvie” un “Jaunā vienotība”.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas Saeimā iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV). To atbalstīja arī citas opozīcijā esošās partijas — Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, kā arī valdības partija ZZS. Tieši ar šīs partijas atbalstu likumprojekts nodots izskatīšanai Ārlietu komisijai.

Par ZZS rīcību sašutumu pauduši partiju “Progresīvie” un “Jaunās Vienotības” (JV) pārstāvji — viņi to uzskata par “koalīcijas līguma pārkāpumu”, “absurdu teātri” un “priekšvēlēšanu kampaņas sākumu” pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām 2026. gadā. 

Notikušais izraisīja arī diskusijas sabiedrībā: daži ir pārliecināti, ka izstāšanās no konvencijas ir trieciens upuru aizsardzībai, bet citi — tas aizsargās “tradicionālo ģimeņu vērtības”. 

Priekšvēsture

Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes starptautisks līgums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 

Tā paredz, ka valstij ne vien jāreaģē uz jau notikušiem vardarbības gadījumiem, bet arī jāstrādā sistemātiski pie prevencijas, cietušo aizsardzības un vainīgo saukšanas pie atbildības.

Latvija Stambulas konvenciju parakstīja jau 2016. gada pavasarī, bet ratificēja pēc garām diskusijām vien 2023. gada 30. novembrī. Tolaik tieši ar JV, Progresīvo un ZZS deputātu balsu vairākumu — 51 balsi — tika pieņemts lēmums par ratificēšanu. 

Saeima apstiprināja konvenciju ar atrunu, ka tās īstenošanā tiks ievērotas Satversmē nostiprinātās vērtības, principi un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Konvencija stājās spēkā 2024. gada 1. maijā.

Diskusiju gaitā Latvijā ap konvenciju radās daudz mītu un dezinformācijas. Piemēram, tika apgalvots, ka šo dokumentu Latvijai uzspiež Eiropa, lai gan patiesībā Latvija bija viena no konvencijas līdzautorēm. 

Tāpat izskanēja maldīgs priekšstats, ka konvencija iznīcina tradicionālās ģimenes jēdzienu, lai gan realitātē tā nemaz nedefinē, kas ir “ģimene”. Šo vēstījumu joprojām turpina kultivēt arī opozīcijas deputāti.

Kāpēc opozīcija rosinājusi izstāšanos no konvencijas?

Iniciatīvas autori — partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvji — uzskata, ka no Stambulas konvencijas jāizstājas, jo tā skar “ideoloģiskus jautājumus”, “liek skolotājiem mācīt to, kam netic”, “genderismus” un “faktiski neko nemaina”.

Šādu nostāju pauž arī deputāte Aiva Vīksna (AS), kura ir pārliecināta, ka konvencija neatrisina vardarbības problēmu: “Tā ir papīra deklarācija, kas neatdod sievietei drošību, neatdod viņas iespēju aiziet no varmākas, neatdod viņai neatkarību. Vardarbības īstais cēlonis ir atkarība — ekonomiskā un finansiālā atkarība no varmākas,” viņa uzsver.

Līdzīgu viedokli pauž arī deputāti — Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš —, kuri apgalvo, ka paši ir pret vardarbību, taču “ar dokumentiem vien pret to cīnīties nav iespējams”.

Savukārt partijas LPV biedrs Mārcis Jencītis uzskata, ka konvencij jāatceļ, jo tā ir “Trojas zirgs”, kas neatbilst “mūsu vērtībām” un var novest pie “dzimumu dekonstrukcijas”.

Viņa ieskatā šis līgums esot ideoloģisks instruments, kas ietekmē izglītību un bērnu audzināšanu. Tā iekļaujot “dzimtes ideoloģiju, kas grauj tautas pamatus.”

Kāpēc ZZS atbalstīja likumprojektu?

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) savā paziņojumā medijiem skaidroja, ka nepieciešams pēc būtības izanalizēt Stambulas konvencijas ietekmi uz vardarbības ģimenē izskaušanu un latvisko vērtību saglabāšanu. 

Politiskā spēka pārstāvji atgādināja, ka pirms diviem gadiem atbalstīja pievienošanos Stambulas konvencijai, taču ar piebildi, ka Latvija to piemēros Satversmē nostiprināto vērtību, principu un normu ietvaros.

ZZS uzsver, ka šīs deklarācijas mērķis bija panākt, lai konvencijas ieviešana neapdraudētu ģimeniskās vērtības Latvijā un tradicionālo ģimeni. Pēc partijas sacītā, tas nebija politisks solis, bet gan nopietna un izsvērta rīcība.

Vienlaikus ZZS norāda, ka pēdējo divu gadu laikā ir bijusi “virkne iniciatīvu”, kas ir pretrunā latviskajām vērtībām. Kā piemēru politiskais spēks min iniciatīvu iekļaut izglītības programmā Latvijas ģimeņu vērtībām neatbilstošu saturu. 

Tāpēc partija uzskata, ka vienošanās nodot Saeimas Ārlietu komisijai Stambulas konvencijas izvērtēšanu ļaus nevis ar politiskiem uzstādījumiem, bet pēc būtības analizēt — kas divos gados darīts vardarbības ģimenē mazināšanai un sieviešu aizsardzībai un kas, “piesedzoties ar konvenciju, tiek iniciēts”. 

“Mums tas nav pieņemams un mēs nevaram atbalstīt kreisi noskaņotas ideoloģijas popularizēšanu, aizsedzoties ar politisku dokumentu. Divi gadi ir pietiekams laiks, lai veiktu izvērtējumu par to, vai šī dokumenta pieņemšana notikusi saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar pievienoto deklarāciju,” paziņojumā pauda ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis.

Cilvēktiesību aizstāvji: izstāšanās no konvencijas apdraudētu cietušo aizsardzību

Sieviešu tiesību aizsardzības centrs “Marta” uzskata, ka Stambulas konvencijas denonsēšana nozīmētu solis atpakaļ — “iestāšanos pret drošību, pret cieņu un pret stiprām ģimenēm bez vardarbības”.

“Tas apdraudētu cietušo aizsardzību, vājinātu valsts spēju reaģēt uz vardarbības gadījumiem un mazinātu iespēju novērst traģēdiju atkārtošanos. Turklāt tas sūtītu bīstamu signālu sabiedrībai, ka vardarbība nav pietiekami nopietni uztverama problēma,” teikts 25. septembrī publicētajā paziņojumā.

Organizācija arī norāda, ka pēc konvencijas ratifikācijas Latvijā stājušies spēkā vairāki nozīmīgi grozījumi likumos: bargākas sankcijas par vajāšanu un draudiem, ieviesta kriminālatbildība par emocionālo vardarbību, izveidota krīzes dzīvokļu programma, kā arī ieviesta elektroniskā uzraudzība īpaši bīstamiem varmākām. 

Kopā ar Latvijas Pilsonisko aliansi (LPA) centrs vērsās ar atklātu vēstuli Ministru kabinetā, aicinot politiķus atmest politiskos strīdus un visus spēkus veltīt valsts drošībai um labklājībai, pieņemot 2026. gada budžetu. Tāpat aicinājumā pausts lūgums priekšvēlēšanu cīņās neņemt par ķīlniekiem cilvēktiesību jautājumus. 

ZZS koalīcijas partneri pauduši neapmierinātību

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) aģentūrai LETA norādīja, ka priekšvēlēšanu laikam raksturīgs populisms. “Šoreiz ir atsevišķi politiskie spēki, kas grib panākt atpakaļrāpulību un izstāties no Stambulas konvencijas.”

Politiķe uzsvēra, ka vardarbības atbalstīšana un varmāku, nevis upuru aizsardzība, nav un nevar būt ne konservatīva, nedz citas ideoloģijas ģimenes vērtība.  aizsardzība, nevis upuru, nevar būt ne konservatīva, ne kāda cita ideoloģiska “ģimenes vērtība”. Lībiņa-Egnere notikušo Saeimā 25. septembrī raksturojusi kā “politiskā apsurda teātri”.

Viņa uzsver, ka kopš konvencijas pieņemšanas izdarīts milzīgs darbs cīņā pret vardarbību ģimenē — izveidota atbalsta sistēma cietušajiem, lai neatkārtotos Jēkabpils traģēdija. Turklāt nav piepildījies neviens no “draudu scenārijiem”, ko izplatīja dezinformatori. 

Savukārt Saeimas deputāte Agnese Krasta (JV) uzsvēra, ka konvencija nav tikai papīra dokuments, bet gan solījums: “Solījums pasargāt upurus, solījums, ka mēs neaizgriezīsimies, kad kāds cieš.” Viņa arī atgādināja, ka konvencija nav iejaukusies ne reliģijā, ne ģimenes jautājumos, ne politikā.

Tikmēr “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs pauda viedokli, ka ZZS balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas varētu liecināt par oligarhu ietekmi, tostarp tiek pieminēts Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs. Viņš uzsver, ka stāsts neesot tikai par Stambulas konvenciju.

Šuvajevs piebilda, ka “Progresīvie” gaida premjerministres Evikas Siliņas izlēmīgu rīcību, “kas apliecinās, ka JV joprojām vada valdību un koalīciju, citādi ZZS turpinās sabotēt koalīcijas darbu un valsts budžeta pieņemšanu”. 

Premjere uzdod ZZS labklājības ministram skaidrot, kas paveikts Stambulas konvencijas īstenošanā

Premjerministre Evika Siliņa reaģēja uz notikušo, norādot, ka ZZS rīcība ir uzskatāma par koalīcijas līguma pārkāpumu.

Tikmēr 29. septembrī premjere jau uzdeva labklājības ministram Reinim Uzulniekam (ZZS) sniegt pārskatu par paveikto Stambulas konvencijas ieviešanā un uzraudzībā. 

“Labklājības ministrija ir Konvencijas virzītāja, vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanas plāna koordinētāja un izpildītāja. Ministru kabineta sēdē 7. oktobrī sagaidu detalizētu ministra ziņojumu par Konvencijas ieviešanu, uzraudzību, novērtēšanu un veiktajiem pasākumiem, kā arī atbildīgā ministra priekšlikumus konkrētām rīcībpolitikas iniciatīvām, lai stiprinātu vardarbības ģimenēs novēršanu,” akcentē premjere.

Ministram būs jāpārstāv MK Saeimas Ārlietu komisijas sēdēs, kurās tiks skatīts likumprojekts par istāšanos no konvencijas — jāsniedz informācija atbildīgajām komisijām par konvencijas ieviešaanā paveikto un plānoto, kā arī tikties ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. 

Politologi: asa premjeres reakcija varētu novest pie valdības krišanas; tā tagad ir tikai uz papīra

Arī politologi par iespējamo valdības krišanu nav vienisprātis. Toties izvirza arī alternatīvās koalīcijas, tostarp iespējamo Šlesera pievienošanos valdībai.

Maz ticams, ka valdība pēc ZZS koalīcijas līguma pārkāpuma varētu krist, šādu viedokli pauda politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Viņa arī šaubīgi izteicās, ka varētu tikt atsaukts, piemēram, labklājības ministrs, vai sekotu vēl kādas sankcijas. 

“Es domāju, ka šobrīd premjeres situācija vai “Vienotības” situācija nav tik stabila, lai viņi varētu atļauties riskēt ar valdības krīzi, ar valdības krišanu. Es domāju, ka šobrīd ZZS no tā būtu mazāki zaudētāji nekā, piemēram, “Vienotība”,” sacīja politoloģe.

Atbildot uz jautājumu, kuri politiskie spēki varētu pārņemt varu, ja Siliņas valdība tomēr kristu, Metla-Rozentāle norādīja, ka potenciāli varētu veidoties sadarbība starp ZZS, Apvienoto sarakstu un Nacionālo apvienību.

Tikmēr politologs Jānis Ikstens norāda, ka ZZS ar balsojumu par Stambulas konvencijas atcelšanu gatavojas Saeimas vēlēšanām. Partija tādējādi rādot saviem vēlētājiem uzticību vērtībām un demonstrē, ka nebaidās līdz vēlēšanām palikt opozīcijā.

Ikstens uzskata, ka tālākajā attīstība svarīga loma ir premjerministres rīcībai. 

Politologs arī neizslēdz Aināra Šlesera nonākšanu valdībā, ja, nokrītot esošajai valdībai, jaunā veidotos ap AS, ZZS, NA un LPV. Ikstens arī iezīmē, ka šobrīd situācija koalīcijā “nav rožaina” un “valstī īsti nav rīcībspējīgas koalīcijas”, bet tai arī neesot alternatīvas.

Savukārt politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka ZZS izraisītā krīze valdība nav nejaušība — nesaskaņas koalīcijā briedušas jau ilgāku laiku. Izmantot Stambulas konvenciju valdības šķelšanai, viņasprāt, ir “politiski neloģiski”.

Arī viņa uzsver, ka manevra iespējas nav plašas, tomēr “ZZS vēlētājiem no sākta gala nepatīk atrašanās “JV” vadītā valdībā”. Viņa rezumē, ka koalīcija pašlaik pastāv uz papīra, bet premjeres rīcība norādīs, vai “to var pārvērst par kaut ko, kas pastāv arī dzīvē”. 

Atgādināsim, ka Saeimā Jaunajai Vienotībai ir 25 deputātu mandāti, ZZS — 16, “Progresīvajiem” — astoņi. Opozīcijā: Apvienotajam sarakstam — 13, Nacionālajai apvienībai — 12, bet partijām “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei!” — pa astoņiem mandātiem. Vēl 10 deputāti ir bezpartejiski jeb pie frakcijām nepiederoši deputāti.