Labklājības ministrs: Saeima nobalsos par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Saeima pieņems lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu jeb Latvijas izstāšanos no tās. Šādu nostāju pauda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Politiķis to pamato ar balsu sadalījumu Saeimas Ārlietu komisijā, kurai arī nodots likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 

“Ņemot vērā balsu sadalījumu Saeimas Ārlietu komisijā, tā tiks denonsēta. Novelkam svītru, strādājam ar budžetu. Tajā ir daudzas labas lietas,” Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja Uzulnieks.

Atbildīgajā komisijā pārsvars ir opozīcijas deputātiem, tās vadītāja — Ināra Mūrniece (NA). Komisijā darbojas pieci opozīcijas un četri koalīcijas deputāti, tostarp viens no tiem — ZZS, kuri balsojuši par likumprojektu, lai Latvija izstātos no konvencijas. 

Atgādinām, ka 29. septembrī premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) uzdeva ministram 7. oktobrī ziņot valdības sēdē, kā arī Saeimas atbildīgajā komisijā par Latvijā paveikto divu gadu laikā, kopš ieviesta Stambulas konvencija.

Ministrs intervijā min arī ZZS pielikto atrunu, pieņemot Stambulas konvenciju 2023. gadā — jēdziens “sociālais dzimums” nevar būt saistīts ar ideoloģiju. 

Viņš uzskata, ka Stambulas konvencija šķeļ sabiedrību, lai gan sākotnēji šķitis, ka tā būs simbols cīņai pret vardarbību. “Toreiz vēlētāji novērsās no ZZS. Apceļojot reģionus, to temperatūru jūt, bet mēs to sagremojām.” 

Pieļauj arī Saeimas pozīcijas maiņu 

Vienlaikus labklājības ministrs neizslēdz iespēju, ka valdība varētu pārliecināt Saeimas komisiju un deputāti mainīs savu pārliecību. 

Koalīcija par ZZS rīcību: koalīcijas līguma pārkāpums, bet jāpieņem 2026. gada budžets

Koalīcijas partneri “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” ZZS balsojumu dēvē par koalīcijas līguma pārkāpumu. Premjerministre Evika Siliņa (JV) gan norādīja, ka svarīgākā prioritāte ir nākamā gada “drošības budžets”. 

“Šobrīd ir jāspēj stāvēt pāri politiskiem uzstādījumiem,” runājot par valdības stabilitāti, skaidroja Siliņa. Viņa arī papildina, ka “jāizdara viss iespējamais, lai koalīcija šo budžetu varētu pieņemt”.

Savukārt “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka līdztekus valsts budžeta procesam “Progresīvie” uzstās uz neizstāšanos no Stambulas konvencijas.  

Politiķis arī pauž nepārliecinātību par ZZS kā koalīcijas partneriem. Viņš arī min, ja ZZS iesniegs būtiskus priekšlikumus valsts budžeta otrajam lasījumam, tas būs kārtējais koalīcijas līguma pārkāpums.

Par Stambulas konvenciju 

Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes starptautisks līgums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. 

Tā paredz, ka valstij ne vien jāreaģē uz jau notikušiem vardarbības gadījumiem, bet arī jāstrādā sistemātiski pie prevencijas, cietušo aizsardzības un vainīgo saukšanas pie atbildības.

Latvija Stambulas konvenciju parakstīja jau 2016. gada pavasarī, bet ratificēja pēc garām diskusijām vien 2023. gada 30. novembrī. Tolaik tieši ar JV, Progresīvo un ZZS deputātu balsu vairākumu — 51 balsi — tika pieņemts lēmums par ratificēšanu. 

Saeima apstiprināja konvenciju ar atrunu, ka tās īstenošanā tiks ievērotas Satversmē nostiprinātās vērtības, principi un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Konvencija stājās spēkā 2024. gada 1. maijā.

Diskusiju gaitā Latvijā ap konvenciju radās daudz mītu un dezinformācijas. Piemēram, tika apgalvots, ka šo dokumentu Latvijai uzspiež Eiropa, lai gan patiesībā Latvija bija viena no konvencijas līdzautorēm. 

Tāpat izskanēja maldīgs priekšstats, ka konvencija iznīcina tradicionālās ģimenes jēdzienu, lai gan realitātē tā nemaz nedefinē, kas ir “ģimene”. Šo vēstījumu joprojām turpina kultivēt arī opozīcijas deputāti.

Ar ZZS atbalstu komisija izskatīs opozīcijas likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Jau ziņojām, ka Saeimas Ārlietu komisijai nodots opozīcijas deputātu virzītais likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Par to ceturtdien, 25. septembrī, nobalsoja 55 deputāti, tostarp koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), savukārt pret balsoja 33 deputāti — “Progresīvie” un “Jaunā vienotība”.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas Saeimā iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV). To atbalstīja arī citas opozīcijā esošās partijas — Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, kā arī valdības partija ZZS. Tieši ar šīs partijas atbalstu likumprojekts nodots izskatīšanai Ārlietu komisijai.

Par ZZS rīcību sašutumu pauduši partiju “Progresīvie” un “Jaunās Vienotības” (JV) pārstāvji — viņi to uzskata par “koalīcijas līguma pārkāpumu”, “absurdu teātri” un “priekšvēlēšanu kampaņas sākumu” pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām 2026. gadā. 

Notikušais izraisīja arī diskusijas sabiedrībā: daži ir pārliecināti, ka izstāšanās no konvencijas ir trieciens upuru aizsardzībai, bet citi — tas aizsargās “tradicionālo ģimeņu vērtības”. 

Tikmēr politologi ZZS rīcību vērtē kā gatavošanos gaidāmajām Saeimas vēlēšanām 2026. gadā. Viņi arī uzskata, ka pārāk asa premjeres reakcija uz notikušo varētu novest pie pašreizējās koalīcijas sabrukuma.

Šo vērtējumu vēlāk apstiprināja arī ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” viņš pauda, ka partija varētu pieprasīt valdības “restartu”, ja premjerministre no amata atstādinās labklājības ministru. Taču pagaidām amats nav zaudēts, tikai uzdots uzdevums.

Plašāk par to, kādi bija opozīcijas un koalīcijas argumenti, kā arī cilvēktiesību aizsardzības centra nostāju un politologu prognozēm par situācijas attīstību stāstījām šeit.