Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš uzskata, ka pilsētu jāvada vienam politiskajam spēkam.
“Tikai tā varēs īstenot konsekventu un neatkarīgu politiku (…). Tikai šādā situācijā pilsētas iedzīvotājiem būs skaidrs, no kā prasīt atbildību par pieņemtajiem lēmumiem,” — mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām savos sociālajos medijos paziņoja Elksniņš.
Politiķis uzskata, ka atbildībai nevajadzētu izplūst “amorfā koalīcijā” un gala lēmumi būtu jāpieņem vienai konkrētai partijai.
Tomēr šāda pieeja rada nopietnas bažas Daugavpils Universitātes lektoram, politikas vērotājam Dmitrijam Oļehnovičam. Viņš uzskata, ka varas koncentrēšana vienas partijas rokās ir tiešs ceļš uz autokrātiju.
“Elksniņa kungs uzskata sevi par mazo imperatoru. Autokrātija — neatkarīgi no tās izpausmes pakāpes — noved pie sabrukuma,” portālam “Chayka” komentēja Oļehnovičs.
Demokrātijas vietā – Ziemeļkoreja
Savā ierakstā Elksniņš uzsver, ka viņa vadītā partija Sarauj, Latgale! dodas uz vēlēšanām ar mērķi iegūt absolūto vairākumu. Viņš apgalvo, ka neaicina balsot tikai par šo partiju, taču faktiski uzstāj uz vienpartijas pārvaldību.
Uz to Oļehnovičs reaģē asi un skaidri:
„Viena partija, kas vada pilsētu — tas nav nekas cits kā Ziemeļkoreja. Viss. Ir vajadzīga diskusija.”
Politiskiem lēmumiem, viņaprāt, ir jādzimst diskusijās un dialogā, citādi pastāv risks, ka tie tiks pieņemti, balstoties uz personīgām interesēm.
„Ja mēs dzirdam tikai vienu viedokli, tas nozīmē, ka kādam šis viedoklis ir ļoti izdevīgs un no tā ir kāds finansiāls labums,” norāda eksperts.
Likme uz “savējiem”
Elksniņa partija dibināta ar tādu vērienu, kuru grūti nepamanīt. Jau partijas dibināšanas kongresā 2024. gada novembrī tika reģistrēti 272 dalībnieki — starp tiem ne tikai pašreizējie viņa komandas deputāti, bet arī bijušie oponenti, piemēram, Igors Prelatovs un Līvija Jankovska, pašvaldības struktūru darbinieki, iestāžu vadītāji, skolu direktori un pašvaldības uzņēmumu pārstāvji.
Dmitrija Olehnoviča ieskatā Elksniņa komandas sastāvs atspoguļo viņa vēlmi pēc varas monopola:
„Viņš ir tehnokrāts. Viņš ir cilvēks, kurš saprot, kā darbojas sistēma. Un viņam ir svarīgi zināt, kurš ir savējais un kurš nav.”
Mērs uzsver, ka partijas sarakstā ir cilvēki, kas ir labi zināmi pilsētas iedzīvotājiem — “cīnītāji un patrioti”. Taču, kā norāda eksperts, šāda stratēģija slēpj sevī riskus:
„Viņš grib redzēt — kurš ir ar mani, kurš nav ar mani. Bet tas ir kļūdains lēmums. Mēs visi protam smaidīt, turot aiz muguras asu nazi.”
Bez pilnvaru ierobežojuma
Andrejs Elksniņš de facto kandidē uz ceturto termiņu. Pirmo reizi viņš kļuva par Daugavpils mēru 2017. gada jūlijā un ieņēma šo amatu līdz 2018. gada septembrim. Vēlāk — no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada jūnijam, kad viņš tika atstādināts. Pašreizējais, trešais mēra termiņš sākās 2021. gada jūlijā.
Likums neierobežo pašvaldības vadītāju pilnvaru termiņu. Tomēr Dmitrijs Olehnovičs uzsver, ka tas ir nopietns trūkums:
„Es uzskatu — tas ir ļoti slikti. Vara cilvēku maina. Jo ilgāk cilvēks ir pie varas, jo vairāk viņš zaudē saikni ar realitāti.”
Viņš ir pārliecināts, ka jābūt termiņu ierobežojumiem:
„Runāsim atklāti: tas paver iespējas noteiktām korupcijas shēmām. Diemžēl vārds ‘korupcija’ Latvijā eksistē ne tikai vārdnīcās.”
Olehnovičs uzskata, ka viens un tas pats cilvēks nevar ieņemt mēra amatu vairāk nekā divus termiņus: „Tas ir princips — divi termiņi un viss,” viņš saka.
