Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), aicinot skaidrot rīcību, medijiem nosūtot pieprasījumus atklāt redakciju plānus un nosaukt atbildīgo redaktoru uzvārdus vēl topošajām publikācijām.
Šādus pieprasījumus KNAB maijā nosūtījis vismaz diviem mediju uzņēmumiem: aģentūrai LETA un pētnieciskās žurnālistikas centram Re:Baltica.
Žurnālistu asociācija norāda, ka šāda tiesībsargājošo iestāžu uzmanība rada riskus neatkarīgai žurnālistikai. “Kandidātu pieminēšana medijos automātiski nav aģitācija,” uzsver asociācija.
Savukārt KNAB skaidro, ka birojam ir pienākums reaģēt uz sūdzībām un veikt šāda veida pārbaudes priekšvēlēšanu periodā, noliedzot apgalvojumus par iejaukšanos mediju darbā.
Vēstules no KNAB saņēmuši divi mediji: LETA un Re:Baltica
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” bija pirmais, kurš paziņoja par KNAB atsūtīto vēstuli. Tajā prasīts skaidrot, kāpēc priekšvēlēšanu periodā izvēlēts pētīt konkrētās pilsētas — Rīgu, Rēzekni un Daugavpili.
Pieprasīti ne vien kritēriji, pēc kurām izvēlētas pilsētas un politiskās partijas, par kurām tiek veidots padziļināts saturs, bet arī — kurš maksā par saturu un kuras personas saskaņo satura veidošanas uzsākšanu un publicējamo rakstu.
Kāpēc tieši šīs trīs pilsētas, kā arī par KNAB vēstuli Re:Baltica rakstījām šeit.
“Es neizprotu šo pieprasījumu. Pirmkārt, KNAB ir uzdevums pārbaudīt priekšvēlēšanu aģitāciju. Neatkarīga žurnālistika nav aģitācija. Tas būtu, ja mums maksātu, un mēs teiktu, ka Pēterītis ir labs, bet Jānītis ir slikts,” LTV atzina “Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga.
Līdzīgu vēstuli no KNAB saņēmusi arī ziņu aģentūra LETA. KNAB lūdz aģentūru skaidrot, pēc kādiem kritērijiem žurnālisti izvēlas deputātu kandidātus intervijām, kā arī sniegt informāciju par iespējamu samaksu par radīto saturu.
LETA ir vienīgā ziņu aģentūra Latvijā un viens no galvenajiem informācijas avotiem valstī. Tā darbojas kopš 1919. gada, bet kopš 2022. gada ir oficiālais krājfotogrāfijas aģentūras “Scanpix” pārstāvis Baltijas valstīs.
Asociācija lūdz skaidrot KNAB pieprasījumus
LŽA vērš uzmanību, ka ar savu pieprasījumu ziņu aģentūrai LETA un pētnieciskās žurnālistikas centram “re:Baltica” KNAB rada bažas par izpratnes trūkumu par to, kāda atšķirība ir starp žurnālistiem un reklāmas aģentūrām.
Pieprasījumā iekļautie jautājumi prezumē, ka mediju radīto priekšvēlēšanu saturu kāds ir nopircis.
Žurnālistu asociācija uzskata, ka tas ir smags apvainojums, ko pat implicīti nevar izteikt bez pierādījumiem un sekām. Tāpēc LŽA pieprasa KNAB skaidrot:
- kāpēc tapuši minētie informācijas pieprasījumi,
- kam tādus plānots izsūtīt vēl,
- kā arī kura amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par šādu jautājumu uzdošanu medijiem.
Kāpēc KNAB veic šādas pārbaudes
Kā norāda Korupcijas apkarošanas birojs, jautājumi medijiem nosūtīti pamatojoties uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kā arī tā funkcijām, tostarp veikt priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību.
Birojs esot saņēmis sūdzības par iespējamiem slēptas aģitācijas riskiem, uz kuriem nav varējuši nereaģēt.
“Informācijas pieprasīšana ir saistīta ar uzsāktajām pārbaudēm, kas balstītas uz saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem, kas ir saņemti gan no fiziskām personām, gan no juridiskām personām. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka informācijas pieprasīšana nekādā veidā nav saistīta ar satura izvērtējumu vai kritikas izteikšanu,” norāda KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.
Viņa skaidro, ka par tālāko rīcību tiks lemts pēc mediju atbilžu saņemšanas.
“KNAB prasības aizskar preses brīvību tās būtībā”
“Ar šādiem paziņojumiem, pat tieši uz to nenorādot, tiek radīta aizdomu ēna par to, ka žurnālistiem nevar uzticēties. Par to, ka saturam, ko rada neatkarīgas redakcijas, priekšvēlēšanu laikā nedrīkst uzticēties. Un tas ir ļoti, ļoti bīstami,” saka LŽA valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe.
Viņa uzsver, ka šādi pieprasījumi var veicināt pašcenzūru žurnālistu vidū — žurnālisti labprātīgi izvairīsies no dažādiem sabiedrībai svarīgiem tematiem, lai nosacīti sevi pasargātu.
Tikmēr Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele savā X kontā paudusi, ka demokrātiskā, tiesiskā valstī šādas KNAB prasības aizskar preses brīvību. Viņa uzsver — “KNAB kā minimums ir jāatsauc šie jautājumi un jāatvainojas par preses brīvības neizpratni.”
Tiesnese arī piebilst, ka “Re:Baltica” minētie pētījumi ir ļoti svarīgi demokrātijai.
