Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” saņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prasību skaidrot, kāpēc pētījumos par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām uzmanība pievērsta tikai trīs pilsētām – Rīgai, Rēzeknei un Daugavpilij.
KNAB arī interesē, kurš maksā par rakstiem, tikmēr Re:Baltica norāda uz iejaukšanos redakcionālajā darbā.
Mūsu “Re:Baltica” kolēģi priekšvēlēšanu laikā tik tiešām īpašu uzmanību pievērsuši iepriekš minētajām pilsētām. Pētīts gan pirms četriem gadiem solītais un līdz šim īstenotais, politiskā situācija, kurš vēlas tikt pašvaldībā, kā arī mediju izmantošana politiskā tēla spodrināšanai. “Zem lupas” pētīti tādi politiķi kā ilggadējais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai), Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā vienotība), Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, influencere Aija Nagle, Igors Prelatovs (visi trīs no Sarauj, Latgale!), Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) un viņu domubiedri, satelītu partijas vai tieši otrādi — iespējamajā opozīcija.
Kāpēc izvēlētas konkrētās pilsētas?
Kā skaidro “Re:Baltica”, jau iepriekš redakcija zināja, ka varētu būt uzbrukumi par to, kurš pieņem lēmumus rakstu veidošanā un kurš par to maksā, tāpēc skaidrojums publicēts jau februārī.
“Īsumā: Rīga ir galvaspilsēta. Rēzekne un Daugavpils – (gandrīz) bez vietējiem neatkarīgajiem medijiem un svarīgas no ģeopolitiskā viedokļa,” savu izvēli skaidro redakcija.
Re:Baltica — “KNAB pieprasījums grauj preses brīvību”
Šāds KNAB pieprasījums ir iejaukšanās redakcionālajā darbā un grauj preses brīvību, norāda “Re:Baltica”. Medijs skaidro — šādai rīcībai kļūstot par normu, “sabiedrība zaudē, jo iestājas klusums vai “drošas” tēmas”.
Ko prasa KNAB?
Birojs lūdz redakcijai līdz 23. maijam iesniegt informāciju un dokumentus par sekojošo:
- pēc kādiem kritērijiem tiek atlasītas pilsētas, par kurām tiek veidots saturs;
- kuras personas saskaņo satura veidošanas uzsākšanu un publicējamo rakstu;
- kādi ir kritēriji, pēc kurām rakstu veidošanā ir izvēlētas konkrētas politiskās partijas;
- kurš apmaksāja satura veidošanu;
- vai ir plānots gatavot rakstus par citām politiskajām partijām, par kurām nav veidots saturs. Apstiprinošas atbildes gadījumā, lūdzam norādīt, par kādām partijām ir plānots veidot saturu un kāds ir plānotais rakstu publicēšanas laiks.
Mediji var brīvi izvēlēties, kādu saturu radīt un kādai problēmai pievērst uzmanību.
Arī “Re:Baltica” uzsver — “mēs izvēlamies, ko pētīsim, jo uzskatām to par svarīgu Latvijas sabiedrībai, nevis to vēlas īpašnieki, reklāmdevēji vai donori. Tāpēc mēs varam pētīt nevienlīdzību, naudas atmazgāšanu un korupciju.”
Te var iepazīties ar mūsu kolēģu rakstiem:
- Vai Daugavpils partijas pildījušas savus solījumus
- Kas ir kas Rēzeknes vēlēšanās
- Kas ir kas Daugavpils vēlēšanās
- Vai Rēzeknē pildīja vēlēšanu solījumus?
- Kas ir kas Rīgas vēlēšanās
- Vai partijas pildījušas solīto ekonomikā un labā pārvaldībā
- Vai partijas pildījušas solīto sociālajā politikā
- Ušakovs “light”. Ko rīdzinieki redz ekrānos pirms vēlēšanām
- Vai partijas pildījušas solīto mājokļu un vides politikā
- Kā Bartaševiču ģimene Rēzekni būvēja
- Bartaševičs Tiktokā, Nagle plakātos, latvieši – pagrīdē. Ko redz vēlētājs Rēzeknē
- Kas pārtrauca ēdināšanas līdzmaksājumu daudzbērnu ģimenēm
- Nenogremdējamais cars
Mūsu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu. To paredz Latvijas žurnālistu asociācijas ētikas kodekss, kuru arī “Chayka” komanda ievēro.
