Drīzumā tiks uzsākta teritorijas labiekārtošana pie bijušās “Mežciema” sanatorijas Daugavpilī. Līdz vasarai plānots to atvērt iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.
Šeit demontēs žogu, nojauks bijušās biljarda zāles ēku, bet citas degradētās ēkas aizklās ar baneriem, lai tās nebojātu skatu. Tiks rekonstruēta estrādes grīda, aizvērtas lūkas, uzstādīti soliņi un sakārtots Daugavas krasts, no kuras paveras skaists skats uz upi.
Darbiem paredzētie līdzekļi – apmēram 93 tūkstoši eiro (ar PVN) – ir iekļauti 2025. gada pilsētas budžetā.
Apkaimes iedzīvotāji kopumā atbalsta šo ideju. “Viss, kas notiek Mežciemā, manuprāt, ir liels pluss,” saka Jeļena Žukova, sabiedriskās organizācijas “Mežciema biedrība” vadītāja. Taču cilvēkus ļoti satrauc arī citas – aktuālākas problēmas.
Jautājuma vēsture
Ideja par Mežciema sanatorijas atjaunošanu parādās regulāri. Pēc tam, kad 2021. gadā pašvaldība ieguva šo teritoriju savā īpašumā, apmainot to pret zemes gabalu Daugavpils centrālajā tirgū, pilsētas vadība aktīvi sāka attīstīt šo iniciatīvu.
“Pēc šī objekta pārņemšanas Veselības ministrija (VM) piešķīra 300 tūkstošus eiro projektēšanas procedūras sākšanai – pirmais posms minimālā sastāvā jau ir paveikts. Vissvarīgākais – nodrošināt šī parka pieejamību apkaimes iedzīvotājiem, un otrs – piesaistīt investoru,” stāsta Daugavpils vicemērs Valērijs Kononovs.
Par šo naudu tika sagatavota projektēšanas dokumentācija, pieņemts projekts un izsniegta būvatļauja sanatorijas un kūrorta kompleksa būvniecībai. Tātad – investīciju piedāvājums ir gatavs. Atliek vien atrast investoru.
Kā norāda politiķis, “investoram interese jau bija, notika oficiālas tikšanās”, taču pašlaik, ņemot vērā sarežģīto politisko situāciju, “investori ir ļoti piesardzīgi” un “šeit nepieciešami nopietni līdzekļi”. Teritorijas sakārtošana varētu palīdzēt piesaistīt investoru, cer pašvaldība.
Kas satrauc iedzīvotājus
Mežciema apkaimē 28. janvārī norisinājās iedzīvotāju sapulce, kurā piedalījās pilsētas mērs Andrejs Elksniņš un Komunālās saimniecības pārvaldes (KSP) vadītājs Valērijs Golubevs.
Kopumā iedzīvotāji atbalsta pašvaldības plānus sakārtot šo teritoriju. Jeļena Žukova uzsver, ka vietējie iedzīvotāji lielākoties pavada laiku savā apkaimē.
“Ja šeit tiks rīkoti pasākumi – koncerti, lasījumi, es nezinu, kas tieši tiek plānots, – domāju, ka iedzīvotāji aktīvi piedalīsies. Cilvēkiem tas ir svarīgi – viņi šeit dzīvo, te ir viņu mājas,” viņa noteic.
Taču iedzīvotājus ļoti satrauc arī citas – vitāli svarīgas problēmas, piemēram, kanalizācijas un ūdensvada trūkums.
Daudzi sapulces dalībnieki uzsvēra, ka daļai iedzīvotāju nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens, lai izveidotu dziļurbumu, tas jāurbj vismaz 100 metru dziļumā.
Pēc speciālistu aplēsēm, pie kurām iedzīvotāji vērsušies, tas varētu maksāt vismaz 10 tūkstošus eiro. Taču daudziem vietējiem iedzīvotājiem, kuri lielākoties ir pensionāri, šādas naudas vienkārši nav.
Pašvaldība ir informēta par šo problēmu, taču pašlaik tās risināšanai iespējas neredz.
“Šobrīd un tuvāko trīs gadu laikā valsts līmenī nav nevienas programmas, kas paredzētu pieslēgšanos centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai. Visā Latvijā nav nevienas šādas programmas,” iedzīvotājiem paskaidroja mērs.
Arī Eiropas Savienības līmenī piemērotu projektu šobrīd nav, bet pašvaldības budžetā šādam projektam nav pietiekamu līdzekļu, jo tas ir pārāk dārgi.
Viņš piebilda, ka Daugavpils pašvaldība jau vērsusies Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) ar priekšlikumu turpināt finansiālo atbalstu centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izveidei attālākos rajonos, līdzīgi kā tas tika izdarīts Judovkā.
2022. gadā Judovkas apkārtnē tika īstenots projekts par aptuveni 5 miljoniem eiro, kura laikā tur tika izbūvēti jauni ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli.
Elksniņš gan norādīja, ka ir pārrunājis ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni nepieciešamību šādas programmas atjaunot.
Papildus situāciju Mežciemā sarežģī fakts, ka šeit nav atļauts būvēt attīrīšanas iekārtas, jo Valsts vides dienests (VVD) to aizliedzis — Daugava esot pārāk tuvu. Tādēļ arī vietējās kanalizācijas tīkla izbūve nav iespējama.
Citas iedzīvotāju izvirzītās problēmas
Tika apspriesta arī nepietiekamā ceļu uzturēšana – vasarā automašīnas lielā ātrumā brauc pa grants ceļiem, paceļot putekļu mākoņus. Tāpēc iedzīvotāji lūdz uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmes.
Vēl viena iedzīvotāju lūgums bija salabot koka kāpnes, kas ved uz strautu, kur vietējie ņem ūdeni. Ziemā šis ceļš kļūst īpaši bīstams apledojuma dēļ.
“Izdarīsim. Tas nav dārgi,” apsolīja mērs.
Bija vēl daudz citu ierosinājumu, un Valērijs Golubevs tos pierakstīja, kas rada cerību uz iespējamu risinājumu.
Par sanatorijas teritorijas sakārtošanu
Darbi bijušās sanatorijas teritorijā sāksies tuvākajā laikā.”Līgums ir parakstīts. Domāju, ka demontāžu jau var sākt – to īpaši neietekmē laika apstākļi. Līdz vasarai viss būs gatavs,” portālam “Chayka” sacīja Valērijs Kononovs.
