13. augustā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone darba vizītē apmeklēja Daugavpils Universitāti.
Sarunā ar “Chayka” ministre komentēja problēmas, kas radušās pēc “Skola2030” ieviešanas, izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā un iespēju labot pārbaudes darbus, kā arī pastāstīja, kādu nākotni ministrija redz Daugavpils Universitātei.
Indriksones vizīte Daugavpilī bija daļa no divu dienu darba brauciena uz Latgali. 12. un 13. augustā ministre apmeklēja Rēzekni, Daugavpili un Augšdaugavas novadu.
Reformai trūka metodiskā atbalsta un mācību līdzekļu
Runājot par kompetenču pieejā balstītās izglītības reformas jeb “Skola2030” ieviešanu, Indriksone atzina, ka tās sākotnējā ideja bijusi laba, taču pirmajos gados valsts nav nodrošinājusi pietiekamu atbalstu pedagogiem.
“Jāatzīst, ka pirmajos gados netika nodrošināts no valsts puses pienācīgs metodiskais atbalsts. Mācību līdzekļi nebija pieejami,” “Chayka” sacīja ministre.
Pēc viņas teiktā, pašlaik daudzas no šīm problēmām jau ir novērstas, tomēr vairāku gadu laikā radušās sekas ir jūtamas joprojām.
Ministre norādīja, ka gaidītais progress skolēnu zināšanās un prasmēs nav sasniegts nedz pamatskolā, nedz vidusskolā. Turklāt starp Latvijas skolām saglabājas ievērojamas atšķirības.
“Bērniem, kuri nonāk skolās, kur viss ir nodrošināts un kur ir bagātākas pašvaldības, situācija ir labāka. Tur, kur nav tik viegli, iespēju ir mazāk. Tā ir viena no lielākajām problēmām,” sacīja Indriksone.
Mācību saturs jāpārskata
Pēc ministres domām, nepieciešams pārskatīt arī mācību saturu. Pasaule kopš reformas izstrādes laika ir mainījusies, tādēļ svarīgi koncentrēties uz zināšanām un prasmēm, kas jaunietim patiešām būs nepieciešamas pēc skolas beigšanas.
Indriksone uzskata, ka mācību saturam nevajadzētu būt pārlieku sadrumstalotam un lielāka uzmanība jāpievērš tādiem pamata priekšmetiem kā matemātika, latviešu valoda un dabaszinātnes.
“Mums ir jāvērtē saturs no pozīcijas — ko mēs gribam bērnam iemācīt, kas jaunietim ir jāzina un jāprot, lai viņš būtu gatavs dzīvei,” skaidroja ministre.
Viņasprāt, mācību procesā būtiska ir arī pēctecība — apgūtajām zināšanām jāveido savstarpēji saistīta sistēma, nevis atsevišķi temati, pie kuriem vēlāk vairs neatgriežas.
To, pēc ministres domām, parāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti: skolēniem var būt grūti izmantot zināšanas, kas dažādos mācību gados un priekšmetos apgūtas bez pietiekamas savstarpējās sasaistes.
Pedagogu trūkums joprojām ir problēma
Vēl viens izaicinājums ir pedagogu pieejamība. Ministre atzina, ka jauniešu interese par skolotāja profesiju pašlaik nav pietiekama.
Viņa uzsvēra, ka pedagoga profesijai jābūt ne tikai misijai, bet arī prestižam darbam ar skaidrām karjeras izaugsmes iespējām.
Ministres ieskatā pieredzējušiem pedagogiem, kuri kļūst par mentoriem, piedalās metodiku un mācību līdzekļu izstrādē vai palīdz jaunajiem skolotājiem, būtu jāsaņem arī atbilstošs novērtējums un lielāks atalgojums.
Kāpēc skolēniem atkal ļauj uzlabot vērtējumu?
“Chayka” ministrei jautāja arī par izmaiņām vērtēšanas sistēmā. Iepriekš plašas diskusijas izraisīja nosacījums, kas ierobežoja skolēnu iespējas uzlabot pārbaudes darbu rezultātus.
Indriksone norādīja, ka daļa skolu šādu pieeju bija izmantojušas jau iepriekš — skolēniem bija rūpīgi jāsagatavojas pirmajam pārbaudes darbam, neparedzot iespēju vēlāk paaugstināt iegūto vērtējumu.
Tomēr, analizējot situāciju, kļuva redzams, ka daudzi skolēni jūtas vīlušies, ja viņiem netiek dota otra iespēja.
Viņasprāt, iespēja vienu reizi mācību gada laikā konkrētajā priekšmetā uzlabot vienu vērtējumu ir samērīgs risinājums.
“Mācību process ir arī par kļūdīšanos un kļūdu labošanu. Ja tu nedarīsi, tad tu nekļūdīsies,” teica Indriksone.
Vienlaikus ministre uzsvēra, ka skolēnam uz katru pārbaudes darbu būtu jāiet maksimāli sagatavotam, uztverot to kā pirmo un galveno iespēju. Taču, ja kaut kas nav izdevies, iespēja vēlreiz sagatavoties var palīdzēt labāk apgūt vielu.
“Jāmaina pieeja, ka Rīgā visu zina”
Runājot par biežajām pārmaiņām izglītības sistēmā un stabilitāti skolām, pedagogiem, skolēniem un vecākiem, Indriksone atzina, ka regulējumam jābūt saprotamam un tas nedrīkst radīt lieku birokrātiju.
Kā piemēru viņa minēja līdzšinējo prasību noteikt katra summatīvā pārbaudes darba īpatsvaru gada vērtējumā.
“Tas ir ļoti sarežģīti, birokrātiski, tas apgrūtina pedagogus,” sacīja ministre.
Tagad obligātā prasība par šādu vērtējumu “svēršanu” ir atcelta, ļaujot pašām skolām lielākā mērā noteikt, kā organizēt vērtēšanu.
“Manuprāt, ir jāmaina pieeja, ka Rīgā viss ir jāizlemj un Rīgā visu zina. Mums vairāk jāuzticas skolām, pedagogiem un skolu direktoriem, jo viņi vislabāk zinās, kā tieši to piemērot,” “Chayka” sacīja Indriksone.
Ministrijas uzdevumam, pēc viņas teiktā, būtu jābūt kopēja regulējuma izveidošanai, savukārt konkrēti lēmumi tā ietvaros jāpieņem pašām skolām. Tas nozīmētu ne tikai lielāku brīvību, bet arī lielāku skolu un to vadības atbildību.
Daugavpils Universitāte vēlas kļūt par zinātnes universitāti
Runājot par vizītes Daugavpils Universitātē mērķi, Indriksone sacīja, ka vēlējusies gan apskatīt, kas augstskolā paveikts pēdējos gados, gan uzklausīt tās nākotnes plānus un vajadzības.
Ministre īpaši izcēla universitātes nozīmi Latgalē.
“Latgalē katra iniciatīva šobrīd ir ļoti svarīga tieši mūsu ģeopolitiskās situācijas un apdraudējuma dēļ. Katra lieta, kas Latgalē izdodas, pierāda, ka mēs šeit varam būt, justies droši, strādāt un darīt,” sacīja Indriksone.
Viņasprāt, Latvijai kopumā jāapzinās, ka tieši pierobežas reģionos nepieciešams ieguldīt īpaši daudz.
Atbildot uz “Chayka” jautājumu, kādu nākotni Izglītības un zinātnes ministrija redz Daugavpils Universitātei un vai gaidāmas izmaiņas tās statusā, ministre norādīja, ka universitāte ir paudusi vēlmi nākotnē kļūt par zinātnes universitāti.
Pašlaik Daugavpils Universitātei ir lietišķo zinātņu universitātes statuss.
Saskaņā ar Augstskolu likumu un valsts dibināto augstskolu noteikto tipoloģiju Latvijā zinātnes universitātes pašlaik ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Daugavpils Universitāte pašlaik ir vienīgā valsts dibinātā augstskola, kurai noteikts lietišķo zinātņu universitātes tips.
Līdz ar to Daugavpils Universitātes iecere kļūt par zinātnes universitāti nozīmētu arī tās pašreizējā augstskolas tipa maiņu.
Indriksone norādīja, ka zinātnes universitātes statuss būtu ne tikai prestiža jautājums, bet dotu arī papildu iespējas.
“Zinātnes universitātēm arī sadarbības partneri skatās daudz citādāk, un ir projekti, kuros tieši zinātnes universitātes var iesaistīties. Es redzu, ka Daugavpils Universitāte ir apņēmusies to darīt,” sacīja ministre.
Viņa pozitīvi novērtēja arī universitātes pēdējo gadu darbu zinātnē, tostarp publikāciju skaitu un rezultātus.
“Jāapsveic universitāte ar daudzām publikācijām un labiem rādītājiem,” rezumēja Indriksone.
