Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS) turpina stāstu ciklu par jaunajiem mediķiem. Tā mērķis ir parādīt, ka reģionālā slimnīca nav tikai vieta kartē, bet vide, kur jaunie ārsti var mērķtiecīgi attīstīties, iegūt daudzveidīgu praktisko pieredzi un jau no pirmajām darba dienām sajust kolēģu atbalstu.
Šī stāsta varone ir anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidente Jana Karņicka. Jau pavisam drīz viņa pabeigs rezidentūru un kļūs par sertificētu ārsti-speciālisti.
Ceļš līdz “mīlestībai no pirmā acu skatiena”
Janas ceļš uz izvēlēto specialitāti nebija pašsaprotams. Sākumā viņa sevi redzēja otorinolaringoloģijā, vēlāk nopietni aizrāvās ar dermatoloģiju un pat vadīja studentu zinātnisko pulciņu. Taču neviena no šīm jomām nelikās īstā.
Izšķirošais brīdis pienāca piektajā studiju kursā, kad Jana sāka strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Tieši tur viņa saprata, ka viņas īstā vieta ir dinamiska vide, kur nepieciešama ātra reakcija un plašas medicīniskās zināšanas.
“Anestezioloģija un reanimatoloģija man piedāvāja šo līdzsvaru – iespēju būt gan dinamiskā darbā, gan arī strādāt mierīgākā ritmā. Tajā brīdī sapratu, ka tā ir mana joma – tā bija kā mīlestība no pirmā acu skatiena,” stāsta Jana.
Kāpēc tieši Daugavpils?
Daudzi jaunie ārsti pēc studijām izvēlas palikt Rīgā, taču Janai izšķirošais bija praktiskais aspekts. Pavadījusi nedēļu praksē Daugavpilī, viņa ieraudzīja mūsdienīgu slimnīcu, kurā notiek attīstība.
Attālums no galvaspilsētas vairs nelikās būtisks, jo daudz svarīgāka izrādījās kolēģu attieksme.
“Mani iedrošināja un deva pārliecību, ka šeit būšu gaidīta. Tas radīja sajūtu, ka šī varētu būt vieta, kur ne tikai mācīties, bet arī veidot savu profesionālo nākotni.”
Kad no “ligzdas” izlaiž agrāk
Pēc Janas domām, viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot reģionālajā slimnīcā, ir iespēja daudz ātrāk kļūt patstāvīgam. Universitātes slimnīcās komandas ir lielas, un rezidenti nereti paliek profesoru ēnā. Daugavpilī situācija ir citāda.
“Biežāk jāaizstāv savs viedoklis un jāpieņem patstāvīgi lēmumi. Zināmā mērā tevi “ātrāk izlaiž no ligzdas”, bet tas notiek ar kolēģu atbalstu.”
Īpaši Jana novērtē attiecības ar Intensīvās terapijas un operāciju bloka vadību. Atklāta un uzticēšanās pilna vide ļauj nebaidīties uzdot jautājumus, precizēt neskaidro un arī kļūdīties, jo tieši tas ir ļoti svarīgi profesionālajai izaugsmei.
Padoms topošajiem rezidentiem – nesteigties
Atskatoties uz savu pieredzi, Jana iesaka medicīnas studentiem nesteigties ar specialitātes izvēli un nepaļauties tikai uz pirmo iespaidu. Tas, ko redz lekcijās vai mācību grāmatās, ne vienmēr sakrīt ar ikdienas darbu.
“Es noteikti ieteiktu nesteigties ar izvēli un nepaļauties tikai uz pirmajiem iespaidiem. Studiju laikā viss šķiet interesants un aizraujošs, ir daudz enerģijas, bet ar laiku šī intensitāte var novest pie noguruma un pat izdegšanas.”
Viņa iesaka iepazīt profesiju praksē – doties praksēs, iesaistīties brīvprātīgajā darbā, sarunāties ar ārstiem un tikai tad pieņemt lēmumu par savu nākotnes specialitāti.
Pārmaiņu enerģija
Šodien Jana uz Daugavpils reģionālo slimnīcu raugās ar optimismu. Slimnīca attīstās, tajā ir pieejamas mūsdienīgas tehnoloģijas, bet dežūrās arvien biežāk strādā jauni ārsti, veidojot dinamisku darba vidi.
“Man ļoti svarīga šķiet arī atvērtība – ir iespēja izteikt savu viedokli, pat ja tas atšķiras, un būt sadzirdētai. Tāpat būtiski, ka vienmēr ir pieejams kolēģu atbalsts – arī diennakts laikā ir citu specialitāšu ārsti, ar kuriem var konsultēties un uzdot jautājumus. Tas palīdz justies drošāk, īpaši uzsākot darbu.”
Jana uzsver arī to, ka Daugavpils reģionālā slimnīca atrodas skaistā vietā, kur pēc intensīvas darba dienas iespējams atpūsties.
Materiāls sagatavots, balstoties uz interviju ar Janu Karņicku, ko “Chayka” redakcijai nosūtīja Daugavpils reģionālās slimnīcas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
