Pēc Ministru kabineta izbraukuma sēdes Latgalē pašvaldību vadītāji atzīst: valdības vizīte reģionā bija vajadzīga. Sarunas bijušas konstruktīvas, un vairākos jautājumos izskanējuši konkrēti risinājumi.
Vienlaikus pašvaldības uzsver — par sēdes rezultātiem varēs spriest tikai tad, kad solījumi pārvērtīsies lēmumos, finansējumā un reālos darbos.
Portālam “Chayka” savu vērtējumu sniedza Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kā arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Plašāk par valdības solījumiem pēc izbraukuma sēdes “Chayka” rakstīja iepriekš šeit.
Vitālijs Aizbalts — bija konkrēti jautājumi un termiņi
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts valdības izbraukuma sēdi vērtē pozitīvi. Viņaprāt, šoreiz runāts ne tikai par problēmām, bet arī par konkrētiem risinājumiem.
“Manuprāt, sēde noritēja ļoti konstruktīvi, jo bija principiālas un skaidras lietas ar konkrētiem termiņiem,” portālam “Chayka” sacīja Aizbalts.
Kā vienu no svarīgākajiem ieguvumiem viņš min papildu finansējumu uzņēmējdarbības infrastruktūras programmai. Valdība tai nolēmusi piešķirt vēl 2,7 miljonus eiro.
“Uzņēmējdarbības atbalsta programmai tika piešķirti papildu 2,7 miljoni eiro. Arī Augšdaugavas novads ir iesniedzis projektu uz maksimālo summu — industriālā parka izveidei piecu miljonu eiro vērtībā,” stāsta Aizbalts.
Pozitīvi viņš vērtē arī valdības apņemšanos virzīt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Paredzēts, ka pēc tā varētu aprēķināt jau 2027. gada pašvaldību budžetus.
Vēl viens pašvaldībām svarīgs jautājums ir patvertņu izbūve. Aizbalts uzskata, ka problēma nav tikai finansējuma trūkums. Būtiska ir arī sarežģītā projektēšanas kārtība.
“Ja par dokumentāciju vien jāmaksā desmitiem tūkstošu eiro, tas nav adekvāti,” viņš saka.
Aldis Adamovičs — Latgalei vajadzīgs lielāks atbalsts
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norāda, ka pašvaldības valdībai aktualizējušas vairākas reģionam svarīgas tēmas — uzņēmējdarbību, veselības aprūpi, drošību un izglītību.
Viens no galvenajiem jautājumiem bijis jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Latgales pašvaldības vēlas, lai tas tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk.
“Mēs valdībai lūdzām to pieņemt pēc iespējas ātrāk. Pēc mūsu aprēķiniem katra Latgales pašvaldība varētu saņemt vairāk nekā vienu miljonu eiro papildus,” sacīja Adamovičs.
Viņš uzsver arī nepieciešamību pieņemt Latvijas austrumu pierobežas attīstības likumu. Tāpat, pēc Adamoviča domām, jāpalielina finansējums uzņēmējdarbības infrastruktūras projektiem.
“Lai īstenotu visus iesniegtos projektus, ar piešķirtajiem papildu 2,7 miljoniem nepietiek — būtu nepieciešami vēl aptuveni septiņi miljoni eiro,” norāda Adamovičs.
Viņaprāt, šādām valdības izbraukuma sēdēm Latgalē būtu jānotiek regulāri, nevis tikai atsevišķos brīžos.
Daugavpils runāja par savām prioritātēm
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš pēc valdības sēdes sociālajos tīklos publicēja plašu komentāru, kurā apkopoja Daugavpilij un Latgalei būtiskākos jautājumus.
Viņš uzsvēra, ka jau šī Saeimas sasaukuma laikā būtu jāpieņem jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Tāpat, pēc viņa domām, likumā jānostiprina Latgales kā pierobežas reģiona statuss un jāveido īpašs attīstības fonds vai atsevišķs Eiropas finansējuma sadales mehānisms.
Elksniņš aicināja ieviest īpašus ekonomiskā atbalsta instrumentus Latgalei — zemākus nodokļus, mazāku birokrātiju, atbalstu investoriem un lielāku valsts iesaisti darbavietu radīšanā.
Savā komentārā viņš pievērsās arī veselības aprūpei, izglītībai, transporta infrastruktūrai un patvertņu izbūvei.
Sarunā ar “Chayka” Elksniņš uzsvēra, ka valdības izbraukuma sēdes Latgalē notiek pārāk reti.
“Šāda veida valdības sēde Latgalē pēdējo reizi notika pirms četriem gadiem. Var redzēt zināmu likumsakarību — tās notiek reizi četros gados un pirms vēlēšanām,” viņš sacīja.
Vienlaikus Elksniņš uzsver, ka viņa paustais nav jāuztver kā valdības kritika.
“Tā nav kritika un tā nav opozicionāra pozīcija. Tās ir problēmas, par kurām runā Daugavpils. Mēs nevarējām par tām nerunāt,” viņš skaidro.
Pēc Elksniņa teiktā, pašvaldības pienākums ir izmantot šādas tikšanās, lai valdībai atgādinātu par reģiona svarīgākajām problēmām. Tagad galvenais ir panākt, lai sēdē izskanējušās idejas nepaliktu tikai protokolos.
Pozitīvs signāls, bet rezultātu vēl jāgaida
Kopumā pašvaldību vadītāji valdības izbraukuma sēdi vērtē kā vajadzīgu un konstruktīvu. Tā ļāva reģionam tieši valdībai pateikt, kas Latgalei un Daugavpilij šobrīd ir svarīgākais.
Taču galvenais jautājums paliek nemainīgs — kas notiks tālāk.
Pašvaldību finansējums, uzņēmējdarbības atbalsts, patvertņu izbūve, veselības aprūpe, izglītība un pierobežas attīstība nav jautājumi, kurus var atrisināt ar vienu vizīti. Tie prasa konkrētus lēmumus un naudu.
Tāpēc par valdības izbraukuma sēdes patieso rezultātu varēs spriest tikai pēc tam, kad solījumiem sekos darbi.
