Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izstrādājusi rīcības plānus dažādām ārkārtas situācijām – no gaisa telpas apdraudējuma un evakuācijas līdz tehniskiem traucējumiem un dezinformācijas kampaņām.
Komisija uzsver, ka galvenais mērķis ir nodrošināt, lai vēlētāji varētu izmantot savas tiesības balsot arī sarežģītos apstākļos, vienlaikus garantējot cilvēku drošību un vēlēšanu rezultātu uzticamību.
Par gatavošanos vēlēšanām un jaunajiem drošības risinājumiem CVK informēja 17. jūnijā notikušajās mediju brokastīs.
Drošības jautājumi kļuvuši par prioritāti
CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris norādīja, ka pēdējā gada laikā būtiski mainījušies galvenie izaicinājumi, gatavojoties vēlēšanām.
“Ja pirms gada un vēl pirms mēneša galvenais sabiedrības jautājums bija par tehnisko vēlēšanu sistēmu darbību, tad šodien mūsu uzmanības centrā ir jautājums – kā nodrošināt vēlēšanu norisi dažādu apdraudējumu gadījumos,” sacīja Zviedris.
Viņš uzsvēra, ka CVK uzdevums ir stiprināt sabiedrības pārliecību, ka iespēja nobalsot tiks saglabāta arī ārkārtas situācijās.
Gaisa apdraudējuma gadījumā balsošana turpināsies
Viens no scenārijiem, kam CVK gatavojas, ir iespējamais gaisa telpas apdraudējums. Komisijas vadītājs skaidroja, ka rīcība šādos gadījumos būs atkarīga no Krīzes vadības centra noteiktajiem brīdinājuma līmeņiem.
Dzeltenā brīdinājuma gadījumā vēlēšanu iecirkņi turpinās darbu, vienlaikus pastiprināti uzraugot situāciju un ievērojot papildu drošības prasības.
Savukārt oranžā brīdinājuma līmenī var tikt pieņemti stingrāki drošības pasākumi. Starp tiem ir arī vēlēšanu kastu plombēšana, ja rodas nepieciešamība uz laiku pārtraukt balsošanas procesu.
Ja apdraudējums būs tiešs, vēlētāji un vēlēšanu komisiju darbinieki tiks nogādāti drošās telpās vai patvertnēs, bet turpmākā rīcība tiks koordinēta ar atbildīgajām valsts institūcijām.
Pašvaldībām jāmeklē alternatīvi iecirkņi
Lai nodrošinātu vēlēšanu nepārtrauktību, pašvaldību vēlēšanu komisijām jau dots uzdevums apzināt tuvākās drošās telpas, patvertnes un alternatīvus vēlēšanu iecirkņus.
Tas nozīmē, ka gadījumos, kad kādā iecirknī drošības apsvērumu dēļ balsošanu nebūs iespējams turpināt, procesu varēs pārcelt uz citu vietu.
CVK sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm aktualizējusi rīcības algoritmus ne tikai gaisa apdraudējuma, bet arī ugunsgrēka, evakuācijas, iecirkņu darbības traucējumu un dezinformācijas gadījumiem.
Krīzes situācijās vēlēšanu kastes varēs aizplombēt, materiālus evakuēt, bet telpas slēgt, vienlaikus informējot pašvaldību vēlēšanu komisijas un CVK.
Informēs ar šūnapraides paziņojumiem
Svarīga loma ārkārtas situācijās būs arī informācijas apritei. CVK paredz izmantot šūnapraides jeb paziņojumus, lai operatīvi informētu vēlētājus par izmaiņām balsošanas kārtībā, iecirkņu pārvietošanu vai alternatīvajām balsošanas vietām, informē aģentūra LETA.
Pēc Zviedra teiktā, savlaicīga informēšana ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai krīžu pārvarēšanai.
Aicina balsot jau pirms vēlēšanu dienas
Lai mazinātu iespējamos riskus vēlēšanu dienā, CVK aicina vēlētājus izmantot balsu nodošanu glabāšanā.
“Mēs arī aicinām vēlētājus izmantot balsu nodošanu glabāšanā, lai izvairītos no situācijām, kad var rasties gaisa telpas apdraudējums,” sacīja Zviedris.
Balsi glabāšanā būs iespējams nodot vairākās dienās pirms vēlēšanām – no 28. septembra līdz 2. oktobrim noteiktos laikos.
Vēlēšanas notiks Latvijā un 39 valstīs pasaulē
Šobrīd Latvijā izveidoti 933 vēlēšanu iecirkņi, savukārt ārvalstīs darbosies 82 vēlēšanu iecirkņi 39 valstīs.
Jau apstiprināti iecirkņu komisiju pamatsastāvi, un vasaras laikā visā Latvijā un ārvalstīs notiks komisiju darbinieku apmācības.
CVK uzsver, ka līdz vēlēšanām turpinās pilnveidot un saskaņot rīcības algoritmus ar civilās aizsardzības un drošības institūcijām.
“Mūsu mērķis nav tikai nodrošināt, lai vēlēšanas notiktu. Mūsu mērķis ir panākt, lai vēlēšanas notiktu droši, nepārtraukti un sabiedrībai saprotami,” uzsvēra Zviedris.
15. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks 2026. gada 3. oktobrī.
