Sprūds atkāpjas no aizsardzības ministra amata; Siliņa runā par uzticības zaudēšanu pēc dronu incidentiem

Svētdienas vakarā, 10. maijā, politiskā situācija ap Aizsardzības ministriju attīstījās īpaši strauji. Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) paziņoja, ka pieprasījusi aizsardzības ministra Andra Sprūda (“Progresīvie”) demisiju, savukārt neilgi pēc tam pats Sprūds īpaši sasauktā preses konferencē pavēstīja par atkāpšanos no amata.

Šodien, 11. maijā, premjere parakstīja rīkojumu par Sprūda atbrīvošanu no amata. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu viņš ministra pienākumus turpina pildīt līdz 11. maijam ieskaitot, bet no 12. maija aizsardzības ministra pienākumus uz laiku uzņemsies pati premjere Evika Siliņa, informē Valsts kanceleja.

Lēmumu par ministra nomaiņu premjere pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un aktualizēja jautājumus par Latvijas pretgaisa aizsardzības gatavību un dienestu koordināciju.

“Faktiski šis dronu incidents, kas bija Latgalē, manuprāt, bija pēdējais piliens. Arī man un, es domāju, arī sabiedrībai,” intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Siliņa.

Viņa atzina, ka uzskata — “aizsardzības ministrs bija zaudējis uzticību un arī manās acīs.”

Sprūds: “Premjeres šeit spēlēja savas spēles”

Savā preses konferencē Andris Sprūds uzsvēra, ka lēmumu par atkāpšanos pieņēmis pats un ka nevēlas pieļaut bruņoto spēku ieraušanu politiskajās cīņās.

“Acīmredzot premjere šeit vienotības stilā spēlēja savas spēles,” sacīja Sprūds.

Viņš apgalvoja, ka ar premjeri pirmdien bija ieplānota tikšanās, kurā bija paredzēts pārrunāt situāciju aizsardzības nozarē un iespējamos turpmākos soļus.

“Mums bija sarunāta tikšanās rītdien plkst. 13.00. Mums bija jāizrunā šie jautājumi par to, kādas ir problēmas un kā mēs ejam tālāk,” sacīja Sprūds.

Pēc ministra teiktā, premjeres publiskais paziņojums par demisijas pieprasīšanu izskanējis dažas minūtes pirms viņa preses konferences.

“Acīmredzot, uzzinot to, ka es esmu pieņēmis šo lēmumu par atkāpšanos, tad bija jāpasteidzas spēlēt šīs spēles dažas minūtes pirms šī paziņojuma,” sacīja viņš.

Sprūds arī noliedza, ka būtu iepriekš informēts par premjeres lēmumu, vienlaikus uzsverot, ka atkāpjas, uzņemoties politisko atbildību par notikušo.

“Es nevaru pieņemt to, ka armija tiek ierauta politiskajās cīņās,” sacīja Sprūds.

Vienlaikus viņš norādīja, ka turpinās darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas un izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem Latgalē.

Siliņa runā par problēmām nozarē un kadru mainību

Premjere uzsvēra, ka problēmas Aizsardzības ministrijā neesot radušās tikai pēc dronu incidentiem.

“Arī no pašas nozares šīs sūdzības ir bijušas,” sacīja Siliņa.

Viņa norādīja uz lielu kadru mainību ministrijā, kā arī problēmām sadarbībā ar militāro vadību. “Šo trīs gadu laikā apmēram 40% cilvēku ir nomainījušies,” sacīja premjere.

Siliņa kritizēja arī ministra reakciju pēc dronu incidentiem.

“Tā vietā, lai aizsardzības ministrs tiešām atzītu šo kļūdu un atzītu arī, ka viņš nespēja nokoordinēties pats ar saviem dienestiem, viņš meklē vainīgos citos ministros,” sacīja premjere.

Viņa piebilda, ka nedēļas nogalē saņēmusi papildus informāciju par to, ka aizsardzības nozare situāciju varēja koordinēt labāk, taču detalizētāk šo informāciju nekomentēja.

Raivis Melnis – premjeres izvēlētais kandidāts

Evika Siliņa paziņoja, ka aizsardzības ministra amatam uzrunājusi pulkvedi Raivi Melni, kurš pašlaik strādā Ukrainā un iepriekš pievienojās premjeres birojam kā ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Melnis Nacionālajos bruņotajos spēkos dien kopš 1998. gada un ieņēmis vairākus augstus amatus, tostarp bijis Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes bataljona komandieris un Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks.

Premjere uzsvēra, ka šobrīd nepieciešama profesionāla, nevis politiska pieeja.

“Latvijas iedzīvotāju interesēs būtu, ka tur ir profesionāls cilvēks, kas nepārstāv īsti nevienu politisko spēku, bet strādā tiešām drošības interesēs,” sacīja Siliņa.

Viņa arī norādīja, ka Melņa pieredze Ukrainā šobrīd ir īpaši svarīga. “Manuprāt, tas ir tieši tas, ko vajag Latgalei. Tas ir tieši tas, ko vajag Latvijai,” sacīja premjere.

Konflikts starp premjeri un “Progresīvajiem” saasinās

Pirmdienas rītā TV3 raidījumā “900 sekundes” Evika Siliņa atzina, ka “Progresīvajiem” nav piedāvājusi virzīt savu kandidātu aizsardzības ministra amatam, jo partijas pārstāvji neesot piedalījušies svētdienas sarunā.

“Es neko viņiem nepiedāvāju, jo es ar viņiem nemaz nevarēju to izrunāt. Viņi vakar uz tikšanos neieradās,” sacīja premjere.

Viņa piebilda, ka kultūras ministre Agnese Lāce sarunai pieslēgusies, taču pēc tam atslēgusies.

Siliņa arī apgalvoja, ka Sprūds viņai personīgi neesot paziņojis par atkāpšanos. “Sprūds man joprojām nav ne piezvanījis, ne pateicis, ka viņš atkāpjas,” sacīja premjere.

Savukārt “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs premjeres pārmetumus noraidīja. Viņš apgalvoja, ka partija ar Siliņu mēģinājusi sazināties jau piektdien un sestdien, taču premjere šos mēģinājumus ignorējusi.

“Kultūras ministre gan paspēja pieslēgties šai sapulcei vakarā, bet patiesībā visas šīs ziņas no premjeres puses jau bija sagatavotas,” sacīja Šuvajevs.

Pēc viņa teiktā, Sprūds svētdien atgriezies no bērēm, savukārt pats Šuvajevs — no komandējuma. “Progresīvie” pirmdien sasaukuši valdes un Saeimas frakcijas sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību valdībā.

Rinkēvičs aicina koncentrēties uz drošību

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā raidījumā “900 sekundes” aicināja politiķus nepolitizēt drošības jautājumus un koncentrēties uz stabilitāti aizsardzības nozarē.

“Valsts drošības un aizsardzības jautājumus nedrīkst trivializēt un politizēt,” sacīja prezidents.

Rinkēvičs atzina, ka notikušajā joprojām trūkst skaidrības, jo publiski izskanējuši atšķirīgi notikumu skaidrojumi. “Īpaši liela skaidrība nav nevienam, jo ir konfliktējoši divu pušu skaidrojumi,” viņš norādīja.

Prezidents uzsvēra, ka svarīgākais šobrīd ir nodrošināt stabilu vadību Aizsardzības ministrijā. “Aizsardzības ministrijai ir jābūt stabilai vadībai līdz vēlēšanām,” sacīja Rinkēvičs.

Viņš arī atzina, ka Latvijai nākotnē jārēķinās ar līdzīgiem incidentiem. “Pilnībā mēs nevarēsim izvairīties arī no šāda veida dronu ielidošanas nākotnē,” sacīja prezidents.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā varētu sākt konsultācijas ar visām Saeimas frakcijām. “Manas pils vārti ir vaļā visiem politiskajiem spēkiem,” sacīja Rinkēvičs.

Kučinskis: “Tas jau sen bija jādara”

Apvienotā saraksta politiķis Māris Kučinskis Latvijas Televīzijā sacīja, ka Sprūda aiziešana no amata Latvijas drošībai nekaitēšot. Viņaprāt, demisija bijusi drīzāk piespiedu solis.

Kučinskis kritizēja arī situāciju ministrijā, norādot uz darbinieku aiziešanu un sarežģītām attiecībām starp ministru un bruņotajiem spēkiem.

Viņš uzsvēra, ka dronu incidenti Latgalē parādījuši — Latvija vēl nav pietiekami gatava šādiem apdraudējumiem.

“Rēzeknes cilvēki dzīvoja ļoti ārprātīgā stresā,” sacīja Kučinskis.

Neskaidrība par koalīcijas nākotni

Pēc Sprūda demisijas neskaidrs kļuvis arī jautājums par valdības stabilitāti. Premjere atzinusi, ka darbs esošajā koalīcijā ir sarežģīts. “Šajā koalīcijā strādāt ir ārkārtīgi sarežģīti,” sacīja Siliņa.

Savukārt prezidents Edgars Rinkēvičs pieļāvis, ka politisko situāciju ietekmē arī priekšvēlēšanu gaisotne. “Politiskā vide šobrīd ir ļoti, ļoti sakaitēta,” sacīja prezidents.

Vienlaikus gan premjere, gan prezidents uzsvēruši, ka galvenajam fokusam jābūt drošībai, nevis politiskajiem strīdiem.

“Koalīcijas nāk un iet, bet mūsu Latgales iedzīvotāju drošība ir jārisina šodien,” sacīja Siliņa.

Savukārt Rinkēvičs uzsvēra, ka “Jautājums nav tikai par reitingiem. Jautājums ir par valsti.”