“Kāpēc gan sēdēt mājās?” Kā Augšdaugavas novada seniori pavada laiku Dienas aprūpes centrā Višķos un kāpēc tas ir svarīgi

Augšdaugavas novada senioriem pensionēšanās nenozīmē laiku pavadīt pie televizora. Pateicoties Višķu pagasta Dienas aprūpes centra darbībai, parasta otrdiena viņiem ir diena, kuras dēļ viņi ir gatavi iziet no mājām, pat ja nav noskaņojumā vai nejūtas labi. Galvenais – palikt aktīvai sabiedrības daļai.

“Man patīk būt cilvēku vidū, sabiedrībā. Es visu dzīvi strādāju, vienmēr kāds bija blakus. Un šeit ir laba kompānija, labi cilvēki,” saka Lūcija. Viņa ir vecākā centra apmeklētāja, kurai ir 90 gadi.

Lūcija atzīst, ka centra apmeklējumi viņai dod pozitīvu enerģiju, pat ja nejūtas labi vai kaut kas sāp.

Tomēr dzīvē kaut kas ir jādara. Nu, kā var neko nedarīt? Kad mēs kaut ko darām un mums neizdodas, mēs varam pasmieties. Kad izdodas – mēs tik un tā kopā smejamies. Un tas ir pareizi!” viņa saka. Lūcija uz šejieni brauc no Kalupes.

“Mūsu centrs atrodas kaut kur pa vidu, visiem ērtajā vietā: pie mums brauc no Līksnas, Nīcgales, Dubnas, Kalupes, Biķerniekiem. Ir arī klienti no Locikiem – tur ir savs centrs, bet viņiem patīk braukt arī pie mums,” saka centra vadītāja Svetlana Miglāne. Centra apmeklētājas viņa mīlīgi dēvē par “senioritām” un norāda, ka centrā viņām vissvarīgākā ir kopā būšana.

Martā “Chayka” apmeklēja kārtējo centra nodarbību, lai pastāstītu, kāda ir centra ikdienas dzīve un kāpēc senioriem ir svarīgi to apmeklēt.

Šī saruna notika projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros, ko “Chayka” īsteno ar Journalismfund Europe finansiālo atbalstu.

Par Dienas aprūpes centru

Dienas aprūpes centrs atrodas Višķu sociālās aprūpes centra ēkā. Šeit ir virtuve, kurā var gatavot ēdienus, atpūtas un tējas dzeršanas stūrītis, liels galds nodarbībām un meistarklasēm, kā arī viss nepieciešamais higiēnai. Turklāt centra teritorijā ir neliels dārzs.

Centra telpas ir nelielas, bet Svetlana Miglāne tajā saskata arī plusus.

“Tieši šī nelielā telpa cilvēkus satuvina, tā tas tiešām ir,” viņa saka ar smaidu.

Centrs tika atvērts 2019. gada 1. novembrī deinstitucionalizācijas projekta ietvaros. Projekta mērķis bija palīdzēt cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem, kuri dzīvo aprūpes iestādēs, apgūt sadzīves prasmes un pāriet uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.

Tātad centra galvenais uzdevums ir sociālā rehabilitācija.

Centru regulāri apmeklē aptuveni 28 cilvēki ar garīgiem traucējumiem vecumā no 25 līdz 65 gadiem. Viņi pastāvīgi apgūst kaut ko jaunu, piemēram, pin groziņus vai veido rokdarbus, mācās gatavot ēdienus un attīsta citas sadzīves prasmes, sazinās, iepazīst savas tiesības un pakāpeniski pierod pie patstāvīgākas dzīves.

Centrs viņiem organizē arī izbraukuma pasākumus. Piemēram, ekskursijas pa Latviju: viņi jau bijuši Daugavpilī, Rēzeknē, Aglonā, Līksnā. Tur apmeklējuši pilsētu objektus, parkus un kultūras pasākumus.

Kā centrā nonāca “senioritas”

Iesaistīt centra darbībā seniorus nolēma 2025. gada pavasarī, stāsta biedrības “Čaklās skudriņas” vadītāja Vija Leguša, kura arī piedalījās nodarbībā.

“Mūs uzaicināja izmēģināt. Mēs organizējāmies pagājušā gada agrā pavasarī,” viņa skaidro.

Biedrība “Čaklās skudriņas” vieno seniorus no visas Augšdaugavas novada un organizē viņiem nodarbības, tikšanās un pasākumus. Biedrībā darbojas dažādu pagastu pārstāvji, kuri palīdz aktivizēt vietējos iedzīvotājus. Pēc Vijas teiktā, biedrība darbojas jau daudzus gadus.

Svetlana Miglāne pastāstīja, ka seniorus nolēma piesaistīt Dienas aprūpes centra darbam, lai radītu siltu, ģimenisku vidi. Pēc viņas teiktā, cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem šāda vide ir īpaši svarīga: daudziem no viņiem trūkst ģimenes un sajūtas, ka blakus ir tuvi cilvēki.

“Jā, mēs varētu viņiem visu pastāstīt, bet viss ir pavisam citādi, kad pie viņiem nāk šīs senioritas. Un tas ir psiholoģiski ļoti labs risinājums. Jā, seniori nav vientuļi – viņiem ir bērni, bet situācija ir tāda, ka daudzi dodas strādāt uz Rīgu vai ārzemēm, tāpēc cilvēki paliek vieni,” saka Svetlana Miglāne.

Šāds formāts izrādījās pieprasīts un noderīgs abām pusēm: vieniem tas dod sajūtu, ka par viņiem rūpējas un viņus atbalsta, citiem – iespēju sazināties, dalīties pieredzē un justies vajadzīgiem.

“Šeit, laukos, attālumi ir lieli – pilsēta tālu, bērni arī. Tāpēc senioriem vienkārši trūkst kompānijas. Ir svarīgi, lai būtu kompānija, cilvēki, sarunas, iespēja satikties ar kādu no kaimiņu pagastiem, ar ko dalīties, apmeklēt nodarbības,” saka Vija Leguša.

Pašlaik ir vismaz 28 seniori, kuri vēlas apmeklēt centru, tāpēc viņi nodarbības apmeklē pa kārtām, iepriekš vienojoties kopējā WhatsApp tērzētavā.

Kā norit nodarbības

Senioru tikšanās Dienas aprūpes centrā Višķos notiek reizi nedēļā otrdienās un sākas plkst. 10.00. Taču senioritas ierodas jau iepriekš, lai parunātos pie tējas vai kafijas. Bieži vien viņas līdzi nes kādu cienastu.

“Reiz mēs nolēmām sarīkot tējas dzeršanu. Tagad mums noteikti no rīta ir tējas vai kafijas pauze. Visi ierodas, kaut ko atnes, tad kopā sēž un sarunājas,” stāsta Svetlana.

Nodarbību tēmas ir dažādas. Senioritas jau iepriekš ir gatavojušas roku krēmus, ziepes, dekoratīvas vāzes, gleznas no auduma, vainagus un daudz ko citu. Šoreiz viņas pina paklājiņus no sagriezta auduma strēmelēm. Daudzas ieradās jau ar mājās iepriekš sagrieztām auduma strēmelēm. Vienlaikus viņas sarunājas, dalās ar jaunumiem, joko.

“Ideja ir šāda: neko nemest ārā, dot lietām otru dzīvi. Tas viņām izrādījās tik interesanti, ka visas jau ieradās ar sagatavēm. Kāda mūsu aprūpes speciālista mamma ar to nodarbojas. Viņa arī ir seniorita, un viņa ieradās, lai visām to iemācītu. Tagad viņas, manas malacītes, visas kopā sēž, pin, sarunājas savā starpā,” paskaidro Svetlana.

Tas ir saistīts arī ar centra finansējumu – tas ir neliels. Tajā pašā laikā, kā norāda Svetlana, tas ļauj atrast ļoti radošas idejas, kas saistītas ar vienkāršām lietām. Par šo ideju atbalstu viņa ir pateicīga reģiona Sociālā dienesta vadībai.

Šoreiz nodarbībā piedalījās tikai senioritas. “Pārāk liels pieprasījums, visi ļoti gribēja piedalīties nodarbībā paklāju pīšanā, bet mēs nevarējām visus uzņemt, jo trūka vietas,” paskaidroja Svetlana.

Dienas vidū dalībniekus gaidīja kopīga pusdienu maltīte, kas gada laikā ir kļuvusi par labu tradīciju. To cenšas organizēt kā mājīgu mielastu, ar rūpēm un uzmanību. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc seniori šeit nāk. Viņiem ir svarīgi, ka centrā par viņiem rūpējas un dāvā sajūtu, ka viņi nav vieni.

Nodarbības centrā notiek visu gadu, bet reizi gadā – jūlijā – tajās ir pārtraukums, kas ilgst vienu mēnesi.

Kāpēc seniori paši labprāt šeit nāk

Viena no dalībniecēm – Marija – saka, ka viņai centrs pirmām kārtām ir iespēja komunicēt.

“Man patīk satikt draudzenes, paziņas, iepazīties ar jaunām dāmām no citiem pagastiem. Sanāk tāds sieviešu klubs ar domubiedrenēm. Un gribas iemācīties kaut ko jaunu, lai pēc tam to parādītu bērniem, mazbērniem,” viņa pastāstīja.

Pēc Marijas teiktā, agrāk, kad viņa strādāja, šādām lietām nepietika laika, un tagad rudenī, ziemā un pavasarī rodas iespēja nodarboties ar to, kas patiešām interesē.

“Siltā laikā mēs audzējam ziedus un dārzeņus savai ģimenei. Turklāt mēs esam ‘izsaukuma’ vecmāmiņas: kad mūsu mazbērni saslimst, mēs dodamies palīgā,” viņa teica ar smaidu.

Lūsija pastāstīja, ka nodarbību dēļ ir gatava braukt no tālienes – tāpat kā daudzas citas dalībnieces. Centrā viņu piesaista nodarbību daudzveidība.

“Mēs esam gatavojušas gan ziepes, gan sveces, gan gleznas, gan ziedus. Šeit vienmēr ir kaut kas jauns,” saka Lūsija. Bez meistarklasēm viņu centrā piesaista svētki. Piemēram, šeit svin Meteņus, Jauno gadu, 8. martu un citus svētkus.

Lūsija uz centru brauc no Locikiem. Viņa norāda, ka varētu apmeklēt nodarbības arī citās vietās, bet tieši šeit viņai patīk vislabāk. “Cilvēki šeit ir laipni, visiem ir līdzīgas intereses. Mēs svētkos dejojam un rīkojam dažādus konkursus,” viņa saka, piebilstot, ka “pat baidās izlaist nodarbības”.

Nadežda, kas uz centru brauc no Dubnas, arī stāsta, ka viņai galvenais ir saskarsme. “Kāpēc gan sēdēt mājās vienai? Šeit ir kolektīvs,” viņa saka.

Vija stāsta, ka nodarbības centrā palīdz atgūt aizmirstās prasmes. “Šādā vecumā, kad šķiet, ka tu jau visu zini, tomēr vienmēr ir kaut kas interesants, ko, iespējams, esi aizmirsis. Šeit tev to atgriež, parāda skaistumu, labo pasauli, ko mēs šeit veidojam,” viņa saka.

Vijai īpaši patīk praktiskās nodarbības: “Nodarbības šeit, protams, ir interesantas. Mēs kaut ko darām ar rokām, attīstām smalko motoriku.”

Par to, kādus palīdzības veidus Augšdaugavas novada Sociālais dienests piedāvā senioriem, kā arī par to, kādas iespējas aktīvai dzīvei viņiem ir, “Chayka” stāstīja šeit.