Par velti – tikai uz papīra? Kā darbojas kvotu sistēma bērnu stomatoloģijā. Partnermateriāls. 

“Man saka, ka ielikt bērnam plombu bez maksas pašlaik nevar. Kā tā? Vai tad bērnu zobārstniecību Latvijā neapmaksā valsts?”
Šis jautājums regulāri parādās vecāku čatos un sociālajos tīklos. Iedzīvotāji ir neizpratnē: likums nosaka, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam pienākas bezmaksas procedūras, taču praksē pieraksts “pēc kvotām” klīnikās bieži vien izrādās slēgts, un administratori tikai izpleš rokas. 

“Chayka” nolēma noskaidrot, kā šī sistēma darbojas, un vērsās pēc konsultācijas pie Aļonas Melehas, zobārstniecības klīniku tīkla “Diadent” vadītājas. 

Ko patiesībā apmaksā valsts? 

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, bērniem līdz 18 gadu vecumam ir tiesības uz valsts apmaksātajiem zobārstniecības pakalpojumiem. 

Reizi gadā bērniem 2 līdz 18 gadu vecumā tiek apmaksāta zobu higiēna. Turklāt 7, 11 un 12 gadu vecumā bērni var saņemt zobu higiēnas pakalpojumus nevis vienu, bet divas reizes gadā. 

Bērniem līdz 18 gadu vecumam apmaksā arī pirmreizēju ortodontisko konsultāciju. Iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumā, tai skaitā smagu žokļu–sejas deformāciju gadījumos, ortodontisko ārstēšanu apmaksā vecumā līdz 25 gadiem. 

Turklāt valsts var nodrošināt zobārstniecības manipulācijas vispārējā anestēzijā bērniem līdz 7 gadu vecumam. Vai arī vecākiem bērniem, ja pastāv medicīniskas indikācijas, ko apstiprina speciālista (piemēram, psihiatra) izsniegta izziņa. Taču šeit ir kāda nianse – bezmaksas ārstēšana ar anestēziju ir iespējama tikai tad, ja klīnikai ir atbilstošas kvotas un tajā strādā sertificēts bērnu zobārsts.

Kā darbojas sistēma: līgums ar NVD 

Pirmkārt, ir svarīgi atzīmēt, ka zobārstniecības pakalpojumiem, pat ja tie pacientam ir bez maksas, tomēr ir noteiktas izmaksas. Sistēma darbojas saskaņā ar stingru valsts kodu klasifikāciju: katrai manipulācijai (zobu ārstēšanai, apskatei, higiēnas procedūrām utt.) ir piešķirts savs kods un fiksēts tarifs, kuru klīnikai nav tiesību mainīt. Tarifi ir spēkā visā Latvijā, un tos pārskatos ir pienākums norādīt gan valsts, gan privātajām klīnikām, kas noslēgušas līgumu ar NVD. 

Katram bērnam tiek izveidota medicīniskā karte – tā sauktais "talons". Ārsts tajā ieraksta zoba numuru, datumu un pakalpojuma kodu, bet administrators ievada šo informāciju NVD datu bāzē. Faktiski talons ir digitāls apstiprinājums tam, ka pakalpojums sniegts konkrētam bērnam. 

Mēneša beigās tiek apkopota statistika par izmantotajiem taloniem, dati tiek nosūtīti uz NVD, un pēc tam valsts pārskaita klīnikai naudu par jau izārstētajiem bērniem. Turklāt visu šādu talonu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt noteikto limitu, citādi klīnikai vienkārši neapmaksās "papildu" darbu. 

Vienkārši runājot, valsts apmaksā ārstēšanu pēc tam, kad tā ir veikta, taču tikai iepriekš noteiktā limita robežās. Viss, kas pārsniedz šo summu, klīnikai jāsedz pašai. 

Kā darbojas kvotas un kā tiek tērēta nauda? 

Noslēdzot līgumu ar NVD, klīnika nesaņem no valsts tādu kā "bezlimita karti". Katru gadu janvārī tiek nosūtīts budžeta aprēķins, kurā norādīta precīzi noteiktā summa gadam. Tieši no šīs summas tiek segti iedzīvotājiem bezmaksas pakalpojumi "pēc kvotām". 

Tai pašā laikā klīnika var pati noteikt, kā tiks izlietots finansējums: var uzņemt visus pacientus pēc kārtas, kamēr nauda nebeigsies, vai arī sadalīt kopējo summu 12 vienādās daļās un katru mēnesi izlietot ne vairāk kā vienu šādu daļu. 

Tiek piemēroti arī iekšējie pakalpojumu ierobežojumi. Parasti klīnikām tiek ieteikts sadalīt līdzekļus tā, lai aptuveni 75% tiktu novirzīti zobārstnieciskajai ārstēšanai, bet 25% – higiēnai. 

Darba apjomu bieži vien nav iespējams paredzēt iepriekš. Piemēram, bērns var ierasties uz sākotnējo pārbaudi, par kuru ir noteikta fiksēta maksa (nosacīti – apmēram 70 eiro saskaņā ar NVD tarifu). Taču ārstēšanas procesā atklājas problēmas, un izrādās, ka manipulācijas izmaksās ievērojami dārgāk. Rezultātā viena pacienta vajadzībām var tikt iztērēts budžets, kas paredzēts trim cilvēkiem. 

Dati par bezmaksas pieņemšanas limitiem ir pieejami visiem klīnikas speciālistiem. Redzot, ka šī mēneša limits tuvojas beigām, speciālists pārtrauc reģistrēšanu kvotu ietvaros līdz nākamā mēneša sākumam. 

Administratori arī redz reģistrēto nepilngadīgo skaitu, un bieži vien viņiem nākas brīdināt vecākus: ja viņi vēlas, lai viņu bērnu ārstētu bez maksas, būs jāgaida 3–4 mēneši, līdz sāksies jauns budžeta periods. 

Kas notiek, ja nauda beidzas? 

Ja klīnika tērē piešķirto finansējumu atbilstoši pacientu pieplūdumam un pieņem visus rindas kārtībā, var rasties situācija, ka līdz gada beigām līdzekļi nebūs pietiekami. 

Aļona Meļeha stāsta, ka pagāja kāds laiks, līdz "Diadent" klīnikā saprata, kā organizēt darbu ar kvotām. Tādējādi pagājušajā gadā klīnika nonāca situācijā, kad visas gada kvotas jau augustā bija izsmeltas. 

Kontroles iestāžu reakcija nebija iepriecinoša: vēršoties pie NVD Latgales reģionālās nodaļas ar lūgumu palīdzēt, Aļona saņēma atbildi, ka neko nevar darīt. 

Sekas nebija patīkamas: klīnikai nācās piezvanīt visiem vecākiem, kuru bērni jau bija pierakstīti uz septembri un oktobri, un paziņot, ka bezmaksas pieņemšana pēc kvotām vairs nav pieejama. 

Sabiedrības reakcija nelika sevi ilgi gaidīt: kādu laiku klīnikas reģistratūrā valdīja haoss, jo uz administratoriem, ārstiem un vadību tika vērsta milzīga negatīvo emociju plūsma. Neapmierinātība virmoja arī sociālajos tīklos. Skanēja gan lāsti ārstu adresē, gan apsūdzības, ka pēc kvotām ārstē "tikai savējos". 

Aļona Meļeha atzīst, ka saprot sabiedrības neapmierinātību. Galvenais agresijas iemesls ir plaisa starp valsts solījumiem un katras atsevišķas klīnikas iespējām. Vecāki uztver atteikumus kā ārstu nevēlēšanos strādāt, lai gan tā nav. Problēma nav ārstos, bet gan valsts finanšu sadales sistēmā. 

Klīnika pati ir ieinteresēta kvotu palielināšanā un regulāri nosūta pieprasījumus NVD. Diemžēl šie pieprasījumi tiek vai nu ignorēti, vai arī tiek piešķirtas ļoti nelielas summas, kuru pietiek vienīgi 1–2 bērniem. 

Tomēr klīnikā "Diadent" izdarīja secinājumus no iepriekšējām kļūdām un šogad pie finansējuma sadales piegāja daudz apdomīgāk. Tagad klīnika katru mēnesi tērē noteiktu summu, pārtraucot pieņemšanu pēc kvotām, kad sasniegts mēneša limits, un pēc tam to atsākot. 

"Ja kvotas ir izsmeltas, mēs nevaram strādāt mīnusā," skaidro klīnikas vadītāja. 

Kā palielināt savas izredzes saņemt bezmaksas ārstēšanu? Instrukcija vecākiem 

Ja vēlaties bērnam bez maksas izārstēt zobus, bet ierastajā vietā saka, ka nav brīvu vietu: 

1. solis: izpētiet "rindu karti" NVD vietnē 

Neierobežojieties tikai ar vienu klīniku. Valsts piešķir līdzekļus daudzām iestādēm, un situācija tajās var būt atšķirīga. Apmeklējiet NVD tīmekļa vietnes sadaļu Gaidīšanas rindas, kurā tiek publicēta informācija par gaidīšanas laiku, lai saņemtu valsts apmaksātos ārstniecības pakalpojumus dažādās klīnikās. 

Ja jūsu klīnikā jāgaida pārāk ilgi, pārbaudiet citas klīnikas pilsētā vai pat tuvākajos rajonos – dažkārt tur pieejamās vietas aizpildās lēnāk, un pierakstīties var ātrāk. 

Atcerieties: jums ir tiesības vērsties jebkurā veselības aprūpes iestādē, kurai ir noslēgts līgums ar NVD. 

2. solis: plānojot vizīti, ņemiet vērā "budžeta ciklu" 

Lielākajā daļā klīniku kvotas tiek sadalītas pa mēnešiem. Parasti apmēram katra mēneša 15.–20. datumā līdzekļi "bezmaksas vizītēm" beidzas, un pacientu pieraksts pēc kvotām tiek apturēts līdz nākamā mēneša sākumam. Precizējiet pie administratora, kad sākas reģistrācija jaunajam mēnesim. 

Labākā taktika ir negaidīt, kamēr bērnam sāks sāpēt zobs, bet pierakstīties uz profilaktisko pārbaudi vismaz 3–4 mēnešus iepriekš. 

3. solis: visa uzmanība higiēnai 

Kvotu sistēmā higiēnai ir atvēlēts atsevišķs budžets (aptuveni 25% no kopējās summas), un bieži vien ir vieglāk nokļūt pie higiēnista nekā pie zobārsta. 

Sāciet vest bērnu pie zobu higiēnista jau no divu gadu vecuma: maziem bērniem bieži vien tiek piedāvāti zobu higiēnas pakalpojumi rotaļu veidā, kas ļauj viņiem ātrāk pierast pie procedūras un pārvarēt bailes. 

Profilakse ir ietaupījums: regulāra zobu kopšana reizi gadā ļauj izvairīties no nopietna kariesa attīstības. Rezultātā jums vienkārši nevajadzēs stāvēt garās rindās, lai saņemtu dārgu ārstēšanu, kurai tiek izlietotas galvenās kvotas. 

Ko darīt ārkārtas situācijā? 

Ir ārkārtas gadījumi, kad nevar gaidīt rindā: 

●      trauma (izsists vai salauzts zobs);

●      akūtas sāpes un pietūkums (fluss). 

Šādās situācijās ārsti cenšas palīdzēt nekavējoties. Dažreiz klīnikas veic šādas manipulācijas, "aizņemoties" no nākamā mēneša kvotas, taču tas ir galējs pasākums, kas vēl vairāk samazina kvotu pieejamību turpmāk. 

Tomēr, ja ārsts redz, ka gadījums nav akūts un var pagaidīt dienu vai divas, viņš var lūgt jums sagaidīt savu kārtu, lai netraucētu sistēmas darbību.

 Ārstiem un vecākiem ir kopējs mērķis – vesels bērna smaids 

Situācija ar rindām un kvotām ir ne tikai finanšu jautājums, bet arī jautājums par mūsu kopējo veselības kultūru. Mēs bieži tērējam naudu ārējiem atribūtiem, aizmirstot par savlaicīgu vizīti pie ārsta profilakses nolūkā. Aļona Meļeha ir pārliecināta: ja katrs vecāks par bērna zobu higiēnu rūpētos tikpat regulāri kā par ikdienas iepirkumiem, rindas pie zobārsta izzustu pašas no sevis. 

Valsts kvotu un talonu sistēma nav ideāla, taču mūsu uzmanība pret bērniem ir mūsu pašu rokās. 

Lai vizīte pie zobārsta jūsu bērnam ir nevis ārkārtas glābšanās no sāpēm, bet gan laba tradīcija, kas sākta savlaicīgi un bez stresa. Tad arī kvotu trūkums vairs nebūs tik sāpīgs jautājums katrai ģimenei.