Vakarā pienāk ziņa: “Mammu, tā esmu es. Telefons salūza, rakstu no cita numura. Steidzami vajag 300 eiro, vai vari pārskaitīt?” Pēc minūtes jau zvana telefons, un jūs dzirdat līdz sīkumiem pazīstamu balsi. Ir dabiski uzreiz ķerties pie bankas lietotnes. Taču tieši šajā brīdī noder vienkāršs noteikums: apstājieties un pārbaudiet, vai tiešām kas noticis. Nesteidzieties pieņemt lēmumu.

Vispirms piezvaniet uz veco numuru, uzrakstiet ģimenes kopīgajā čatā, uzdodiet jautājumu, uz kuru atbildi zināt tikai jūs abi, un tikai tad rīkojieties. Kad tehnoloģijas jau spēj atdarināt pazīstamas balsis un “drošības dienestu” vēstules, mierīga rīcība un nesteidzība kļūst par labāko filtru, kas atdala krāpniekus no īstiem cilvēkiem.

Eiropols organizētās noziedzības draudu izvērtējumā SOCTA 2025 brīdina, ka mākslīgais intelekts jau palīdz noziedzniekiem radīt pārliecinošus balsu un video viltojumus. Tas nozīmē, ka ierastie vizuālie un skaņas “viltojuma signāli” vairs nedarbojas. Krāpnieki vairs nepieļauj primitīvas kļūdas vēstulēs, un viņu “balsis” neatšķiras no cilvēkiem, ar kuriem jūs sazināties ik dienu.

Kāpēc tas ir svarīgi tieši tagad

Draudu aina Latvijā mainās. Tet dati rāda, ka 2025. gada pirmajā pusē DDoS uzbrukumu skaits viņu tīklā sarucis par 73 procentiem, no 848 līdz 225 uzbrukumiem. Tikmēr ievērojami pieaudzis kompromitēto Latvijas IP adrešu skaits, no kurām tiek veikti uzbrukumi citām valstīm. Tet par to plašāk raksta materiālā “DDoS uzbrukumi sarūk, bet pieaug sarežģīti mērķētie kiberapdraudējumi”. Vienkāršāk sakot, arvien biežāk tiek uzbrukts ne tikai serveriem, bet arī parastām mājas ierīcēm (IoT) un pašu lietotāju paradumiem.

Ar uzkrājumiem arī nav īstais brīdis atslābt. LSM aprēķini liecina, ka 2024. gadā četru lielāko Latvijas banku klientiem izkrāpti 15,5 miljoni eiro – par 22,4 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākās shēmas ir telefonzvani, īsziņas un “ieguldījumi”. Bankas daļu maksājumu paspēj nobloķēt, tomēr pogu “apstiprināt” vienmēr nospiež pats apmānītais cilvēks.

Atsevišķs stāsts ir par bērniem. Tet un Latvijas Drošāka interneta centra aptauja ar vairāk nekā 500 vecākiem (4-7 gadus veci bērni) parāda, ka vairāk nekā 90 procenti pirmsskolas vecuma bērnu ierīces izmanto katru dienu, bet trešdaļa vecāku saturu nekontrolē. Tet eksperti to formulē vienkārši: bērnam ir jāiemāca ne tikai droši šķērsot ielu, bet arī droši uzvesties internetā.

Kā darbojas “klasiskie” krāpšanas scenāriji un kur slēpjas lamatas

Zvans “no bankas” ar lūgumu nosaukt Smart-ID kodus vai “steidzami pārskaitīt naudu uz drošo kontu”. Īsziņa par “neapmaksātu sūtījumu” vai “sodu” ar saiti uz viltotu mājaslapu. E-pasts no it kā pazīstama sadarbības partnera ar “rēķinu” un pikšķerēšanas saiti.

CERT.LV jau vairākus gadus brīdina (piemēram, šeit un šeit) par kampaņām, kas vērstas pret Smart-ID lietotājiem. Shēma gandrīz vienmēr ir viena: radīt steigas sajūtu, izslēgt šaubas un piespiest rīkoties uzreiz.

Labākais pretarguments – otrs, neatkarīgs informācijas kanāls.

• Nolieciet klausuli un piezvaniet bankai pa numuru, kas atrodams oficiālajā mājaslapā.
• Nespiediet uz saites e-pastā, bet atveriet vajadzīgo pakalpojumu manuāli. Vēstulēs vienmēr pārbaudām precīzu sūtītāja adresi un visus norādītos linkus. Parasti pietiek ar peli uzbraukt virs saites vai sūtītāja adreses, lai redzētu īsto adresi. Ja kaut kas neatbilst, ir vērts apstāties un padomāt.
• “Radinieku ar jauno numuru” pārbaudām kopīgajā ģimenes čatā.

Pat tur, kur krāpnieki mēģina apiet divfaktoru autentifikāciju ar pikšķerēšanas starpnieklapām, otrreizēja pārbaude atdod kontroli atpakaļ jums.

Trīs ikdienas aizsardzības līmeņi

1. “Pauzes noteikums”

Negaidītu situāciju gadījumā vienojieties ģimenē par koda vārdu un “pauzes noteikumu”. Ja jums zvana un steidzina rīkoties, nesteidzieties – paņemiet pauzi un visu rūpīgi pārdomājiet. Jebkurš teikums “tikai nevienam nestāstiet” ir sarkans karogs.

Bankas un valsts iestādes atgādina, ka pa telefonu nekad nesaka kodus un paroles. Šaubu gadījumā labāk zināties ar iestādi, izmantojot oficiālos kontus. 

Prakse rāda, ka tieši šajās dažās sekundēs, kad apstājaties un pārbaudāt informāciju citā kanālā, sabrūk lielākā daļa krāpšanas scenāriju, kas citādi izskatītos ļoti ticami.

2. Garlaicīgi, bet efektīvi risinājumi

Šie soļi ir vienkārši un var šķist mazliet garlaicīgi.

• ieslēdziet divfaktoru autentifikāciju e-pastam, bankai, platformām un sociālajiem tīkliem,
• izmantojiet paroles pārvaldnieku, katram pakalpojumam savu, garu paroli,
• ieslēdziet automātiskos atjauninājumus operētājsistēmai, pārlūkam un lietotnēm.

Šie soļi aizver ceļu lielākajai daļai masveida uzbrukumu, kuros joprojām izmanto sen zināmas ievainojamības un “iemīļotas” paroles kā qwerty vai 123456. CERT.LV un banku apskatos tas joprojām ir pamata ieteikums. Bez tā citas aizsardzības metodes strādā sliktāk.

3. Tehnika, filtrs tīklā un vairogs ierīcē

DNS ugunsmūris

Latvijā ikvienam pieejams bezmaksas DNS ugunsmūris, ko izveidojis CERT.LV un NIC. Tas automātiski bloķē zināmus kaitīgus domēnus, viltotas banku mājaslapas, krāpnieciskus interneta veikalus, vietnes ar ļaunatūru un citus bīstamus resursus. Oficiāls pakalpojuma apraksts un iestatīšanas instrukcijas pieejamas vietnē dnsmuris.lv un NIC lapā DNS ugunsmūris.

Šāda pieeja aptur uzbrukumu vēl pirms klikšķa – parādās brīdinājuma lapa, nevis pikšķerēšanas vietne. Tas darbojas gan mājas lietotājiem, gan mazajiem birojiem. Tet savos drošības risinājumos balstās uz šiem valsts līmeņa rīkiem un rekomendācijām, lai lietotājiem būtu vienkāršāk tos izmantot ikdienā.

Aizsardzība pašā ierīcē

Mājās labi palīdz tīkla filtrēšana, taču kafejnīcā, viesnīcā vai viesabonēšanā izšķiroša ir aizsardzība tieši ierīcē. Tā ir aizsardzība pret pikšķerēšanu, drošais režīms maksājumiem, brīdinājumi par aizdomīgām lapām, atsevišķi profili bērniem.

Šādus kompleksus risinājumus piedāvā vairāki pakalpojumu sniedzēji. Latvijā viens no šādiem risinājumiem ir Tet Drošība, kas aizsargā līdz piecām ierīcēm (Windows, macOS, iOS, Android) un darbojas jebkurā internetā, mobilajā, viesu Wi-Fi vai ceļojumos. Plašāka informācija pieejama Tet mājaslapā sadaļā Tet Drošība. Citu sniedzēju piedāvājumā ir līdzīgi pakalpojumu komplekti. Principi ir tie paši – aizsardzība atrodas pašā ierīcē, nevis tikai mājas tīklā.

Ugunsmūris un maršrutētājs

Pārbaudiet, vai datorā ieslēgts iebūvētais ugunsmūris (Windows Defender vai macOS risinājums) un vai mājas maršrutētājam no interneta nav pieejama administrēšanas sadaļa. Iestatījumi parasti atrodami izvēlnēs Security vai Firewall. Ja neesat droši, daudzi pakalpojumu sniedzēji palīdz pa tālruni vai klientu centros. Uzņēmējiem, lai pasargātu savu darbinieku un klientu digitālo drošību, lielisks aizsardzības risinājums ir, piemēram, Tet Tīkla vairogs, kas daļu filtra un kontroles paveic jau maršrutētāja līmenī, tādējādi pasargā no krāpnieciska satura internetā. 

Mājas kā bāze, kāpēc optika nav tikai par ātrumu

Optiskais internets nav svarīgs tikai tāpēc, lai “Netflix nebremzētu”. Tas nozīmē stabilitāti un rezervi nākotnei, mazāk pārtraukumu maksājumu laikā, videozvanos un attālinātajā darbā, kā arī mazāk “trokšņa”, kas var noslēpt aizdomīgu aktivitāti.

Piemēram, Tet norāda, ka viņu optiskā tīkla garums sasniedz aptuveni 13,7 tūkstošus kilometru un pieejamība ir vairāk nekā 70 procentiem mājsaimniecību. Optika tiek uzskatīta par “zaļāku” tehnoloģiju, jo tīklu var modernizēt, nemainot visu kabeli.

Stabils optiskais pieslēgums ļauj arī pilnvērtīgi izmantot DNS ugunsmūri, Tīkla vairogu, Tet Drošību un citus drošības risinājumus bez ātruma un kvalitātes zuduma. Ja mājās ir optiskais pieslēgums no jebkura pakalpojumu sniedzēja, tas jau ir labs pamats ikdienas digitālajai drošībai.

Bērniem – nopietni, bet viņiem saprotamā valodā

Bērniem nav vajadzīga biedēšana, viņiem vajadzīgi skaidri noteikumi un īsi vingrinājumi. Tet un Latvijas Drošāka interneta centra pētījumi, piemēram, “Mazi bērni vieni paši internetā – trešdaļa vecāku nekontrolē saturu” un “Trešdaļa vecāku nav runājuši ar bērniem par drošību internetā”, rāda, ka daudzi vecāki paši jūtas nepietiekami zinoši. Tas ir normāli.

Sākt var ar trim jautājumiem vakariņu laikā.

• Kādām saitēm mēs nekad nesekojam.
• Ko darām, ja raksta svešs cilvēks.
• Kāds ir mūsu ģimenes stop-vārds gadījumā, ja kāds pēkšņi lūdz steidzami pārskaitīt naudu vai izpaust datus.

Praktiskai iemaņu nostiprināšanai noder īsi uzdevumi un spēles. Latvijā ir arī īpaša platforma digitaladrosiba.lv, ko izveidojis Tet. Tajā ir Tet skoliņa pašiem mazākajiem ar lācēnu Ričiju Rū, uzdevumi sākumskolēniem un materiāli pedagogiem. Tas ir ērts veids, kā runāt par drošību bez moralizēšanas un garām lekcijām.

Ja tomēr noklikšķinājāt vai nosaucāt kodu

Ja esat ievadījuši kartes datus aizdomīgā vietnē, karti nekavējoties nobloķējiet internetbankā. Saglabājiet īsziņas, e-pastus un ekrānuzņēmumus.

Tālāk rīkojamies šādi.

• Paziņojiet bankai – reizēm, ja reaģē ātri, var apturēt pārskaitījumu.
• Uzrakstiet CERT.LV (kontaktinformācija atrodama vietnē cert.lv). Dienests vāc krāpniecisku mājaslapu un vēstuļu paraugus, lai atjauninātu filtrus un brīdinājumus.
• Iesniedziet iesniegumu Valsts policijā, to var izdarīt arī portālā latvija.lv.

Šādā situācijā laiks ir svarīgāks par mēģinājumu tikt galā pašam vai kaunu par pieļauto kļūdu.

Ko var ieviest jau šodien, bez fanātisma

Nav nepieciešams vienas dienas laikā kļūt pārlieku satrauktam par kiberdrošību. Pietiek ar piecām ikdienas iemaņām, kas pārvērstas ieradumos.

1. Visur, kur ir nauda un personīgās fotogrāfijas, ieslēdziet divfaktoru autentifikāciju.
2. Pārvietojiet paroles uz paroles pārvaldnieku. Nelietojiet vienu un to pašu paroli visos pakalpojumos.
3. Ieslēdziet automātiskos atjauninājumus telefonā, portatīvajā datorā un maršrutētājā.
4. Mājās aktivizējiet DNS ugunsmūri vietnē dnsmuris.lv un noskaidrojiet, kādus drošības risinājumus piedāvā jūsu interneta pakalpojumu sniedzējs.
5. Ceļojumos izmantojiet aizsardzību pašā ierīcē, jebkuru uzticamu drošības risinājumu. Latvijā un arī ārpus valsts tas var būt, piemēram, Tet Drošība vai līdzīgi piedāvājumi.

Un vēl viens noteikums, kas darbojas arī bez tehnoloģijām, jebkuru steidzamu lūgumu par naudu vai datiem pārbaudām ar vairākiem neatkarīgiem informācijas avotiem. 

Ja šos ikdienas ieradumus apvieno ar uzticamu optisko internetu un drošības risinājumiem, piemēram, DNS ugunsmūri un Tet piedāvātajiem aizsardzības rīkiem, ikdienas risks nonākt krāpnieku nagos būtiski samazinās.