Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, apmeklējot Latvijas austrumu robežu 19. augustā, uzsvēra, ka pašreizējā 12 metru platā robežjosla būtu jāpalielina līdz vismaz 42 metriem, informē aģentūra LETA.
Prezidents norādīja, ka šis ir jau trešais robežas apmeklējums pēdējo trīs gadu laikā un situācija šobrīd ievērojami atšķiras no tā, kāda tā bija pirms diviem gadiem. Viņš pauda gandarījumu, ka žogs uz robežas ar Baltkrieviju ir pabeigts, tomēr atzina – tikai ar žogu nepietiek.
“Žogs attur, bet tas nav galvenais risinājums. Svarīgas ir sistēmas un cilvēki – robežsargi un karavīri. Paldies Valsts robežsardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par sadarbību un darbu, atvairot hibrīduzbrukumus,” sacīja prezidents.
Drošības pasākumi un jauns likums
Rinkēvičs uzsvēra, ka pie Latvijas–Krievijas robežas, netālu no tā dēvētā Draudzības kurgāna, jau izvietoti prettanku šķēršļi – “pūķa zobi”, “eži” un grāvji. Šos darbus veic NBS inženieri tur, kur ir lielākais apdraudējums.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir Pretmobilitātes infrastruktūras likums, kas šobrīd tiek skatīts Saeimā. Prezidents aicina deputātus rīkoties steidzami, jo robežas stiprināšana nevar gaidīt.
Vienlaikus viņš pievērsās arī izaicinājumiem – daļa privāto zemju īpašnieku turpina izcirst mežus pie robežas, kas samazina dabiskos šķēršļus un apgrūtina aizsardzības plānu īstenošanu.
Valsts drošība pret privātīpašuma interesēm
Prezidents atzina, ka saprot zemju īpašnieku bažas, tomēr drošība esot svarīgāka:
“Ja sāksies karš, pirmie cietīs privātīpašumi. Tāpēc robežas nostiprināšana ir valsts drošības jautājums numur viens.”
Viņš aicināja sabiedrību uz sapratni, jo robežas aizsardzība prasa visu iesaistīto kopīgu atbildību.
Rinkēvičs atgādināja, ka drošību iespējams nodrošināt tikai ar pietiekamu un motivētu personālu. Viņš brīdināja, ka nepārdomātas izdienas pensiju reformas varētu mudināt pieredzējušus karavīrus, robežsargus un policistus priekšlaicīgi atstāt dienestu.
Militāro spēku vadības vērtējums
NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns sacīja, ka sarunas ar zemju īpašniekiem par aizsardzības vajadzībām notiks individuāli un darbi netiks atlikti, gaidot atsavināšanas procedūras.
Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts uzsvēra, ka situācija uz austrumu robežas joprojām ir saspringta, jo Latvija ir mērķvalsts nelikumīgo robežšķērsotāju plūsmām. Viņš norādīja – efektīvai aizsardzībai nepieciešama cieša sadarbība starp VRS, NBS, Valsts policiju un citām iestādēm.
