Jauniešiem ir grūti atzīt, ka viņi saskaras ar viltus ziņām un dažkārt tām arī notic. Kritiskāk viņi vērtē nevis ziņas medijos, bet gan vēstījumus, kas saistīti ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem.
Interesanti, ka jaunieši paši uzskata — viltus ziņu upuri visbiežāk ir pieaugušie vecākā paaudzē. Savukārt pieaugušie un jaunatnes darbinieki domā pretēji, ka tieši jaunieši un skolēni nespēj atšķirt īstu ziņu no viltus.
Pie šādiem secinājumiem nonāca projekta “Fake Detective” mazo partnerību iniciatīvas dalībnieki, ko īstenoja organizācijas “Grem” (Latvija) un MultiNutikas (Igaunija) programmas “Erasmus+” ietvaros.
Projekta mērķis bija attīstīt kritisko domāšanu pusaudžiem, īpaši no krievvalodīgajās kopienās Latvijā un Igaunijā. Tas apvienoja pētījumu, radošu pieeju, animāciju un tiešu saziņu ar ekspertiem.
Kas paveikts projekta ietvaros:
- veikta aptauja jauniešu un jaunatnes darbinieku vidū;
- savākti pusaudžu personīgie stāsti par saskarsmi ar viltus ziņām;
- ierakstītas ekspertu video programmas par kritisko domāšanu;
- izveidots ekspertu ieteikumu TOP saraksts;
- ierakstītas meistarklases par kritisko domāšanu un animācijas pamatiem;
- radītas 3 animācijas filmas sērijas “Fake Detective”, balstītas uz reāliem stāstiem;
- izstrādāti nodarbību plāni jauniešiem, izmantojot animāciju kritiskās domāšanas attīstībai;
- notika darbnīcas Latvijas un Igaunijas skolās ar animāciju skatīšanos un apspriešanu;
- organizēta noslēguma tiešsaistes pārraide, kurā apkopoti rezultāti un dalīti atklājumi.
Pētījums
Aptaujā piedalījās 227 jaunieši un 60 jaunatnes darbinieki no Latvijas un Igaunijas. Mērķis — noskaidrot, cik ievainojami jaunieši ir pret dezinformāciju un kādus rīkus viņi izmanto, lai aizsargātos.
Jaunieši uzskata, ka visbiežāk viltus ziņām pakļauti ir vecāka gadagājuma cilvēki, īpaši pensionāri. Tikmēr pieaugušie — jaunatnes darbinieki — norāda, ka tieši skolēni ir visneaizsargātākie. Tātad, katrs “norāda ar pirkstu” uz otru.
Pieaugušie bieži uzskata, ka jaunieši interesējas galvenokārt par izklaidi un slavenībām, un tāpēc kļūst par viltus ziņu upuriem tieši šajās tēmās. Savukārt jaunieši apgalvo, ka biežāk redz viltus ziņas par veselību un zinātni.
Latvijas un Igaunijas jaunieši domā līdzīgi, interesējas par līdzīgām tēmām un atzīst līdzīgus riskus, kas saistīti ar dezinformāciju.
Gan Latvijas, gan Igaunijas skolotāji un jaunatnes darbinieki uzsver, ka medijpratība ir svarīga tēma. Igaunijā uzsver inovatīvu metožu un lielāka laika nepieciešamību darbam ar šo tēmu, bet Latvijā bieži vien nav sapratnes, kā ar šo strādāt — tiek minētas tikai vispārīgas diskusijas.
Tomēr pieeja medijpratības apguvei būtiski atšķiras. Igaunijā ir vairāk kvalitatīvu, detalizētu resursu un metožu, kā arī kritiskā domāšana ir vairāk attīstīta gan pret informāciju, gan pret savu rīcību. Latvijā, savukārt, novērojamas reakcijas, kas vairāk balstītas uz “sajūtām” un stereotipiem.
Piemēram, daudzi Igaunijas jaunieši pārbauda ziņas faktu pārbaudes platformās, savukārt Latvijas jaunieši sāk šaubīties par ziņu, ja virsraksts šķiet pārāk kliedzošs…
Igaunijas jaunieši aktīvi pauž viedokli sociālajos tīklos. Ja rodas šaubas, viņi pārrunā to ar pasniedzējiem. Latvijas jaunieši reti ko publicē, biežāk pārsūta ziņas privātās saziņas lietotnēs (piemēram, WhatsApp). Ja šaubās, visbiežāk apspriež tikai ar draugiem vai tuviniekiem.
Atbildot uz aptauju, daudzi rakstīja “pareizi, kā vajag”: ja saprastu, ka dalījušies ar viltus ziņu, noteikti dzēstu un visiem paziņotu par kļūdu. Taču darbnīcās skolās atklājās, ka realitātē tas nenotiek tik bieži…
Personīgais pieredzes stāsti – sižeta centrā
Viena no ļoti svarīgām projekta daļām bija pusaudžu reālie stāsti. Izrādījās, ka vairākums jauniešu sākumā nemaz neatzīst, ka ir saskārušies ar viltus ziņām. Ja tomēr atzīst, tad par viltus ziņām visbiežāk uzskata tikai krāpnieciskus ziņojumus, kas saistīti ar naudas izkrāpšanu, nevis ziņas medijos.
Viens puisis ierosināja vizuālo ideju — monstru, kas izplata viltus ziņas. Šo tēlu animācijas veidotāji pārvērta par milzīgu zirnekli, kas auž viltus ziņu tīklu — simbolu, kas redzams animācijās.
“Mēs vēlējāmies, lai multfilmu varoņi līdzinātos pašiem pusaudžiem, bet situācijas — viņu ikdienai,” — noslēguma raidījumā teica Jekaterina Konakova, organizācijas pārstāve no Igaunijas.
Multfilmas ir īsas, spilgtas un precīzas. Katra atklāj konkrētu manipulācijas paņēmienu, un finālā parāda, kā to atpazīt un kā var rīkoties.
Skaties YouTube kanālā @i_gryanul_grem, plejlistē FakeDetective:
Prakse
Projekta laikā notika darbnīcas ar jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem Latvijā un Igaunijā. Tajās:
- skatījās animācijas,
- spēļu formā runāja par viltus ziņām,
- mācījās stop-motion animācijas pamatus.
Liels pārsteigums: jaunieši gan Latvijā, gan Igaunijā meklē ziņas nevis sociālajos tīklos, bet tieši ChatGPT. Un pat neatšķir ziņu no vienkārša teksta par tēmu…
Viņi lieliski zina, ko darīt krāpšanas gadījumā: bloķēt karti, zvanīt bankai. Taču saprast, ka informācija var būt izņemta no konteksta un kļūdaina — tas jau ir sarežģītāk.
Multfilmas rosināja sarunas — jaunieši atvērās, dalījās stāstos. Un kādā skolā izskanēja komentārs, kuru gribas uzskatīt par joku: puisis, saprotot, ka pārsūtīja draugam viltus ziņu, teica, ka nobloķētu draugu, nevis izdzēstu ziņu. Daži atbalstīja šo ideju. Ir par ko aizdomāties.
Noslēgums
Noslēguma tiešraidē dalībnieki no Latvijas un Igaunijas dalījās secinājumos:
- Nepieciešams turpināt darbu ne tikai ar jauniešiem, bet arī ar vecākiem un skolotājiem.
- Jāveido resursi minoritāšu valodās, īpaši Igaunijā.
- Jauniešiem vajadzīgs dialogs, nevis morāles sprediķi.
- Animācija ir universāla valoda, kas palīdz runāt par sarežģīto vienkārši un saistoši.
Visi projekta materiāli (animācijas, ieteikumi, nodarbību apraksti) bez maksas pieejami vietnē: fakedetective.eu .Video ir pieejami ar subtitriem visās minētās valodās.
Finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autoru atbildība un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) nostāju. Eiropas Savienība un EACEA nav atbildīgas par tiem.
