Līdz 2030. gadam pirmajās klasēs skolās sāks mācīties par 34% mazāk bērnu nekā 2024. gadā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati. Tas nozīmē, ka esošais pedagogu atalgojuma modelis “Nauda seko skolēnam” vairs nebūs efektīvs, un skolu tīkls būs jāpielāgo jaunajai situācijai.
“Skolu uzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgu izglītības kvalitāti visā Latvijā. Skolotāju atalgojumam jābūt pietiekamam, lai piesaistītu talantīgus pedagogus neatkarīgi no skolas atrašanās vietas,” saka IZM pārstāvis Jānis Paiders.
Jauns skolu finansēšanas modelis
Lai risinātu šos izaicinājumus, valdība apstiprinājusi jaunu skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tas paredz:
- Vienlīdzīgāku izglītības kvalitāti visā valstī,
- Skolotāju algu sistēmas sakārtošanu,
- Skolu direktoru lielāku autonomiju lēmumu pieņemšanā.
Skolu tīkls un demogrāfija
IZM ir izstrādājusi optimālu skolu tīkla modeli, ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas. Līdz 2030. gadam Latvijā būs nepieciešamas ap 160 lielas vidusskolas un ģimnāzijas, no tām 48 Rīgā. Savukārt dažās Latvijas reģionos skolu skaits ir neatbilstošs prognozētajai demogrāfijai.
Piemēram, Rīgā ir par 28 skolām vairāk, nekā nākotnē būtu nepieciešams, kamēr Latgalē skolu skaits nav ilgtspējīgs esošajam un gaidāmajam skolēnu skaitam.
Atšķirīgie eksāmenu rezultāti
Demogrāfiskās izmaiņas skar ne tikai skolu skaitu, bet arī izglītības kvalitāti. IZM dati liecina, ka skolēnu, kuri augstākajā līmenī matemātikas eksāmenā sasnieguši virs 80%, lielākoties koncentrējas Rīgā.
No visiem augstākā līmeņa matemātikas rezultātiem 54% veido Rīgas Valsts 1., 2. un 3. ģimnāziju, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas skolēni. No visiem citiem Latvijas reģioniem kopā nāk tikai 25% šādu rezultātu.
Eksāmenu rezultāti fizikā un ķīmijā parāda līdzīgu ainu. Piemēram, tikai 16 pašvaldībās vismaz 10 skolēni kārtoja fizikas eksāmenu augstākajā līmenī, un vairums rezultātu bija viduvēji (30-50%).
Ko darīt tālāk?
Lai nodrošinātu vienlīdzīgāku izglītības pieejamību un kvalitāti, ir nepieciešamas pārmaiņas:
- Pārskatīt skolu finansēšanas modeli, nodrošinot stabilu pedagogu atalgojumu,
- Veidot ilgtspējīgu skolu tīklu, pielāgojoties demogrāfijas izmaiņām,
- Stiprināt izglītības kvalitāti reģionos, lai samazinātu atšķirības starp skolām.
Latvijas izglītības sistēmai nākotnē būs jāpielāgojas jauniem izaicinājumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visiem bērniem neatkarīgi no dzīvesvietas.
