Ar diabētu slimo arvien jaunāki cilvēki. DRS endokrinoloģe skaidro, kā laikus atpazīt slimību

Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) endokrinoloģe Halina Daļecka pastāstīja, kā laikus atpazīt diabētu, kuri cilvēki ir riska grupā un kāpēc ārstēšanai nepietiek tikai ar medikamentiem. Foto: DRS
Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) endokrinoloģe Halina Daļecka pastāstīja, kā laikus atpazīt diabētu, kuri cilvēki ir riska grupā un kāpēc ārstēšanai nepietiek tikai ar medikamentiem. Foto: DRS

Otrā tipa cukura diabētu arvien biežāk diagnosticē gados jauniem cilvēkiem, turklāt slimība gadiem ilgi var attīstīties gandrīz bez simptomiem. Par to, kā laikus atpazīt diabētu, kuri cilvēki ir riska grupā un kāpēc ārstēšanai nepietiek tikai ar medikamentiem, pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) endokrinoloģe Halina Daļecka.

Saruna notika saistībā ar Pasaules diabēta dienu, ko ik gadu atzīmē 14. novembrī.

Raksta navigācija:

Kāpēc diabētu arvien biežāk diagnosticē jaunākiem cilvēkiem? 

Pēc ārstes teiktā, saslimstība ar cukura diabētu turpina pieaugt gan Latvijā, gan citās valstīs. Īpaši strauji palielinās pacientu skaits ar otrā tipa cukura diabētu.

“Ja pagājušā gadsimta beigās šo slimību biežāk diagnosticējām cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, tad šobrīd 2. tipa cukura diabēts tiek sastopams jau 40 un pat 30 gadu vecumā,” norāda Halina Daļecka.

Par galvenajiem riska faktoriem ārste sauc mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu un lieko svaru. Turklāt paradumi, kas vēlāk veicina slimības attīstību, nereti veidojas jau bērnībā.

Savukārt saslimstība ar pirmā tipa cukura diabētu, pēc endokrinoloģes teiktā, saglabājas samērā stabila, lai gan vērojama neliela pieauguma tendence.

Kādas ir pirmās diabēta pazīmes un kurš ir riska grupā? 

Starp pirmajām diabēta pazīmēm ir pastiprinātas slāpes, biežāka urinēšana, pastāvīgs nespēks, ātra nogurdināmība un paaugstināta uzņēmība pret infekcijām.

Tomēr otrā tipa cukura diabēts bieži attīstās pakāpeniski, un cilvēks ilgu laiku var pat nenojaust par slimību.

“Ja glikozes līmenis paaugstinās lēnām, organisms adaptējas šīm pārmaiņām un cilvēks var pat nenojaust par savu slimību,” skaidro endokrinoloģe.

Dažkārt diagnozi pirmo reizi nosaka tikai pēc nopietnu komplikāciju attīstības — infarkta, insulta, nervu sistēmas bojājumiem vai smagiem redzes traucējumiem. Gadās arī, ka diabētu atklāj, pacientu hospitalizējot pavisam cita iemesla dēļ.

Īpaši rūpīgi sekot glikozes līmenim asinīs ārste iesaka cilvēkiem ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu, vielmaiņas traucējumiem, mazkustīgu dzīvesveidu, kā arī tiem, kuru tuvi radinieki slimo ar diabētu.

Pēc 40 gadu vecuma šādu riska faktoru gadījumā ir īpaši svarīgi regulāri veikt analīzes. Nepieciešamos izmeklējumus nosaka ārsts.

Kāpēc diabēta ārstēšanai nepietiek tikai ar zālēm? 

Pēdējās desmitgadēs diabēta ārstēšanas iespējas ir ievērojami paplašinājušās. Pacientiem ar otrā tipa cukura diabētu ir pieejami mūsdienīgi medikamenti tabletēs un injekcijās, kas iedarbojas uz dažādiem slimības attīstības mehānismiem.

Izvēloties ārstēšanu, ārsts ņem vērā ne tikai glikozes līmeni, bet arī sirds, asinsvadu un nieru stāvokli, iespējamās blakusparādības un pacienta individuālās īpatnības.

Cilvēkiem ar pirmā tipa cukura diabētu aktīvi attīstās nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības tehnoloģijas un insulīna sūkņi.

Tomēr, kā uzsver endokrinoloģe, pat mūsdienīgi medikamenti neaizstāj dzīvesveida maiņu.

“Dažkārt pacienti cer, ka pietiks tikai ar medikamentiem un viņi varēs turpināt dzīvot ierastu dzīvi. Taču veiksmīgai diabēta ārstēšanai ar zāļu lietošanu vien nepietiek,” saka Halina Daļecka.

Pēc viņas novērojumiem, viena no galvenajām grūtībām ir gadiem ilgi veidojušos uztura un fizisko aktivitāšu paradumu maiņa.

Kāpēc diabēta ārstēšanā rodas pārtraukumi? 

Ārste norāda, ka pacienti salīdzinoši reti patstāvīgi pārtrauc lietot medikamentus pēc glikozes rādītāju uzlabošanās. Daudz biežāk rodas citas problēmas — cilvēki nepaspēj pagarināt receptes, veikt kontroles analīzes vai laikus nokļūt uz konsultāciju.

Situāciju sarežģī arī garās rindas pie speciālistiem.

Latvijā valsts kompensējamos medikamentus, tostarp zāles diabēta ārstēšanai, izraksta uz noteiktu periodu — trim mēnešiem. Tāpēc pacientiem laikus jāsazinās ar ģimenes ārstu vai endokrinologu, lai turpinātu ārstēšanu bez pārtraukumiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš insulīnterapijai — pacientiem regulāri jākontrolē glikozes līmenis un jāprot pielāgot insulīna devas, ņemot vērā uzturu, fizisko slodzi un citus faktorus. Tas jāapgūst medicīnas speciālistu uzraudzībā.

Kur Latgalē palīdz cilvēkiem ar diabētu?

Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī darbojas ambulatorie diabēta pacientu apmācības kabineti.

Tajos medicīnas māsas palīdz izprast jautājumus par slimības ikdienas kontroli, uzturu, medikamentu lietošanu un insulīna ievadīšanu.

Lai saņemtu konsultāciju, nepieciešams ģimenes ārsta vai endokrinologa nosūtījums.

Kā samazināt diabēta risku? 

Cilvēkiem, kuriem jau diagnosticēts diabēts, ārste iesaka regulāri kontrolēt glikozes līmeni, ievērot nozīmēto ārstēšanu un neatlikt atkārtotu konsultāciju, ja rādītāji ilgstoši saglabājas paaugstināti.

Laba pašsajūta vēl nenozīmē, ka slimība tiek kontrolēta.

“Jāatceras, ka cukura diabēts ir viltīga slimība. Tā var noritēt ar mazizteiktiem simptomiem saistībā ar plašām mūsu organisma adaptācijas iespējām, taču tās komplikācijas var būt ļoti smagas un būtiski mainīt cilvēka dzīvi,” brīdina endokrinoloģe.

Lai samazinātu otrā tipa cukura diabēta attīstības risku, ārste iesaka vairāk kustēties, ievērot sabalansētu uzturu, ierobežot saldinātu dzērienu un pārstrādātu produktu lietošanu, atmest smēķēšanu un samazināt alkohola patēriņu.

Pat parastas ikdienas pastaigas var būt noderīgs solis.

“Fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs un savlaicīgas veselības pārbaudes palīdz mazināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku un saglabāt labu dzīves kvalitāti,” rezumē Halina Daļecka.

Materiāls sagatavots, pamatojoties uz informāciju, ko “Chayka” redakcijai sniedza Daugavpils reģionālā slimnīca.

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted