Mazāka valsts pārvalde, pabalstu pārskatīšana un jauns fonds: ko piedāvā Kulbergs

Mazāka valsts pārvalde, pabalstu pārskatīšana un jauns fonds: ko piedāvā Kulbergs. Foto: Agate Breijere / Valsts kanceleja
Mazāka valsts pārvalde, pabalstu pārskatīšana un jauns fonds: ko piedāvā Kulbergs. Foto: Agate Breijere / Valsts kanceleja

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā četru gadu plānu, kas paredz samazināt valsts tēriņus, pārskatīt atbalstu iedzīvotājiem un piesaistīt naudu ekonomikas attīstībai. 

Plānotā ietekme uz budžetu 2027.–2030. gadā ir aptuveni 2,9 miljardi eiro. Daudzi pasākumi pagaidām ir apspriežami priekšlikumi. 

Ar savu redzējumu Kulbergs iepazīstināja 10. novembrī preses konferencē, kurā piedalījās arī valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Piedāvājums tiek apspriests laikā, kad turpinās jaunās valdības veidošana.

Skaidrojam, ko premjers piedāvā un kas no tā varētu skart iedzīvotājus.

Raksta navigācija

Kāpēc premjers aicina pārskatīt valsts finanses

Kulberga galvenais arguments: valsts izdevumi ilgstoši aug straujāk nekā ieņēmumi, bet ekonomika attīstās pārāk lēni. Starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem jeb budžeta deficīts jāsedz ar aizņēmumiem. Savukārt par aizņemto naudu jāmaksā procenti.

Ministru kabineta publicētajā informācijā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norādīts, ka 2025. gada beigās Latvijas vispārējās valdības parāds sasniedza 20,2 miljardus eiro jeb 46,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gada laikā tas palielinājās par 1,4 miljardiem eiro.

Šeit var iepazīties ar prezentāciju, kuru sagatavoja Ministru kabinets.

Premjers pievērsa uzmanību arī atšķirībai starp ekonomikas pieaugumu naudas izteiksmē un reālo izaugsmi. Ja preces un pakalpojumi kļūst dārgāki, to kopējā vērtība eiro palielinās arī tad, ja vairāk netiek saražots. Reālā izaugsme rāda pārmaiņas, no kurām izslēgta cenu pieauguma ietekme.

Pēc Kulberga prezentētā salīdzinājuma, 2016.–2025. gadā Latvijas reālā ekonomika pieaugusi par aptuveni 15%, Lietuvas — par 34%, bet Igaunijas — par 18%. Viņš arī norādīja, ka kopš 2018. gada Latvijā nodarbināto skaits sarucis par aptuveni 26 tūkstošiem, samazinājumam notiekot privātajā sektorā.

Premjera ieskatā tas nozīmē mazākas iespējas nopelnīt naudu valsts vajadzībām un mazāku rezervi brīdim, kad ekonomiku skartu jauni satricinājumi.

Spiedienu uz nākamo gadu budžetiem viņš saistīja arī ar iepriekš uzņemtām saistībām un pagaidu risinājumu beigām. Premjers minēja banku solidaritātes iemaksu termiņa noslēgumu un nepieciešamību atjaunot lielāku iemaksu daļu otrajā pensiju līmenī. Savukārt aizsardzības izdevumiem būtu vajadzīgs pastāvīgs finansējums arī pēc tam, kad beidzas ES pieļautās atkāpes no budžeta noteikumiem.

Gandrīz trīs miljardi četros gados — kā veidojas šis mērķis

Ministru kabineta paziņojumā norādīts, ka aptuveni 2,9 miljardu eiro mērķis četros gados ietver gan izdevumu pārskatīšanu, gan pasākumus ieņēmumu palielināšanai.

Preses konferencē Kulbergs runāja par nepieciešamību jau 2027. gadā pārskatīt izdevumus līdz aptuveni 600 miljoniem eiro, lai ietaupījums dotu rezultātu arī turpmākajos gados. Viņš minēja arī vienreizēju ieņēmumu iespējas.

Līdz 2030. gadam premjers vēlas panākt 4% reālo ekonomikas izaugsmi gadā. Viņa pieeja paredz vienlaikus samazināt nelietderīgus tēriņus un radīt apstākļus, lai uzņēmumi vairāk investētu, ražotu un eksportētu.

“Ja nopelnīsim vairāk, varēsim griezt mazāk,” Kulbergs norāda Ministru kabineta paziņojumā.

Viņš preses konferencē vairākkārt uzsvēra, ka daudzi nosauktie pasākumi ir piemēri apspriešanai. Par tiem vēl jāvērtē ieguvums, ietekme uz sabiedrību un jāvienojas ar partneriem.

Taupīšanu grib sākt ar valsts pārvaldi un politiķiem

Lielāko ietaupījumu Kulbergs saskata valsts pārvaldes un iestāžu darbā. Ministru kabineta paziņojumā šī virziena četru gadu mērķis raksturots kā aptuveni viens miljards eiro.

Piedāvāts samazināt amata vietu skaitu, apvienot pienākumus, kas dažādās iestādēs atkārtojas, un daļu administratīvo darbu veikt kopīgi. Premjers uzsvēra, ka iestāžu situācija atšķiras un darbinieku skaitu nevajadzētu visur samazināt vienādi.

Vēl viena iecere ir kopīgi iepirkumi precēm, kurām dažādām iestādēm vajadzības ir līdzīgas. Šādiem iepirkumiem noteikts aptuveni 40 miljonu eiro ietaupījuma mērķis gadā, bet kopīgiem administratīvajiem pakalpojumiem — aptuveni 35 miljoni eiro gadā.

Kulbergs arī kritizēja Eiropas Savienības fondu administrēšanas sadrumstalotību, norādot uz pienākumu dublēšanos dažādās iestādēs.

Premjers starp pārskatāmajiem tēriņiem nosauca arī Saeimas izdevumus, deputātu kompensācijas un partiju finansējumu. Viņš minēja ministru algu iesaldēšanu un kompensāciju samazināšanu.

Kulbergs uzsvēra, ka politiķiem un valsts pārvaldei pārmaiņas jāsāk ar sevi.

Ko viņš teica par pabalstiem un nodokļu atvieglojumiem

Kulbergs piedāvā valsts atbalstu vairāk novirzīt cilvēkiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Tas nozīmētu vērtēt, vai atsevišķi maksājumi un atvieglojumi būtu vairāk jāsaista ar saņēmēju ienākumiem un vajadzībām.

Kā piemēru viņš minēja atbalstu par bērnu: turīgākai ģimenei neliela ikmēneša summa būtiski nemainot situāciju, savukārt ģimenei ar zemiem ienākumiem lielāks atbalsts būtu daudz nozīmīgāks. Konkrētu ienākumu slieksni vai jaunu pabalsta aprēķināšanas kārtību premjers nenosauca.

Viņš arī rosināja izvērtēt vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumus, kuru kopējo apjomu raksturoja kā aptuveni 2,5 miljardus eiro gadā. Premjera ieskatā jāpārbauda, vai visi atvieglojumi ir lietderīgi un nonāk pie tām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts visvairāk vajadzīgs.

Atsevišķi Kulbergs runāja par atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, minot aptuveni miljardu eiro gadā un ap 200 tūkstošiem cilvēku. Viņš arī izteica apgalvojumus par iespējamu manipulēšanu ar invaliditātes statusu.

Minētās summas raksturo atbalsta un atvieglojumu kopējo apjomu. Konkrēts samazinājums šādā apmērā netika paziņots. Arī tas, kuriem saņēmējiem un kā atbalsts varētu mainīties, vēl nav izlemts.

Pārskatītu arī izdienas pensijas, atvaļināšanās pabalstus un projektu tēriņus

Starp apspriežamajiem reformu virzieniem Kulbergs nosauca atvaļināšanās pabalstu saņēmēju loka pārskatīšanu un izdienas pensiju sistēmu. Viņš norādīja arī uz iespējām novērst izdevumu dublēšanos. Konkrēti šo pārmaiņu nosacījumi preses konferencē netika izklāstīti.

Kulbergs aicināja izvērtēt arī klimata jeb “zaļā kursa” pasākumu izmaksas un sasniedzamos rezultātus. Viņa ieskatā finansējums jāsasaista ar skaidri izmērāmu ieguvumu.

Budžeta disciplīnā viņš piedāvā mainīt pieeju neiztērētai naudai: atlikumu nevajadzētu automātiski pārdalīt citām vajadzībām tikai tāpēc, lai to iztērētu. Savukārt jauniem izdevumiem būtu jānorāda finansējuma avots.

Premjers minēja arī iespējas palielināt ieņēmumus no e-komercijas sūtījumiem un sakārtot ārvalstu darbinieku piesaisti, lai Latvijā veiktā darba nodokļi lielākā apmērā nonāktu Latvijas budžetā. Detalizēta šo pasākumu kārtība vēl nav piedāvāta.

Vairāk strādājošo: ko piedāvā jauniešiem, vecākiem un senioriem

Līdz 2030. gadam Kulbergs vēlas palielināt nodarbināto skaitu līdz aptuveni 909 tūkstošiem cilvēku — par 26 tūkstošiem vairāk nekā 2025. gadā. Pēc viņa aptuvenām aplēsēm, šāds pieaugums ik gadu varētu dot ap 300 miljoniem eiro papildu nodokļu ieņēmumu.

Premjers nosauca vairākas grupas, kuru iesaisti darba tirgū gribētu veicināt:

  • Jaunieši. Viņš minēja aptuveni 28 tūkstošus jauniešu, kuri nestrādā un nemācās. Viena ideja ir samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pirmajos trijos darba gados.
  • Vecāki bērna kopšanas laikā. Kulbergs minēja ap 15 tūkstošiem jauno māmiņu un piedāvāja iespēju strādāt pusslodzi, nezaudējot vecāku pabalstu.
  • Seniori. Viņš saskata ap 11 tūkstošiem potenciālu darba ņēmēju šajā grupā. Piedāvājums paredz mazākas darba devēja sociālās iemaksas un elastīgāku slodzi.
  • Valsts pārvaldē strādājošie. Premjers pieļauj, ka aptuveni 3000–6000 cilvēku varētu pāriet uz privāto sektoru, vajadzības gadījumā pārkvalificējoties.

Tie ir premjera minēti iespējamie darbaspēka avoti. Lai nodarbinātība pieaugtu, vajadzīgas arī darbavietas un apstākļi, kuros cilvēki var un vēlas strādāt.

Kulbergs arī piedāvāja Nodarbinātības valsts aģentūru nodot Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, ciešāk sasaistot nodarbinātības politiku ar uzņēmumu attīstību.

Mazāk saskaņojumu un ātrāki lēmumi uzņēmumiem

Ekonomikas aktivizēšanai apkopoti 37 sociālo partneru un ekspertu priekšlikumi, kas apvienoti 25 pasākumos. Ministru kabinets starp tiem min īsākus investīciju projektu saskaņošanas termiņus, mazāku administratīvo slogu un prognozējamākus nosacījumus ražotņu pieslēgšanai energotīkliem.

Premjers pauda arī principu: ieviešot jaunu regulējumu, vismaz viens līdzšinējais būtu jāatceļ, vēlams — divi. Viņa ieskatā lēmumu pieņemšanai biežāk jānotiek dienās, nevis mēnešos.

Ārvalstu vizītēm viņš grib ciešāku saikni ar konkrētu investīciju piesaisti. Kulbergs norādīja, ka amatpersonām būtu jābūt sagatavotiem projektiem, kurus piedāvāt potenciālajiem investoriem. Starp izvirzītajiem mērķiem ir aptuveni divi miljardi eiro ārvalstu investīciju gadā.

Par pirmo prioritāti premjers nosauca drošību — armiju, iekšlietas un robežu. Viņš vēlas, lai aizsardzībai ieguldītā nauda veicinātu arī vietējo ražošanu, darbavietas un eksportu. Vienlaikus viņš uzsvēra izglītības, veselības un kultūras nozīmi, kā arī nepieciešamību Baltijas valstīm sadarboties enerģētiskās neatkarības un konkurētspējīgas enerģijas jautājumos.

Jauns fonds: no 1,5 miljardu aizņēmuma cer piesaistīt sešus miljardus investīcijās

Līdzās taupīšanai Kulbergs piedāvā veidot Valsts attīstības fondu. Tā pārvaldībā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās. Uzņēmumu galīgo sarakstu viņš raksturoja kā vēl apspriežamu.

Fonda vajadzību viņš saistīja arī ar pāreju starp ES fondu finansēšanas periodiem. Premjera prezentētajā scenārijā šajā pārejā izveidotos aptuveni 2,7 miljardu eiro ieguldījumu iztrūkums, ko viņš piedāvā aizstāt ar citiem finansējuma avotiem.

Iecere paredz profesionālu, neatkarīgu padomi un valsts kontroles saglabāšanu pār stratēģiskajiem uzņēmumiem. Fonds finansējumu piesaistītu kopīgi, izlaižot obligācijas. Obligācija ir aizdevums tās izdevējam, par kuru jāmaksā procenti un noteiktajā termiņā jāatmaksā aizņemtā nauda.

Kulbergs norādīja, ka iecere neparedz obligāciju automātisku pārvēršanu uzņēmumu akcijās. Finansējuma piesaistei viņš runāja par piecu gadu periodu.

Ar obligācijām iecerēts piesaistīt 1,5 miljardus eiro, tos sadalot šādi:

VirziensIecerētais fonda finansējums
Mājokļu pieejamība un ēku atjaunošana600 miljoni eiro
Aizsardzības ražošana150 miljoni eiro
Uzņēmumu attīstība, tostarp modernizācija un robotizācija450 miljoni eiro
Rezerve300 miljoni eiro

Piesaistot arī banku, uzņēmumu un citu investoru naudu, kopējais ieguldījumu apjoms varētu sasniegt aptuveni sešus miljardus eiro. Šis ir iecerēts investīciju apjoms, kura sasniegšanai vajadzīga citu finansētāju līdzdalība.

Mājokļu būvniecību premjers saistīja ar darbaspēka pieejamību reģionos. Pēc viņa teiktā, uzņēmumi būtu gatavi paplašināt ražošanu, taču potenciālajiem darbiniekiem trūkst dzīvesvietu. Viņš minēja iespēju uzbūvēt aptuveni 6000–8000 mājokļu.

Ražošanā uzsvars būtu uz produktiem ar lielāku pievienoto vērtību un tehnoloģijām, kas palīdzētu ar pieejamo darbaspēku saražot vairāk. Kā piemēru Kulbergs minēja lauksaimniecības produktu pārstrādi, lai eksportētu vairāk gatavu produktu.

Fonda bāzes scenārija aprēķinos paredzēts, ka 2030. gadā IKP varētu būt par aptuveni 1,7% lielāks nekā scenārijā bez fonda, bet papildu nodokļu ieņēmumi 2027.–2030. gadā kopā sasniegtu ap 800 miljoniem eiro. Ministru kabinets norāda, ka tā ir modelēta ietekme, kas atkarīga no investoriem, projektu īstenošanas un finansēšanas nosacījumiem.

Fondā gribētu piesaistīt arī pensiju uzkrājumus

Kulbergs vēlas palielināt Latvijas ekonomikā ieguldīto otrā pensiju līmeņa līdzekļu daļu. Pēc viņa nosauktajiem skaitļiem, pašlaik tie ir ap 8%, bet mērķis būtu aptuveni 20%.

Viens no piedāvātajiem ieguldījumu instrumentiem būtu jaunā fonda obligācijas. Premjers minēja arī iespēju piesaistīt iedzīvotāju privātos uzkrājumus. Konkrēti ieguldīšanas nosacījumi un kārtība vēl nav izklāstīta.

Viņš grib mainīt arī valsts uzņēmumu peļņas izmantošanu, vairāk naudas atstājot attīstībai. Kulbergs atzina, ka mazāki dividenžu maksājumi sākotnēji ietekmētu budžeta ieņēmumus un būtu jāmeklē, ar ko tos aizstāt.

Kā iespējas viņš minēja turīgu ārvalstnieku piesaisti Latvijas nodokļu rezidentu statusam, īpašu nodokļu pieeju intelektuālā īpašuma ienākumiem un ārvalstu pārvadātāju transportlīdzekļu reģistrēšanu Latvijā. Nodokļu rezidentu piesaistes iespējamo ieņēmumu viņš lēsa ap 150 miljoniem eiro. Savukārt transporta nozarē viņš minēja Lietuvas pārvadātāju iespējamu interesi Latvijā reģistrēt vismaz tūkstoti transportlīdzekļu. Arī šīs idejas vēl būtu politiski jāizvērtē.

“Rail Baltica” un jau dotajiem solījumiem nauda vēl jāatrod

Kulbergs atzina, ka agrākais solījums līdz 2030. gadam panākt budžetu bez deficīta vairs nav matemātiski sasniedzams ar viņa prezentēto scenāriju. Pat pēc piedāvātajiem pasākumiem lielo projektu finansēšanai paliktu neatrisināti jautājumi.

Īpaši viņš izcēla “Rail Baltica”. Pēc premjera teiktā, pat samazinātam projekta īstenošanas variantam būtu vajadzīgi vismaz aptuveni 220 miljoni eiro valsts finansējuma gadā, pieņemot, ka izdodas saņemt arī nepieciešamo ES atbalstu. Ja Baltijas valstis papildu finansējumu nepanāk, projektu ar pašreizējām budžeta iespējām viņš uzskata par finansiāli neīstenojamu.

Starp lielām finanšu saistībām premjers minēja arī «airBaltic». Viņš norādīja uz iepriekš pieņemtiem lēmumiem, kuriem vēl jāatrod finansējums, tostarp saistībā ar pedagogu algām un atbalsta pasākumiem.

Tas varētu nozīmēt daļas ieceru atlikšanu vai īstenošanu pakāpeniski. Vienlaikus Kulbergs uzsvēra nepieciešamību runāt ar iesaistītajām grupām par to, ko un kad valsts var atļauties.

Nodokļu celšanu premjers pašlaik neparedz. Viņš vēlas lielākus ieņēmumus panākt ar ekonomikas attīstību un izdevumu pārskatīšanu, taču norādīja, ka nesekmīgu pārmaiņu gadījumā spiediens palielināt nodokļus saglabātos.

Ko teica Valsts kontrole un Latvijas Banka

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins skaidroja, ka revīzijās balstīti priekšlikumi nosūtīti gan premjeram, gan Saeimas frakcijām. Daļa problēmu ir zināma gadiem, bet risinājumiem vajadzīga politiska vienošanās.

Viņš rosināja mainīt valsts uzņēmumu pārvaldību, apvienot līdzīgas institūcijas un nodalīt komerciālu uzņēmumu uzdevumus no nekomerciālām funkcijām. Korčagins aicināja mazināt politisko ietekmi uz uzņēmumiem un vērtēt, vai līdzekļus, kas nav vajadzīgi to darbībai vai ieguldījumiem, var ieskaitīt budžetā.

Valsts kontrole saskata vajadzību mainīt ēnu ekonomikas apkarošanas pieeju, veidojot arī stimulus strādāt legāli. Korčagins minēja nepieciešamību pēc skaidras ārvalstu darbaspēka piesaistes politikas, kā arī ilgtermiņa noteikumiem zemes un mežu izmantošanai.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka pašlaik nav pamata situāciju salīdzināt ar 2008. gada dziļo ekonomikas krīzi. Viņš norādīja uz ekonomikas izaugsmi un šogad sagaidāmu pieaugumu aptuveni 2–3% robežās.

Vienlaikus Kazāks piekrita, ka valsts izdevumi rūpīgi jāpārskata un izaugsmei jābūt straujākai. Viņš aicināja izvēlēties konkrētas prioritātes, veicināt eksportu un pārmaiņas sagatavot pārdomāti, jo tās skar cilvēkus. Latvijas Bankas eksperti premjera piedāvājumu vēl vērtēs detalizēti.

Arī Kulbergs atzina, ka tēriņu samazināšana var bremzēt ekonomisko aktivitāti; prezentācijā viņš minēja aptuveni 0,5% IKP ietekmi. Tāpēc viņš taupīšanu piedāvā savienot ar ieguldījumiem un nodarbinātības veicināšanu.

Pēc preses konferences — pārmetumi medijiem

Sociālajos tīklos publicētajā videouzrunā Kulbergs apgalvoja, ka mediju virsraksti un viņa teiktā atspoguļojums neatbilst tam, ko viņš vēlējies pateikt sabiedrībai. Viņš apšaubīja mediju objektivitāti un žurnālistikas kvalitāti, kā arī solīja atsākt ikdienas video, kuros pats skaidrotu savu darbu un lēmumus.

Premjers teica, ka saņem iedzīvotāju jautājumus par braukšanas atlaižu samazināšanu autobusos, un noliedza, ka Ministru kabinetā šādu jautājumu skatītu.

Vienlaikus preses konferencē viņš bija runājis par nodokļu atvieglojumu un valsts atbalsta pārskatīšanu, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Atbalsta sistēmas izvērtēšana un konkrēts lēmums par braukšanas atvieglojumu maiņu ir atsevišķi jautājumi. Piedāvājumā vēl nav nosaukti visi konkrētie pasākumi, par kuriem notiktu vienošanās.

Par četru gadu finanšu plāna īstenošanu vēl jāvienojas ar politiskajiem un sociālajiem partneriem. Preses konferencē Kulbergs minēja 2027. gada janvāra beigas kā orientieri pirmo sagatavoto risinājumu izskatīšanai. Konkrēto izmaiņu saturs, finansējums un spēkā stāšanās laiks būs atkarīgs no turpmākajiem lēmumiem.

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted