Skolas absolvēšana daudziem Daugavpils jauniešiem nozīmē ne tikai nākotnes profesijas izvēli, bet arī lēmumu – palikt dzimtajā pilsētā vai doties prom. Vieni plāno studēt vai strādāt Rīgā vai ārzemēs, citi vēlas palikt. Daži cer kādreiz atgriezties.
“Es mīlu Daugavpili un negribu nekur pārcelties. Taču es nejūtu, ka man šeit būtu kādas nākotnes perspektīvas,” “Chayka” aptaujā rakstīja 19 gadus veca tehnikuma audzēkne.
Tas notiek laikā, kad vidusskolēnu kļūst arvien mazāk. Saskaņā ar pašvaldības datiem pēdējo 10 gadu laikā 10.–12. klašu skolēnu skaits Daugavpilī ir samazinājies par 10% – no 1770 līdz 1592 skolēniem.
Turklāt pēdējo 24 gadu laikā Daugavpils ir zaudējusi gandrīz trešdaļu iedzīvotāju, bet jauniešu īpatsvars vecumā no 18 līdz 29 gadiem šeit ir kļuvis par zemāko starp Latvijas valstspilsētām. Šajā laikā no Daugavpils uz citām Latvijas pilsētām un novadiem pārcēlušies vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Aptuveni puse no viņiem izvēlējās Rīgu.
Lai saprastu, kā Daugavpils jaunieši redz savu nākotni, “Chayka” jautāja par to tiem, no kuriem šī nākotne ir tieši atkarīga. Mēs aprunājāmies ar dažiem jauniešiem, kā arī veicām anonīmu aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.
Vieni vēlas aizbraukt, citi – palikt
Pieci jaunieši atklāti dalījās savā redzējumā par nākotni. Daži no viņiem vēlas aizbraukt no Daugavpils, lai iegūtu izglītību un jaunas iespējas, bet citi, gluži pretēji, plāno palikt vai atgriezties pēc izglītības iegūšanas.
Veronika, 17 gadi
Mācās Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja 11. klasē
Pēc skolas absolvēšanas Veronika vēlas iestāties universitātē ārpus Daugavpils. Jauniete apsver iespēju studēt Skandināvijas valstīs vai Igaunijā.

“Skandināvijas valstis pašlaik strauji attīstās. Tās arī finansiāli atbalsta studentus, tostarp ārvalstu studentus, un man ir lielas izredzes tur iestāties. Taču arī studijas Rīgā man būtu labs variants,” viņa pastāstīja.
Veronika vēl nav izlēmusi, kur dzīvos un strādās pēc universitātes absolvēšanas. “Ir liela iespēja, ka palikšu ārzemēs. Bet varbūt arī atgriezīšos. Tas būs atkarīgs no tā, kur būs darbs,” viņa paskaidroja.
Par galveno iemeslu, kāpēc jaunieši aizbrauc no Daugavpils, Veronika uzskata ierobežoto izglītības programmu un darba iespēju izvēli.
“Runājot par kultūras pasākumiem, es uzskatu, ka Daugavpilī to ir pietiekami daudz. Ja tevi tie interesē, tu atradīsi pietiekami daudz nodarbju ārpus darba un mācībām,” viņa saka.
Mihails, 15 gadi
Mācās Daugavpils Zinātņu vidusskolas 9. klasē
Mihails nākotnē vēlas aizbraukt no Daugavpils. “Gribu aizbraukt, jo Daugavpils nav moderna pilsēta. Iespējas attīstīties šeit ir, bet Rīgā to ir vairāk,” viņš saka.

Pēc 9. klases absolvēšanas Mihails plāno iestāties kādā no Daugavpils tehnikumiem. Viņš apsver iespēju apgūt datorsistēmu tehniķa profesiju. “Gribu mācīties tehnikumā, jo tā ātrāk apgūšu profesiju un iegūšu pieredzi. Mani motivē arī stipendija,” viņš paskaidroja savu izvēli.
Mihails uzskata, ka, lai vairāk jauniešu vēlētos palikt Daugavpilī, pilsētā trūkst izklaides centru, modernu apģērbu veikalu un sporta laukumu.
Īpaši Mihails vēlētos redzēt vairāk basketbola laukumu. Viņaprāt, pašlaik pilsētā lielāka uzmanība tiek pievērsta futbolam.
Vitālijs, 17 gadi
Mācās Rīgas 1. Tālmācības vidusskolas 11. klasē
Vitālijs, gluži pretēji, neplāno aizbraukt no Daugavpils. “Man šeit ir mājīgi un mierīgāk. Arī savu profesionālo darbību vēlos saistīt ar Daugavpili,” viņš stāsta.

Pēc skolas absolvēšanas Vitālijs apsver iespēju iestāties Daugavpils medicīnas koledžā, lai apgūtu ārsta palīga profesiju.
“Pašlaik nevaru precīzi pateikt, par ko vēlos strādāt. Taču lielākoties esmu pārliecināts, ka gribu mācīties par ārsta palīgu neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Šī joma man jau sen patīk. Bet es nevēlos medicīnā tiekties pēc kādām virsotnēm – kļūt par ārstu ar konkrētu specializāciju,” viņš dalījās.
Runājot par to, kas pilsētā būtu jāmaina, lai jaunieši vēlētos šeit palikt, Vitālijs vispirms pievērš uzmanību attieksmei pret jaunatni.
“Jauniešiem ir jāzina, kas būs rīt un vai ir vērts kaut ko darīt nākotnes labā. Ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts jauniešiem. Un ir svarīgi saprast, ka jaunieši nav bērni,” skaidro Vitālijs.
Viņš arī uzsver, ka nedrīkst uzskatīt visus jauniešus par vienu grupu ar vienādām vajadzībām. “Jaunieši ir dažādi – katram ir savas intereses un plāni,” saka Vitālijs.
Gabija, 20 gadi
Mācās par pavāri Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma 4. kursā

Pēc tehnikuma absolvēšanas Gabija plāno turpināt izglītību Rīgā vai ārzemēs. Viņa apsver iespēju iestāties bakalaura studiju programmā Latvijas Universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē.
“Vēl neesmu izlēmusi, kādā virzienā studēt. Vienīgais, ko zinu, – vēlos iegūt bakalaura grādu kaut kur komunikācijas vai uzņēmējdarbības jomā,” dalījās jauniete.
Vienlaikus nākotnē viņa, visticamāk, vēlētos atgriezties Daugavpilī.
“Domāju, ka pilsētā trūkst vietu, kur pēc mācībām vai darba varētu forši aiziet ar draugiem vai vienatnē un labi, mierīgi pavadīt laiku, iepazīties ar jauniem cilvēkiem,” viņa paskaidroja, kāpēc ne visi jaunieši paliek Daugavpilī.
Veronika, 18 gadi
Mācās par pavāri Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā

Veronika, tāpat kā viņas kursabiedrene Gabija, pēc tehnikuma absolvēšanas vēlas turpināt izglītību ārpus Daugavpils. Viņa plāno doties studēt uz Rīgu – Latvijas Universitātē vai Rīgas Stradiņa universitātē. Viņu interesē arī bakalaura studiju programmas, kas saistītas ar komunikāciju vai uzņēmējdarbību.
Pēc izglītības iegūšanas Veronika pieļauj iespēju atgriezties Daugavpilī.
“Es gribu kaut kur aizbraukt, bet pēc tam atgriezties Daugavpilī, lai strādātu vai atvērtu kādu iestādi jauniešiem vai tūristiem,” viņa dalījās.
Veronika uzskata, ka, lai jaunieši vēlētos palikt Daugavpilī, ir jārada vairāk darbavietu. Turklāt viņa vēlētos pilsētā redzēt vairāk atpūtas un izklaides vietu, kas būtu interesantas gan jauniešiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Par aptauju
Kopumā “Chayka” aptaujā par Daugavpils jauniešu nākotni piedalījās 103 cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Aptauja norisinājās no 3. līdz 6. novembrim.
Gandrīz visi dalībnieki – 101 cilvēks (98,1%) – apstiprināja, ka ir no Daugavpils. Vēl viens cilvēks (1%) ir no Naujenes pagasta, taču viņš ir deklarēts, mācās un strādā Daugavpilī. Vēl viens dalībnieks (1%) ir no Ludzas.
Lielākā daļa respondentu bija meitenes – 75 (72,8%). Puišu bija 28 (27,2%).
Atbildes pa vecuma grupām sadalījās šādi:
- 15–19 gadi – 37 cilvēki (35,9%).
- 20–24 gadi – 39 cilvēki (37,9%).
- 25–29 gadi – 27 cilvēki (26,2%).
Visbiežāk aptaujā piedalījās 19 gadus veci jaunieši – 16 cilvēki (15,5%). Otrajā vietā bija 24 gadus veci jaunieši – 11 cilvēki (10,7%). Trešajā vietā – 20 gadus veci jaunieši, kuru bija 10 (9,7%).
Respondentu vidū bija gan skolēni un studenti, gan jaunieši, kuri jau ir pabeiguši mācības:
- 39 cilvēki (37,9%) norādīja, ka jau ir pabeiguši mācības vai pašlaik nemācās.
- 27 cilvēki (26,2%) norādīja, ka studē universitātē.
- 19 dalībnieki (18,4%) mācās tehnikumā vai koledžā.
- 18 cilvēki (17,5%) mācās skolā.
Vai Daugavpils jaunieši saista savu nākotni ar dzimto pilsētu?
Vairākums vēlas aizbraukt
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku – 66 cilvēki (64,1%) – norādīja, ka vēlas aizbraukt no Daugavpils vai jau ir pārcēlušies. No tiem 36 cilvēki (35%) dod priekšroku citai valstij, 26 (25,2%) – Rīgai, bet vēl četri (3,9%) – citām Latvijas pilsētām.
Starp tiem, kuri plāno turpināt izglītību Rīgā, ir diezgan daudz jauniešu, kuri vēlas saistīt savu dzīvi ar medicīnu. Vairāki aptaujātie vēlas iestāties Rīgas Stradiņa universitātē un kļūt par ārstiem. Vēl divi apsver iespēju studēt psiholoģiju vai apgūt zobu protezēšanas speciālista profesiju.
Cita daļa respondentu apsver iespēju studēt universitātēs ārpus Latvijas. Atbildēs minēta Austrija, Vācija, Polija, Šveice un Nīderlande. Viena skolniece atklāja, ka vēlas studēt psiholoģiju Austrijā, bet cita – ķīmiju Polijā, Poznaņā. Aptaujāto vidū ir arī tādi, kuri jau studē ārzemēs – Austrijā un Nīderlandē.
Pēc studijām daļa respondentu vēlas veidot karjeru Rīgā. Atbildēs minēti plāni attīstīties informācijas tehnoloģiju jomā vai atrast darbu savā specialitātē.
Ir arī tādi, kuri vēlas izmēģināt darbu ārzemēs. Kā iespējamos galamērķus jaunieši min Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, ASV un Kanādu. Viens no aptaujātajiem atklāja, ka vēlas strādāt par tālbraucēju šoferi.
Taču ne visi aptaujas dalībnieki plāno pārcelties uz Rīgu vai Rietumvalstīm. Kāds 25 gadus vecs universitātes students pēc studiju beigšanas vēlas vēl pāris gadus pastrādāt Daugavpilī un pēc tam pārcelties uz Sanktpēterburgu.
Jaunietis atzīst, ka mīl Daugavpili, taču Latvijā jūtas nekomfortabli valsts attieksmes pret krievu valodu dēļ. “Lai cik dīvaini tas būtu, bet valstī, kurā notiek politiskās represijas, es jutīšos brīvāk,” viņš norādīja.
Kas mudina jauniešus aizbraukt no Daugavpils?
Galvenais iemesls, kāpēc aptaujas dalībnieki vēlas pārcelties, ir iespēja vairāk nopelnīt. Šo atbildes variantu izvēlējās 61 cilvēks (59,2%).
Savukārt 57 respondenti (55,3%) norādīja, ka neredz sev nākotnes perspektīvas Daugavpilī.
53 cilvēki (51,5%) uzskata, ka citā pilsētā vai valstī ir vieglāk atrast darbu viņus interesējošā specialitātē. 46 dalībnieki (44,7%) ārpus Daugavpils saskata plašākas izglītības iegūšanas iespējas.
Tomēr ne visi pārcelšanos saista tikai ar mācībām vai ienākumiem. 33 cilvēki (32%) vēlas kādu laiku padzīvot citā pilsētā vai valstī, lai iegūtu jaunu pieredzi. Vēl trīs (2,9%) vēlētos pārcelties tuvāk ģimenei vai draugiem.
Daļa cer atgriezties
Vēlme aizbraukt ne vienmēr nozīmē, ka jaunieši neplāno atgriezties. Atbildot uz jautājumu par savu nākotni, seši cilvēki (5,8%) norādīja, ka pēc pārcelšanās vēlas atgriezties.
Piemēram, kāda 18 gadus veca jauniete plāno studēt medicīnu Rīgā, lai kļūtu par ārsti. “Baidos no pārmaiņām. Ļoti baidos pārcelties uz jaunu pilsētu, bet nāksies,” viņa atzīst.
Taču pēc izglītības iegūšanas aptaujas dalībniece vēlas atgriezties Daugavpilī, jo šeit paliek viņas ģimene un draugi.
Kāda cita jauniete pārcēlās uz Rīgu studiju dēļ, taču pēc universitātes absolvēšanas vēlas atgriezties Daugavpilī. Pēc viņas teiktā, dzīvot mazākā pilsētā ir daudz patīkamāk, jo šeit ir tīrāk, klusāk, drošāk un arī lētāk.
“Ātri sapratu, ka dzīvot Rīgā nav tik jautri, kā biju domājusi. Izrādījās, ka mana kultūras dzīve – teātra, slidotavas un svētku apmeklējumi – ir palikusi Daugavpilī,” viņa dalījās.
Jauniete norādīja, ka regulāri atgriežas pilsētā, lai apmeklētu pasākumus. Pēc viņas teiktā, pārcelšanos atpakaļ atvieglos tas, ka viņa strādā attālināti.
Vienlaikus 29 cilvēki (28,2%) norādīja, ka pēc pārcelšanās neplāno atgriezties Daugavpilī. Savukārt 27 aptaujas dalībnieki (26,2%) atzina, ka pagaidām nezina, vai pēc mācībām vai darba citā pilsētā vai valstī atgriezīsies Daugavpilī.
“Ik pēc pāris mēnešiem atlidoju uz Daugavpili, lai satiktu ģimeni un draugus. Man patīk pati pilsēta un tas, cik mierīga tā ir dzīvošanai. Tomēr diemžēl neredzu perspektīvas šeit dzīvot turpmāk,” dalījās kāds 20 gadus vecs students.
Turklāt 18 dalībnieki (17,5%) norādīja, ka pagaidām vispār nezina, kur vēlētos dzīvot nākotnē.
Citi izvēlas palikt
26 aptaujātie (25,2%) norādīja, ka plāno palikt Daugavpilī vai jau ir palikuši. Kā iemeslu palikšanai jaunieši visbiežāk minēja ģimenes un draugu tuvumu. Šo atbildes variantu izvēlējās 39 cilvēki (37,9%).
Vēl 22 respondenti (21,4%) norādīja, ka viņiem patīk dzīvot pilsētā, bet 13 cilvēki (12,6%) uzskata, ka dzīvošana Daugavpilī ir lētāka nekā citās pilsētās.
Savukārt 19 aptaujātie (18,4%) norādīja, ka pagaidām finansiālu iemeslu dēļ nevar atļauties pārcelties.
Dažiem no tiem, kuri nolēmuši palikt, ir konkrēti plāni. Piemēram, kāds 23 gadus vecs universitātes absolvents atklāja, ka vēlas turpināt studēt bioloģiju Daugavpils Universitātes maģistrantūrā. Nākotnē viņš vēlētos kļūt par pasniedzēju vai strādāt par laborantu.
Kāda 28 gadus veca jauniete, kura jau ieguvusi augstāko izglītību, plāno strādāt Daugavpils slimnīcā. Vēl viena respondente, 22 gadus veca universitātes studente, plāno strādāt policijā, bet 20 gadus veca medicīnas koledžas studente – par manikīra meistari.
Daži jau strādā Daugavpilī un neplāno aizbraukt. Piemēram, kāda 23 gadus veca maģistrantūras studente dzīvo Daugavpilī un attālināti strādā Rīgas uzņēmumā. Savukārt 24 gadus vecs tehnikuma absolvents pelna iztiku, strādājot par kurjeru un taksometra vadītāju. Paralēli viņš meklē savu vietu arī citās jomās.
Taču ne visi, kuri vēlas palikt, ir pārliecināti par savām nākotnes iespējām. Kāds 29 gadus vecs aptaujas dalībnieks pastāstīja, ka ir nonācis darbinieku skaita samazināšanas situācijā un līdz decembra beigām zaudēs darbu. Viņš vēlētos palikt Daugavpilī, netālu no ģimenes un draugiem, taču šaubās, vai šeit izdosies atrast jaunu darbu.
“Šeit gandrīz nav darba,” dalās jaunietis. Pēc viņa teiktā, īpaši grūti ir atrast darbu savā specialitātē, ja nav pieredzes.
Kas jāmaina, lai jaunieši paliktu Daugavpilī?
Mēs arī jautājām aptaujas dalībniekiem, kas, viņuprāt, būtu jāuzlabo Daugavpilī, lai jaunieši vēlētos palikt pilsētā.
Visbiežāk aptaujātie runāja par darba vakanču daudzveidību un iespējām saņemt pienācīgu atalgojumu.
“Daugavpilī ir jārada vairāk darbavietu ar labu atalgojumu, lai studenti varētu apvienot mācības ar darbu un vienlaikus labi nopelnīt. Tāpat ir svarīgi, lai būtu vairāk vakanču jauniešiem bez lielas darba pieredzes,” paskaidroja viena no aptaujātajām.
Vēl viena svarīga tēma ir izglītība. Aptaujātie uzskata, ka nepieciešams paplašināt studiju programmu izvēli Daugavpils Universitātē, palielināt valsts finansēto studiju vietu skaitu un uzlabot pasniegšanas kvalitāti.
Kāda 20 gadus veca Daugavpils Universitātes studente norādīja, ka, salīdzinot ar Rīgu, vietējā universitātē trūkst studiju programmu, prakses iespēju un pat ērtas vietas, kur studenti varētu paēst.
Daudzi arī norādīja, ka vēlētos Daugavpilī vairāk atpūtas vietu. Aptaujātie gribētu, lai pilsētā notiktu vairāk koncertu un festivālu, būtu vairāk jauniešu telpu un radošo studiju. Atbildēs tika minēti arī sporta laukumi, skeitparks un atpūtas iespējas ne tikai vasarā.
Viena no aptaujas dalībniecēm, kura pašlaik dzīvo Rīgā, atklāja, ka Daugavpilī viņai bija grūti atrast piemērotas sporta un deju nodarbības.
Daži dalībnieki pievērsa uzmanību mājokļu pieejamībai un ikdienas izdevumiem. Viņi uzskata, ka jauniešiem un ģimenēm ir nepieciešamas pieejamas mājokļu īres cenas un īsākas rindas pie ārstiem.
Taču runa nav tikai par darbu, mācībām un izklaidi. Daļa aptaujāto uzskata, ka pilsētā ir jāmaina attieksme pret jauniešiem. Viņi vēlas, lai viņu viedoklī biežāk ieklausītos, lai tiktu atbalstītas jauniešu organizācijas un iniciatīvas.
Aptaujātie runāja arī par nepieciešamību cienīt cilvēkus ar atšķirīgiem uzskatiem, kā arī aktualizēja valodas jautājumus un attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti.
“Esmu autists un sistemātiski saskaros ar eiblismu (cilvēku ar invaliditāti vai funkcionēšanas īpatnībām diskrimināciju) katrā mācību, medicīnas un darba vietā.
Daugavpils sabiedrība praktiski nav informēta par to, kā autisms izpaužas pieaugušajiem un ka uzdevumi, kas šķiet vienkārši, tādiem cilvēkiem kā es prasa vairāk pūļu un rada lielāku stresu,” dalījās kāds respondents.
Tomēr ne visi tic, ka situāciju izdosies mainīt. Daži atklāti rakstīja, ka nezina, kas varētu noturēt jauniešus Daugavpilī, bet citi uzskata, ka viņu gadījumā jau ir par vēlu.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Delfi.ee un Radior.lt.







