Naktī no 10. uz 11. novembri vairākos Latvijas novados, arī Latgalē, izsludināja brīdinājumus par gaisa telpas apdraudējumu. Daļa novēroto lidaparātu ielidoja Latvijā, bet citi robežu nešķērsoja. Viens drons iznīcinātāju pavadībā šķērsoja vairākus novadus un aizlidoja uz Igauniju. Līdz plkst. 3.30 visi nakts brīdinājumi Latvijā bija atcelti.
Par nakts notikumiem Latvijas Radio 11. novembra rītā pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) jūras kapteinis Seldzis Grasmanis.
Kāpēc brīdinājumus izsludināja Latgalē
Ludzas novadā oranžo brīdinājumu izsludināja 10. novembrī plkst. 23.25. Kā skaidroja Grasmanis, tas bija saistīts ar diviem Latvijas teritorijā ielidojušiem mērķiem.
Savukārt Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī plkst. 23.39 izsludināja dzelteno brīdinājumu, jo no Baltkrievijas tuvojās vēl viens lidaparāts. Pēc pusnakts Krāslavas novadā brīdinājumu paaugstināja līdz oranžajam līmenim. Šis lidaparāts Latvijas teritoriju tomēr nesasniedza.
Plkst. 00.35 brīdinājumus Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī atcēla.
Vēlāk brīdinājumu izsludināja arī Balvu novadā. Grasmanis skaidroja, ka tas bija saistīts ar trīs mērķu tuvošanos. Tie Latvijas robežu nešķērsoja un Krievijas teritorijā pagriezās uz ziemeļiem. Balvu novadā brīdinājumu atcēla plkst. 2.16.
Viens drons šķērsoja Latviju un aizlidoja uz Igauniju
Vēl viens drons Latvijai tuvojās no Lietuvas. Tā dēļ ap plkst. 2.25 brīdinājumu izsludināja Aizkraukles novadā, sākotnēji nosakot dzelteno, bet drīz pēc tam — oranžo līmeni.
Pēc Grasmaņa teiktā, NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāju pavadīts, drons šķērsoja Jēkabpils, Madonas, Cēsu, Gulbenes un Smiltenes novadus. Latvijas teritoriju tas pameta Apes apkārtnē, turpinot lidojumu Igaunijā.
Dronam pārvietojoties, mainījās arī brīdinājumu teritorijas. Plkst. 2.58 oranžo brīdinājumu izsludināja Madonas un Cēsu novadā, bet Aizkraukles un Jēkabpils novadā apdraudējumu atcēla. Savukārt plkst. 3.18 oranžo līmeni noteica Smiltenes un Gulbenes novadā. Pēdējos brīdinājumus atcēla plkst. 3.30.
Reaģējot uz nakts notikumiem, aktivizēja NBS pārtvērējdronu un pretgaisa aizsardzības vienības, kā arī NATO iznīcinātājus. Portāls “Sargs.lv” vēsta, ka Latviju šķērsojušais drons netika notriekts, jo iznīcinātājiem neizdevās ieņemt mērķa iznīcināšanai atbilstošu pozīciju.
Brīdinājumi arī Lietuvā un Igaunijā
Naktī par gaisa telpas apdraudējumu brīdināja arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus.
Lietuvā brīdinājumus saņēma iedzīvotāji vairākos reģionos, tostarp Panevēžas apkārtnē, Biržu un Pasvales rajonos. Par to informēja Lietuvas Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks.
Igaunijā brīdinājumus izsludināja Tartu, Jegevas, Vīlandes, Valgas, Veru un Pelvas apriņķī, vēlāk arī valsts austrumos, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Pagaidām nevar noteikt dronu izcelsmi
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns Latvijas Televīzijas ēterā pieļāva, ka brīdinājumi, visticamāk, bija saistīti ar Ukrainas dronu uzbrukumu Krievijas Ļeņingradas apgabalam.
Vienlaikus Pudāns uzsvēra, ka pagaidām nav iespējams precīzi noteikt, kādi tieši bezpilota lidaparāti tuvojās Latvijai vai šķērsoja tās robežu. Lietisku pierādījumu nav, bet radari ne vienmēr ļauj noteikt dronu izcelsmes valsti.
Militārpersonas brīdina, ka Krievijas turpinātā kara pret Ukrainu dēļ situācijas, kad droni tuvojas Latvijas robežai vai šķērso to, var atkārtoties. Tas var notikt arī radioelektroniskās karadarbības līdzekļu ietekmē.
Kā rīkoties, saņemot brīdinājumu
NBS atgādina, ka dzeltenais brīdinājums ir informatīvs: tūlītēja rīcība nav nepieciešama, taču jāseko oficiālajai informācijai un jābūt gatavam rīkoties, ja situācija mainās.
Saņemot oranžo brīdinājumu, nekavējoties jāmeklē patvērums — patvertne vai cita droša telpa, kur iespējams ievērot divu sienu principu. Drošajā vietā jāpaliek līdz oficiālam paziņojumam par apdraudējuma beigām.
Pamanot aizdomīgu lidaparātu, tā atlūzas vai nokritušu nezināmu objektu, tam nedrīkst tuvoties vai pieskarties. Par novēroto jāziņo, zvanot 112.







