Daugavpils iedzīvotāji visatvērtākie ir pret senioriem un bērniem, bet piesardzīgāki — pret imigrantiem un sociāli mazaizsargātām grupām. Tā liecina biedrības “Cita Daugavpils” veiktā aptauja, kurā piedalījās 251 cilvēks no 20 pilsētas apkaimēm.
Pētījuma autors Vitālijs Meinerts norāda, ka atvērtība pret vienām sabiedrības grupām var pastāvēt līdzās aizspriedumiem pret citām.
Uzskatos vērojamas pretrunas
Viena no grupām, pret kuru aptaujātie izrādījuši vislielāko iecietību, ir nepilsoņi. Vienlaikus aptaujāto nepilsoņu atbildēs konstatēts viens no zemākajiem vidējiem atvērtības rādītājiem pret citām sabiedrības grupām.
Pretrunīgi vērtējumi atklājušies arī jautājumos par sievietēm. Nedaudz vairāk nekā 80% respondentu piekrīt, ka sievietēm būtu vēlams ieņemt politiskus amatus. Taču gandrīz puse aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka sievietes, pieņemot svarīgus lēmumus, mēdz būt pārāk emocionālas.
Aptuveni puse respondentu uzskata, ka praida gājiena rīkošana Daugavpilī nav pieņemama. Apmēram tikpat daudz aptaujāto domā, ka imigranti no Āzijas un Āfrikas valstīm apdraud Latvijā ierastās kultūras vērtības.
Atšķirības apkaimēs un paaudzēs
Augstākais vidējais atvērtības līmenis konstatēts aptaujātajiem Ruģeļu iedzīvotājiem, zemākais — Jaunās Forštates iedzīvotājiem. Tomēr neviena no salīdzinātajām apkaimēm nav bijusi visatvērtākā pret visām pētītajām grupām.
Esplanādes iedzīvotāji uzrādījuši atvērtāku attieksmi LGBTQ+ jautājumos, savukārt Ķīmijas apkaimes aptaujātie — pret imigrantiem. Cietokšņa apkaimes iedzīvotāji izcēlušies ar pozitīvāku attieksmi pret senioriem un Ukrainas kara bēgļiem.
Atšķirības konstatētas arī starp paaudzēm. Respondentiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem atvērtības indekss sasniedza 66 punktus, bet 60–69 gadus veco respondentu grupā — 52,8 punktus.
Pētnieks salīdzināja atbildes arī pēc ikdienā lietotajām valodām, izglītības, sociālā statusa un nodarbinātības. Rezultāti liecina, ka atšķirības starp apkaimēm nevar izskaidrot tikai ar iedzīvotāju ienākumiem, izglītības līmeni vai etnisko sastāvu.
Aptauja nav reprezentatīva
Atsevišķa aptaujas daļa bija veltīta respondentu personīgajai vardarbības pieredzei. Vismaz vienu vardarbības veidu dzīves laikā piedzīvojuši 155 aptaujātie. Visbiežāk minēta emocionālā vardarbība — par to ziņojuši 143 respondenti.
Aptauja norisinājās no 2026. gada 5. jūlija līdz 4. oktobrim. Tajā varēja piedalīties pilngadīgi Daugavpils iedzīvotāji, un dalība bija brīvprātīga. Tāpēc rezultāti atspoguļo aptaujāto uzskatus un nav attiecināmi uz visiem pilsētas vai atsevišķu apkaimju iedzīvotājiem. Arī nelielais respondentu skaits dažās apkaimēs liek to rezultātus vērtēt piesardzīgi.
Pētījuma autors uzskata, ka iegūtie dati var palīdzēt labāk izprast Daugavpils iedzīvotāju uzskatu daudzveidību un sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus. Tie var noderēt arī nevalstiskajām organizācijām, plānojot izglītojošus, sabiedriskus un integrācijas pasākumus dažādās apkaimēs.
Pētījumu biedrība “Cita Daugavpils” veica projektā “Citi runā, mēs darām: biedrības Cita Daugavpils kapacitātes stiprināšana”. Projektu finansē no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
