Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir pabeigusi balsu skaitīšanu 15. Saeimas vēlēšanās.
Saskaņā ar apkopotajiem provizoriskajiem datiem vēlēšanās uzvarējušais “Apvienotais saraksts” (AS) iegūst 41 no 100 Saeimas deputātu mandātiem. Parlamentā iekļūst vēl pieci politiskie spēki. Savukārt astoņas partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.
“Aiz katras nodotās balss ir cilvēks un viņa uzticēšanās vēlēšanu procesam. Tā ir atbildība, ko uztveram ļoti nopietni. Mūsu prioritāte ir precīza katra vēlētāja balss uzskaite, tādēļ pirms galīgo rezultātu apstiprināšanas apkopotie dati tiek rūpīgi pārbaudīti,” uzsver CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris.
CVK norāda, ka šie rezultāti pagaidām ir provizoriski. Galīgos vēlēšanu rezultātus komisija apstiprinās atsevišķā sēdē pēc visu datu pārbaudes.
Kā sadalījušies mandāti?
Vēlēšanās uzvarējis “Apvienotais saraksts”. Tas saņēmis 35,288% jeb 283 892 vēlētāju balsis. Saeimā politisko spēku pārstāvēs 41 deputāts. Vietas sadalīsies šādi:
- Rīgu pārstāvēs (13 mandāti): Andris Kulbergs, Jānis Enzis, Līga Meņģelsone, Karīna Miķelsone, Guntars Vītols, Liene Apine, Mārtiņš Brencis, Edgars Štelmahers, Jānis Urtāns, Viesturs Vitovskis, Māris Ozoliņš, Agnese Kupača un Jānis Stērninieks.
- Vidzemi (13): Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Dagnis Straubergs, Pēteris Dimants, Renārs Putniņš, Dāvis Melnalksnis, Andrejs Svilāns, Anete Biķe, Andis Caunītis, Valdis Kārkliņš un Mārtiņš Prīsis.
- Kurzemi (6): Māris Kučinskis, Linda Matisone, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Jānis Dzēriņš un Nellija Kleinberga.
- Latgali (3): Juris Viļums, Valdis Kotāns un Raimonds Vējonis.
- Zemgali (6): Edgars Tavars, Andris Skride, Inga Priede, Ilmārs Luksts, Juris Lazdiņš un Baiba Atmane.
“Latvija pirmajā vietā” (LPV) saņēmusi 13,076% jeb 105 198 balsis. Saeimā politisko spēku pārstāvēs 17 deputāti.
- Rīga (6): Ainārs Šlesers, Regīna Ločmele, Andrejs Klementjevs, Roberts Žemaitis, Maija Armaņeva un Jevgēnija Šafraneka.
- Vidzeme (3): Linda Liepiņa, Eduards Zivtiņš un Dana Šlesere.
- Kurzeme (1): Ramona Petraviča.
- Latgale (5): Olga Petkeviča, Aleksandrs Bartaševičs, Aleksejs Mackevičs, Viktorija Pleškāne un Jekaterina Ivanova.
- Zemgale (2): Edmunds Zivtiņš un Aivars Kraps.
Apvienība “SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI” saņēmusi 11,710% jeb 94 211 balsis. Saeimā to pārstāvēs 15 deputāti.
- Rīga (7): Jūlija Stepaņenko, Rūdolfs Brēmanis, Ļubova Švecova, Jūlija Sohina, Natālija Āboliņa, Inna Djeri un Artūrs Klebahs.
- Vidzeme (3): Karina Sprūde, Aleksejs Ignatjevs un Gita Plaude.
- Kurzeme (1): Edgars Dārznieks.
- Latgale (3): Vjačeslavs Stepaņenko, Andrejs Jakovļevs un Leontijs Morozs.
- Zemgale (1): Andrejs Pagors.
Nacionālā apvienība saņēmusi 8,897% jeb 71 579 balsis. Saeimā politisko spēku pārstāvēs 10 deputāti.
- Rīga (3): Ilze Indriksone, Nauris Puntulis un Ivars Āboliņš.
- Vidzeme (3): Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece un Uģis Mitrevics.
- Kurzeme (1): Artūrs Butāns.
- Latgale (1): Rolands Keišs.
- Zemgale (2): Jānis Vitenbergs un Edvīns Šnore.
“PROGRESĪVIE” saņēmuši 7,878% jeb 63 382 balsis. Saeimā politisko spēku pārstāvēs 10 deputāti.
- Rīga (6): Andris Šuvajevs, Mairita Lūse, Antoņina Ņenaševa, Mārtiņš Hiršs, Selma Levrence un Krista Burāne.
- Vidzeme (2): Andris Sprūds un Jana Simanovska.
- Kurzeme (1): Agnese Lāce.
- Zemgale (1): Atis Švinka.
“Jaunā Vienotība” saņēmusi 6,362% jeb 51 183 balsis. Saeimā politisko spēku pārstāvēs 7 deputāti.
- Rīga (3): Baiba Braže, Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere.
- Vidzeme (2): Ainārs Latkovskis un Evika Siliņa.
- Kurzeme (1): Inga Bērziņa.
- Zemgale (1): Edmunds Jurēvics.
“Apvienotā saraksta” prioritātes — pārmaiņas valsts pārvaldē un ekonomikas izaugsme
Pašreizējais un, iespējams, arī nākamais Ministru prezidents Andris Kulbergs pēc vēlēšanām paziņoja, ka lielais atbalsts “Apvienotajam sarakstam”, viņaprāt, pirmām kārtām ir atbalsts pārmaiņām. Par to viņš sacīja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma”.
Pēc Kulberga teiktā, pārmaiņas nepieciešamas valsts un valsts uzņēmumu pārvaldībā, kā arī valsts līdzekļu izlietojumā. Viņaprāt, nepieciešams no jauna izvērtēt arī valsts finansētās prioritātes un atteikties no tā, ko turpmāk vairs nav lietderīgi finansēt.
Kulbergs uzsver, ka “Apvienotais saraksts” pēc vēlēšanām vēlas koncentrēties uz pārmaiņām valsts pārvaldē un ekonomikas izaugsmi.
Partija piedāvā pārskatīt valsts izdevumus un atteikties no funkcijām, kuras uzskata par nevajadzīgām, samazināt ministriju skaitu no 14 līdz 11 un Eiropas finansējumu pirmām kārtām novirzīt projektiem, kas dod ekonomisku atdevi.
Vienlaikus Kulbergs atzīst, ka no kļūdām izvairīties neizdosies, jo pārmaiņas vienmēr ir saistītas ar risku. Ja kļūdas tiks pieļautas, tās plānots konstatēt un labot. Kulbergs arī norāda, ka nākamie četri darba gadi ir pavisam cita distance, kurā svarīgs ir nevis ātrums, bet skaidri lēmumi un pārdomāti soļi.
“Apvienotais saraksts” plāno apspriest sadarbību ar visiem, bet izslēdz sadarbību ar LPV
Andris Kulbergs paziņoja, ka, veidojot jauno valdību, “Apvienotais saraksts” ir gatavs apspriest iespējamo sadarbību ar visiem politiskajiem spēkiem.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, svarīgākais ir panākt, lai topošajā valdībā būtu mazāk konfliktu un būtu gatavība atteikties no solījumiem, kurus nav iespējams izpildīt.
“Domāju, ka varu ķildas atrisināt. Esmu pierādījis četros mēnešos, ka varējām pieņemt ļoti sarežģītus lēmumus. Četri gadi būs pavisam cita distance, kurā nevajadzēs ātrumu, kurā vajadzēs skaidru izlēmību, pārdomātus soļus, arī kļūdas. Nekļūdās tas, kas nedara, bet ja kļūdas būs, identificēsim tās un labosim,” sacīja Kulbergs.
Vienlaikus viņš izslēdza sadarbību ar partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Kā vienu no iemesliem Ministru prezidents minēja Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ievēlēšanu Saeimā, sakot, ka viņš “esot nolaidis veselu pilsētu”.
Īsumā par vēlēšanām
15.Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 3. oktobrī. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 5% barjeru pārvarējuši seši politiskie spēki: “Apvienotais saraksts”, “Latvija pirmajā vietā”, “SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI”, Nacionālā apvienība, “PROGRESĪVIE” un “Jaunā Vienotība”.
Saskaņā ar provizoriskajiem datiem vēlēšanās piedalījās 806 641 cilvēks jeb 51,79% balsstiesīgo. Tas ir zemākais vēlētāju aktivitātes rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
