15. Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 51,81% – zemākā aktivitāte parlamenta vēlēšanās

15. Saeimas vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 807 067 jeb 51,81% no 1 557 615 balsstiesīgajiem. Tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās līdz šim. Visaugstākā aktivitāte šajās vēlēšanās bijusi Vidzemes vēlēšanu apgabalā, bet viszemākā – Rīgas apgabalā. Latgalē pie vēlēšanu urnām devušies 47,17% balsstiesīgo.

Vidzemē nobalsojuši 59,05%, Latgalē – 47,17%

No pieciem vēlēšanu apgabaliem visaktīvākie bijuši Vidzemes vēlētāji. Tur no 400 969 balsstiesīgajiem nobalsojuši 236 782 jeb 59,05%.

Kurzemes vēlēšanu apgabalā aktivitāte sasniegusi 55,26% – nobalsojuši 96 250 no 174 176 balsstiesīgajiem.

Zemgalē vēlēšanās piedalījušies 108 676 no 199 469 balsstiesīgajiem jeb 54,48%.

Savukārt Latgales vēlēšanu apgabalā nobalsojuši 86 685 no 183 759 balsstiesīgajiem. Aktivitāte sasniegusi 47,17%, kas ir par 4,64 procentpunktiem mazāk nekā vidēji Latvijā.

Nedaudz zemāka aktivitāte bijusi tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā – 46,50%. Tur nobalsojuši 278 674 no 599 242 balsstiesīgajiem.

Zemākā aktivitāte parlamenta vēlēšanās

Līdz šim zemākā vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās bija reģistrēta 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā. Toreiz nobalsoja 845 196 jeb 54,6% balsstiesīgo.

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā pie vēlēšanu urnām devās 912 349 cilvēki jeb 58,78% balsstiesīgo.

Savukārt 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā piedalījās 916 368 jeb 59,41% balsstiesīgo, liecina pašlaik publicētie CVK oficiālie rezultāti.

Tādējādi 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte – 51,81% – ir par 2,79 procentpunktiem zemāka nekā līdzšinējais zemākais rādītājs 13. Saeimas vēlēšanās un par 7,6 procentpunktiem zemāka nekā 2022. gadā.

Latgalē visaktīvāk balsoja Rēzeknē

Latgales pašvaldību vidū visaugstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rēzeknē – 59,24%. Tur nobalsojuši 12 346 vēlētāji.

Vairāk nekā puse balsstiesīgo piedalījusies vēlēšanās arī Līvānu novadā – 51,72% – un Preiļu novadā – 51,61%.

Balvu novadā aktivitāte sasniegusi 49,79%, Daugavpilī – 46,55%, Krāslavas novadā – 46,21%, Ludzas novadā – 43,34%, bet Augšdaugavas novadā – 42,71%.

Viszemākā aktivitāte Latgales vēlēšanu apgabalā bijusi Rēzeknes novadā, kur nobalsojuši 38,87% balsstiesīgo.

Daugavpilī nobalsoja 25 170 vēlētāji

Daugavpilī vēlēšanu sarakstos bija 54 073 balsstiesīgie. Vēlēšanās piedalījās 25 170 cilvēki jeb 46,55%.

Pirms vēlēšanu dienas glabāšanā tika nodotas 4405 balsis. Vēlēšanu dienā iecirkņos nobalsoja 20 459 cilvēki jeb 37,84% balsstiesīgo. Vēl 326 balsis jeb 0,60% tika nodotas pa pastu vai vēlētāja atrašanās vietā.

Starp pilsētas vēlēšanu iecirkņiem visvairāk balsu kopumā saņēma 159. iecirknis Vienības namā – 1610. Tam sekoja 169. iecirknis Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolā-licejā ar 1485 balsīm un 186. iecirknis Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolā ar 1454 balsīm.

Daugavpils aktivitāte bijusi par 5,26 procentpunktiem zemāka nekā valstī kopumā.

Daugavpilī aktivitāte kritusies par vairāk nekā 12 procentpunktiem

Pirms četriem gadiem vēlētāju aktivitāte Daugavpilī bija ievērojami augstāka. 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā pilsētā bija 55 480 balsstiesīgie, no kuriem nobalsoja 32 715 jeb 58,97%.

Šogad aktivitāte Daugavpilī sasniegusi tikai 46,55%. Tas ir par 12,42 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā.

Arī nobalsojušo cilvēku skaits sarucis: pirms četriem gadiem Daugavpilī nobalsoja 32 715 cilvēki, bet šogad – 25 170 jeb par 7545 mazāk.

Salīdzinājumam Latvijā kopumā 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās aktivitāte bija 59,41%, bet šogad – 51,81%.

Augšdaugavas novadā aktivitāte – 42,71%

Augšdaugavas novadā no 18 812 balsstiesīgajiem vēlēšanās piedalījās 8034 cilvēki jeb 42,71%.

Pirms vēlēšanu dienas glabāšanā tika nodotas 1320 balsis. Vēlēšanu dienā iecirkņos nobalsoja 6350 cilvēki jeb 33,76%. Izbraukumā tika nodotas 170 balsis, savukārt pa pastu vai vēlētāja atrašanās vietā – 196 balsis.

Visvairāk balsu Augšdaugavas novadā saņēma iecirknis Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā, kur kopumā nobalsoja 913 cilvēki. Kalkūnes pagasta administratīvajā ēkā tika saņemtas 576 balsis, bet Špoģu Mūzikas un mākslas skolā – 439 balsis.

Augšdaugavas novadā vēlētāju aktivitāte bija par 9,1 procentpunktu zemāka nekā vidēji Latvijā un par 4,46 procentpunktiem zemāka nekā Latgales vēlēšanu apgabalā kopumā.

Īsi pirms iecirkņu slēgšanas Daugavpils centrā pazuda elektrība

3. oktobra vakarā īsi pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Daugavpils Universitātē izvietotajā 160. vēlēšanu iecirknī pārtrūka elektroapgāde.

Neplānots elektroapgādes pārtraukums tika reģistrēts arī vairākās citās vietās Daugavpils centrā – Teātra, Vienības un Krišjāņa Valdemāra ielas apkārtnē.

AS “Sadales tīkls” darbinieki strādāja, lai novērstu bojājumu. Elektroapgāde 160. vēlēšanu iecirknī tika atjaunota 3. oktobrī pulksten 21.06, informē LSM Latgales redakcija

Policija vēlēšanu dienā saņēma 25 signālus par iespējamiem pārkāpumiem

Valsts policija 3. oktobrī, 15. Saeimas vēlēšanu dienā, reaģēja uz 25 signāliem par iespējamiem pārkāpumiem. Lielākā daļa pēc pārbaudēm neapstiprinājās, taču sešos gadījumos sākti administratīvā pārkāpuma procesi – trīs par sabiedriskās kārtības traucēšanu un trīs par priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem.

Viens no sabiedriskās kārtības traucējumiem konstatēts Daugavpilī. Līdzīgs gadījums konstatēts Rīgā, kur kāda persona bojāja vēlēšanu iecirknī izvietotos informatīvos plakātus. Savukārt Jēkabpilī sadzīviska strīda laikā viena no konfliktā iesaistītajām personām saplēsa nevajadzīgo vēlēšanu biļetenu.

Incidents noticis arī Augšdaugavas novada Locikos. Tur kāda persona vēlēšanu iecirknī uzvedās nepiedienīgi, notiekošo filmēja ar mobilo telefonu un komentēja krievu valodā, kā arī rupji un necienīgi izteicās par latviešu valodu. Policija norādīja, ka materiāli par šo gadījumu tiks nosūtīti Valsts valodas centram izvērtēšanai.

Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumi konstatēti Aknīstē, Lestenē un Kurmenē, kur publiski pieejamās vietās atradās partiju aģitācijas materiāli.

Neraugoties uz atsevišķajiem incidentiem, Valsts policijas vērtējumā vēlēšanu diena kopumā aizvadīta bez būtiskiem starpgadījumiem.

Rinkēvičs: zemā vēlētāju aktivitāte ir satraucoša

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām pateicās visiem vēlētājiem, vēlēšanu komisiju locekļiem, organizatoriem un cilvēkiem, kuri rūpējās par drošu un netraucētu vēlēšanu norisi. Viņš norādīja, ka vēlēšanu organizēšanā ir lietas, kuras nepieciešams uzlabot un pilnveidot, tostarp likumos, tomēr kopumā paveikts liels un sarežģīts darbs.

Prezidents arī apsveica 15. Saeimā iekļuvušos politiskos spēkus un kandidātus, savukārt partijām un kandidātiem, kuri parlamentā neiekļuva, pateicās par dalību vēlēšanās.

Vienlaikus Rinkēvičs īpašu uzmanību pievērsa zemajai vēlētāju aktivitātei.

Viņš pieļāva, ka daļa iedzīvotāju neticēja savai spējai ietekmēt politiskos procesus vai arī viņus neuzrunāja partiju piedāvājums. 

“Vilšanās un vienaldzība ir bīstamas mūsu valsts demokrātiskiem pamatiem un nākotnei,” uzsvēra prezidents.

Rinkēvičs atzina, ka viena vienkārša risinājuma vēlētāju aktivitātes palielināšanai nav. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka 15. Saeima ar savu darbu spēs būtiski uzlabot sabiedrības uzticību varai un nākamajās – 16. Saeimas – vēlēšanās piedalīsies ievērojami vairāk pilsoņu.

Vairāk nekā 169 tūkstoši balsu nodotas glabāšanā

Ievērojama daļa vēlētāju visā Latvijā savu izvēli izdarīja vēl pirms vēlēšanu dienas.

Vidzemes apgabalā glabāšanā bija nodota 50 901 balss, Rīgas apgabalā – 63 411, Zemgalē – 20 476, Kurzemē – 18 603, bet Latgalē – 16 214 balsis.

Latgalē glabāšanā nodoto balsu īpatsvars bija 8,80%, Daugavpilī – 8,11%, bet Augšdaugavas novadā – 7,01%.