Oktobrī, krūts vēža apzināšanas mēnesī, pacientes un viņu tuviniekus Latvijā pirmo reizi aicina piedalīties četru tiešsaistes sarunu ciklā ar ārstiem. Tajās varēs anonīmi uzdot jautājumus par diagnozi, ārstēšanu, atveseļošanos un situāciju, kad slimība atgriežas, ziņo Daugavpils reģionālā slimnīca.
Sarunas rīko Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kopā ar universitāšu un reģionālajām slimnīcām, tostarp Daugavpils reģionālo slimnīcu.
Kāpēc šīs sarunas tiek rīkotas
Pēc SPKC datiem, katru gadu Latvijā krūts vēzi diagnosticē vairāk nekā 1 000 sieviešu. Diagnoze bieži rada satraukumu un daudz jautājumu – par papildu izmeklējumiem, ārstēšanas plānu, blaknēm, atveseļošanos un turpmāko dzīvi.
“Mūsdienīga krūts vēža ārstēšana nav iedomājama bez pacientes līdzdalības, un būtiska šīs līdzdalības daļa ir zināšanas par savu diagnozi, ārstēšanas plāniem, iespējamo ārstēšanas gaitu un to, kā rīkoties dažādās situācijās. Tieši tādēļ mums ir svarīgi radīt iespēju pacientēm savus jautājumus pārrunāt ar ārstiem un saņemt uzticamu, saprotamu informāciju,” uzsver SPKC direktore Elīna Dimiņa.
Ko varēs jautāt ārstiem
Tiešsaistes sarunas būs veltītas dažādiem slimības un ārstēšanas posmiem: diagnozes precizēšanai, ārstēšanas sākšanai, atveseļošanās laikam pēc aktīvās ārstēšanas un situācijai, kad slimība atgriežas. Būtiska katras sarunas daļa būs atvēlēta pacienšu jautājumiem – gan iepriekš iesūtītajiem, gan tiešraides laikā uzdotajiem. Piedalīties varēs anonīmi.
“Krūts vēža ārstēšana pēdējos gados ir kļuvusi daudz precīzāka un individualizētāka. Lai izvēlētos ārstēšanu, svarīgs ir audzēja apakštips, tā bioloģiskās īpašības, slimības stadija, ģenētiskie un citi izmeklējumi, kā arī pašas pacientes veselības stāvoklis,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktors, PSKUS Vēža centra zinātniskais vadītājs un vadošais krūts ķirurģijas speciālists Arvīds Irmejs.
Tāpēc ārstēšanas plāns ir vairāku speciālistu kopīgs lēmums, un arī pacientei ir svarīgi saprast, kāpēc viņai tiek piedāvāta konkrētā ārstēšanas taktika un kā to ievērot,” viņš uzsver.
“Ņemot vērā, ka ārstēšanas izvēles kļuvušas sarežģītākas un individualizētākas, lielāka izpratne par ārstēšanās procesu un sagaidāmo iznākumu var mazināt neziņu un satraukumu,” norāda RAKUS onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte.
Pēc viņas teiktā, pēdējos gados pacientēm pieejamās palīdzības iespējas ir paplašinājušās: ir pieejams koordinatoru atbalsts, plašākas medikamentozās terapijas iespējas un krūts rekonstrukcija.
Kad notiks tiešsaistes sarunas
Tiešsaistes sarunas notiks 20. un 27. oktobrī. Katrā no šīm dienām paredzētas divas sarunas ar Arvīdu Irmeju un Signi Plāti.
“Man ir diagnosticēts krūts vēzis. Kas man jāzina?”
Saruna notiks 20. oktobrī no plkst. 16.00 līdz 17.30. Tajā stāstīs par diagnozes precizēšanu, izmeklējumiem, audzēja īpašībām, ārstēšanas plāna veidošanu un nākamajiem soļiem.
Reģistrācija: [email protected] vai saitē
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdpt1RJSXw_KGxiuDaEW_BP-U-dt-OMFR_GCompl7X6NWrMzg/viewform?usp=header
“Es sāku ārstēšanos. Kas man jāzina?”
Saruna notiks 20. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 19.30. Tajā stāstīs par ārstēšanas plānu, dažādiem terapijas veidiem, blaknēm, sadarbību ar ārstniecības komandu un palīdzības iespējām ārstēšanās laikā.
Reģistrācija: [email protected] vai saitē
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdB1LsJkMBQgYQKJsdNQClbI14h0F5ZUGK10eDU3l69IZ5QVw/viewform
“Aktīvā ārstēšana ir pabeigta. Kas man jāzina?”
Saruna notiks 27. oktobrī no plkst. 16.00 līdz 17.30. Tajā ārsti skaidros, kā notiek novērošana pēc ārstēšanas, kāpēc jāturpina nozīmētā terapija, kā tikt galā ar blaknēm, atgūties fiziski un emocionāli un atgriezties ikdienas dzīvē.
Reģistrācija: [email protected] vai saitē
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdB1LsJkMBQgYQKJsdNQClbI14h0F5ZUGK10eDU3l69IZ5QVw/viewform
“Slimība ir atgriezusies. Kas man jāzina?”
Saruna notiks 27. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 19.30. Tā būs veltīta slimības recidīvam, nepieciešamajiem izmeklējumiem, jauna ārstēšanas plāna izvēlei, ārstēšanas iespējām, simptomu kontrolei un dzīves kvalitātei.
Reģistrācija: [email protected] vai saitē
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdASqdcmtrc-vUOZDJr7xabSQceUp729y-nbohx1K-rkUwXeg/viewform
Kur skatīties papildu materiālus
Papildus tiešsaistes sarunām oktobrī būs pieejama izglītojošu video sērija. Tajos stāstīs par ģenētiskajiem testiem, “zaļo” un “dzelteno” koridoru, novērošanu pēc ārstēšanas, PREM un PROM rīkiem, atkārtotas saslimšanas riska mazināšanu un sadarbību ar ārstējošajiem ārstiem.
Video varēs noskatīties Latvijas onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” sociālajos tīklos un portālā www.pacientuakademija.lv.
“Zinošs pacients labāk saprot savu ārstēšanu, uzdod precīzākus jautājumus un aktīvāk iesaistās lēmumos. Tāpēc īpaši vērtīgas ir dzīvas sarunas ar ārstiem, kurās var runāt par pacientam konkrētajā brīdī svarīgāko,” norāda Onkoalianses valdes locekle Olga Valciņa.
Kas zināms par krūts vēža skrīningu Latvijā
Krūts vēzis ir biežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Valstī darbojas valsts apmaksāta krūts vēža skrīninga programma.
Tomēr, kā ziņo Daugavpils reģionālā slimnīca, 2025. gadā skrīningu veica tikai 36,7% mērķa grupas sieviešu – 51 189 no 139 311.
No sievietēm, kuras veica izmeklējumu, papildu pārbaudes bija nepieciešamas 1 474 sievietēm jeb 2,9%. 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 234 sievietēm – tas ir 0,5% no visām sievietēm, kuras veica skrīningu.
85,5% atklāto audzēju tika diagnosticēti 1. vai 2. stadijā. Sievietēm, kuras skrīningu veica atkārtoti, šis īpatsvars bija vēl augstāks – 89,5%.
Šie dati rāda, ka regulārs skrīnings palīdz atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā. Organizatori uzsver: no izmeklējuma nav jābaidās – tas ir veids, kā laikus pārbaudīt veselību un nepieciešamības gadījumā veikt papildu pārbaudes.
