29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Sirds diena. Daugavpils reģionālajā slimnīcā (DRS) saistībā ar to atgādina par sirds un asinsvadu slimību profilaksi. Ir svarīgi kontrolēt asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni asinīs, neignorēt neierastus simptomus un regulāri pārbaudīt savu veselību.
2026. gadā Pasaules Sirds federācija turpina kampaņu ar vadmotīvu Don’t Miss a Beat – “Nepalaid garām nevienu sirds sitienu”. Saskaņā ar slimnīcas paziņojumā minētajiem Pasaules Veselības organizācijas datiem 2022. gadā sirds un asinsvadu slimības izraisīja aptuveni 19,8 miljonus nāves gadījumu pasaulē, un aptuveni 85% no tiem bija saistīti ar infarktu un insultu.
Kādus rādītājus vajadzētu kontrolēt
Daugavpils reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs, direktors izglītības un zinātnes jautājumos Deniss Vasiļjevs norāda, ka daudzi riska faktori ilgstoši var neradīt izteiktus simptomus.
“Nevajadzētu gaidīt, līdz parādās nopietnas veselības problēmas. Ja ir simptomi, kas rada bažas, tie nav jāignorē, savukārt arī tad, ja sūdzību nav, ir svarīgi regulāri pārbaudīt savu veselību,” saka Vasiļjevs.
Būtiski sirds un asinsvadu slimību riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna un glikozes līmenis asinīs, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un liekais svars.
Pēc kardiologa teiktā, ikvienam ir svarīgi zināt savus galvenos veselības rādītājus – asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni asinīs.
Īpaši būtiski tiem sekot cilvēkiem, kuriem jau ir diagnosticēta sirds un asinsvadu slimība, ateroskleroze, sirds mazspēja, cukura diabēts vai citas hroniskas saslimšanas, kā arī tiem, kuri pārcietuši infarktu vai insultu.
Slimnīcas paziņojumā arī norādīts, ka bērniem pirmo reizi holesterīna līmeni ieteicams pārbaudīt no aptuveni piecu gadu vecuma, īpaši tad, ja tuviem radiniekiem ir bijušas agrīnas sirds slimības vai augsts holesterīna līmenis.
Infekcijas var palielināt slodzi sirdij
Atsevišķi Vasiļjevs pievērš uzmanību saistībai starp elpceļu infekcijām un sirds un asinsvadu komplikācijām. Pēc viņa teiktā, gripa, pneimokoku izraisītas infekcijas un Covid-19 var pasliktināt sirds un asinsvadu slimību norisi un palielināt nopietnu kardiovaskulāru notikumu risku.
Cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma un pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām viņš iesaka ar ārstu pārrunāt vakcināciju, tostarp ikgadējo vakcināciju pret gripu un vakcināciju pret pneimokoku infekciju.
Kā vienu no argumentiem slimnīca min pētījumu, kas publicēts The New England Journal of Medicine. Tā autori konstatēja, ka pirmajās septiņās dienās pēc laboratoriski apstiprinātas gripas hospitalizācijas biežums akūta miokarda infarkta dēļ bija aptuveni sešas reizes augstāks nekā salīdzinājuma periodā.
“Gripa nav tikai elpceļu saslimšana. Pēc pārslimotas gripas pirmajā nedēļā infarkta risks būtiski pieaug,” uzsver Vasiļjevs.
Kad vērsties pie ārsta
Daugavpils reģionālā slimnīca iesaka regulāri pārbaudīt asinsspiedienu, sekot holesterīna un glikozes līmenim asinīs, būt fiziski aktīviem, ievērot sabalansētu uzturu un nesmēķēt.
Individuālos riska faktorus un nepieciešamību veikt pārbaudes vislabāk pārrunāt ar ģimenes ārstu. Ja parādās neierasti vai satraucoši simptomi, tos nevajadzētu ignorēt un medicīniskā palīdzība jāmeklē savlaicīgi.
