Drošības situācija Eiropā un Latvijas reģionā ir saspringta, un tuvākajos mēnešos iespējama Krievijas sabotāžas, spiegošanas, diversiju un citu nekonvencionālu darbību pastiprināšanās.
Vienlaikus pašlaik nav pazīmju, kas liecinātu par gatavošanos plaša mēroga Krievijas iebrukumam NATO teritorijā. Par to pēdējās dienās runājuši Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Latvijas drošības iestādes un vairāku Eiropas valstu izlūkdienestu vadītāji.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka situāciju Eiropā ietekmē gan Krievijas agresija pret Ukrainu, gan karadarbība Tuvajos Austrumos, energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.
“Šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa,” pauda prezidents.
Viņš uzsvēra, ka publiskajā telpā izskan dažādi un nereti savstarpēji pretrunīgi vērtējumi par drošības situāciju NATO un Eiropas austrumu flangā. Vienlaikus jau pašlaik pieaug Krievijas inspirētas sabotāžas, spiegošanas un diversiju aktivitātes pret valstīm, kas atbalsta Ukrainu.
“Šo novērojam arī Latvijā. Ļoti iespējama tālāka eskalācija,” norādīja Rinkēvičs.
Prezidents pieļauj, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām Krievijā tādā vai citādā formā notiks mobilizācija un turpināsies operācijas pret Ukrainu.
“Krievijas mērķis ir izmantot šo ziemu, lai gūtu panākumus Ukrainā, iebiedētu Ukrainas atbalstītājus un vājinātu, ideālā gadījumā sašķeltu, NATO un ES,” pauda Rinkēvičs.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas un sabiedroto drošības iestādes pastāvīgi sadarbojas un apmainās ar informāciju, un vairākos gadījumos jau izdevies novērst vai neitralizēt spiegošanas, sabotāžas un diversiju mēģinājumus.
“Diemžēl 100 procentu garantijas par pretinieka darbību novēršanu nav nevienam un nekad,” uzsvēra prezidents.
Plaša mēroga iebrukuma pazīmju pašlaik nav
Vienlaikus Rinkēvičs nošķir nekonvencionālos apdraudējumus no iespējama plaša mēroga militāra iebrukuma NATO teritorijā.
“Fakti šobrīd liecina, ka plaša mēroga klasisks Krievijas iebrukums NATO un ES teritorijā nav iespējams, nav tādu spēku koncentrācijas,” norādīja prezidents.
Pēc viņa teiktā, cita veida Krievijas aktivitātes jau ir pieaugušas un var turpināt pieaugt.
“Krievijas retorika un vēsturiskā pieredze liecina, ka Krievija turpinās eskalēt. Ja sabiedrotie to neapturēs ar skaidru rīcību, tad riski un apdraudējums kļūs bīstamāks,” pauda Rinkēvičs.
Prezidents arī uzskata, ka sabotāžas, teroraktus un diversijas nevajadzētu apzīmēt tikai ar jēdzienu “hibrīdapdraudējums”.
“Jāsāk ar to, ka ilgu laiku esam pieļāvuši kļūdu, dēvējot sabotāžu, teroraktus, diversijas utt. par hibrīdapdraudējumu. Tas rada tādu nevainīgu sajūtu, gluži kā par hibrīdauto runājot,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka NATO jau ir pastiprinājusi Baltijas jūras infrastruktūras un gaisa telpas aizsardzību, bet darbs pie sabiedroto spēju stiprināšanas ir jāturpina.
SAB: konvencionāla uzbrukuma iespējamība ir ļoti zema
Līdzīgu vērtējumu 18. septembrī sniedza Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB norāda, ka pēdējo mēnešu laikā ir palielinājies Krievijas nekonvencionālo uzbrukumu skaits un apmērs, kā arī informatīvajā telpā arvien biežāk parādās emocionāli un satraucoši vēstījumi par Latvijas drošību.
Tomēr, lai gan situācija reģionā ir saasināta, konvencionāla uzbrukuma iespējamību Baltijas valstīm un NATO pašlaik un tuvākajā laikā SAB vērtē kā ļoti zemu. Vienlaikus arī turpmāk iespējami mēģinājumi eskalēt situāciju ar nekonvencionāliem uzbrukumiem.
Starp iespējamiem scenārijiem SAB min sabotāžas, provokācijas, NATO gaisa telpas pārkāpumus un citas tā dēvētās “pelēkās zonas” aktivitātes. To mērķis var būt Rietumvalstu un to sabiedrību šķelšana un iebiedēšana, kā arī spiediena izdarīšana, lai mazinātu NATO valstu atbalstu Ukrainai.
Īpaša uzmanība drošībai pirms Saeimas vēlēšanām
Rinkēvičs norādījis, ka Latvijai tuvākajās nedēļās būtiskākie riski ir saistīti ar 15. Saeimas vēlēšanām.
“Gan kiberuzbrukumi, migrācijas spiediens uz Baltkrievijas robežas, dronu incidenti, info kampaņas u.c.,” iespējamos riskus uzskaitīja prezidents.
Viņš norādīja, ka Latvija ir lūgusi palielinātu NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāju klātbūtni, pagarināta operācija “Vilkatis”, kā arī pastiprināti darbojas iekšlietu un drošības struktūras.
16. septembrī Rinkēviča vadībā Rīgas pilī notika Nacionālās drošības padomes sēde, kurā tika apspriesti 3. oktobrī gaidāmo 15. Saeimas vēlēšanu drošības jautājumi.
Galvenā uzmanība tika pievērsta digitālo platformu veiktspējas un drošības testu rezultātiem, vēlēšanu iecirkņu darbības nepārtrauktībai visā Latvijā, sakaru un elektroapgādes nodrošinājumam, kā arī rīcībai potenciāla gaisa telpas vai citu apdraudējumu gadījumā.
Nacionālās drošības padome secināja, ka vēlēšanu sagatavošana notiek atbilstoši plānotajam grafikam un apjomam. Balss nodošana glabāšanā vēlēšanu iecirkņos būs iespējama no 28. septembra, savukārt ārvalstīs līdz 25. septembrim iespējams pieteikties balsošanai pa pastu.
Tiek vērtēts arī nelielas militāras provokācijas scenārijs
Prezidents norādījis, ka tiek nopietni vērtēts arī scenārijs, kurā neliela Krievijas specvienība varētu mēģināt iebrukt kādas NATO dalībvalsts teritorijā, cenšoties radīt neskaidrību par alianses reakciju.
“Bieži tiek runāts par nelielu Krievijas specvienību iebrukumu sabiedroto valstu teritorijā un NATO 5. panta paralīzi. Arī šis scenārijs tiek uztverts nopietni,” norādīja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā Latvijas bruņotie spēki un Latvijā izvietotās NATO vienības rīkotos nekavējoties.
“Gan Latvijas bruņotie spēki, gan šeit izvietotās NATO vienības dos stingru pretsparu, negaidot diskusijas Briselē, šādi plāni un pilnvaras jau ir dotas,” sacīja prezidents.
Eiropas izlūkdienesti sagaida sabotāžu pastiprināšanos
Arī Eiropas valstu izlūkdienestu vadītāji pēdējās dienās brīdinājuši par iespējamu Krievijas sabotāžas aktivitāšu pastiprināšanos, lai gan iespējamā militārā apdraudējuma vērtējumi atšķiras, informē aģentūra LETA.
Čehijas Drošības un informācijas dienesta vadītājs Mihals Kudelka pieļauj, ka jau tuvāko mēnešu laikā iespējams ierobežots iebrukums, provokācija zem sveša karoga vai plaša mēroga ietekmes kampaņa kādā no NATO valstīm. Vienlaikus viņš norādījis, ka pašlaik nav pazīmju, kas liecinātu par nenovēršamu uzbrukumu.
Latvijas Valsts drošības dienesta vadītājs Normunds Mežviets savukārt norāda, ka nav pazīmju par nenovēršamu uzbrukumu. Viņš saskata pazīmes, ka Maskava gatavojas izlēmīgākai rīcībai Eiropā, tomēr nav skaidrs, vai runa ir par konkrētiem plāniem vai plašāku mēģinājumu radīt bailes un nenoteiktību Rietumu sabiedrībās.
Savukārt Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadītājs Tomass Nilssons norādījis, ka Krievijas sabotāžas darbību mērķis ir vājināt atbalstu Ukrainai, radīt šķelšanos NATO un iebiedēt Eiropas iedzīvotājus.
Visi trīs izlūkdienestu vadītāji sagaida, ka Krievijas diversiju un sabotāžas aktivitātes Eiropā tuvākajos mēnešos varētu pastiprināties.
Rinkēvičs situāciju raksturojis kā trauksmainu un norādījis, ka nākamie mēneši Latvijai un citām valstīm nebūs viegli.
“Ko šobrīd var izdarīt katrs no mums: pats tuvākais piedalīties vēlēšanās, atbalstīt NBS un Zemessardzi, ziņot tiesībsargiem par aizdomīgām aktivitātēm un rast jebkādas idejas, kā stiprināt mūsu Latviju,” aicināja prezidents.
