Augšdaugavas novada Naujenes pagasta klūgu pinēja Ina Vaikule ieguvusi pirmo vietu starptautiskā pinēju konkursā, kas norisinājās VI Pasaules klūdziņu un pinumu festivāla laikā Polijas pilsētā Novi Tomislā (Nowy Tomyśl).
Divu dienu laikā viņa konkursa darbā darināja neparastu cibiņu, ar kuru uzvarēja kategorijā “Galantērija”, informē Augšdaugavas novada pašvaldība.
Konkursā piedalījās pārstāvji no 66 pasaules valstīm
VI Pasaules klūdziņu un pinumu festivāls Novi Tomislā norisinājās no 3. līdz 6. septembrim un pulcēja 132 pārstāvjus no 66 pasaules valstīm.
Festivāla programmā bija starptautiskais pīšanas konkurss, meistarklases profesionāļiem un interesentiem, starptautiskas izstādes, pinumu un amatniecības gadatirgus, dalībnieku parāde cauri pilsētai un citas kultūras aktivitātes.
Festivāla Grand Prix saņēma dalībnieks no Francijas, savukārt balvas tika pasniegtas vēl astoņās konkursa kategorijās — tradicionālais grozs, galantērija, tradicionāla dekoratīvā forma, abstrakta dekoratīvā forma, pinumi no sintētiskiem un stipri pārstrādātiem materiāliem, lietojamā forma, dekoratīvā forma, kā arī atsevišķā pīšanas paraolimpiādes kategorijā, kas šogad tika ieviesta pirmo reizi.
Kategorijā “Galantērija” pirmās vietas diplomu ieguva Naujenes pagasta pinēja un darbnīcas “Pītenis” īpašniece Ina Vaikule.
Konkursa uzdevumu viņa veica divu dienu laikā. Saskaņā ar nolikumu radītajam priekšmetam bija jābūt gan dekoratīvam, gan funkcionālam. Ina izveidoja neparastu cibiņu, kuru žūrija novērtēja ar pirmo vietu. Konkursa darbs pēc festivāla palika Polijā.
“Pirmā iespēja mūsu pinēju stāstu aizvest pasaulē”
Sarunā ar portālu “Chayka” Ina Vaikule atzīst, ka piedalīšanās šajā festivālā viņai bijis ilgi lolots sapnis.
“Šodien, atskatoties uz pavadīto laiku tur, saprotu, ka katrs mirklis šajā festivālā bija tā vērts. Tas paliks sirdī kā kaut kas neizsakāmi dārgs. Ne tikai konkursa un iegūtā rezultāta dēļ, bet arī cilvēku, satikšanās, kopā būšanas un tās unikālās gaisotnes dēļ, ko piedzīvoju,” stāsta pinēja.
Viņa uzsver, ka dalība konkursā viņai nebija tikai sacensība par labāko darbu. Tikpat svarīga bijusi iespēja runāt par pinēju amata saglabāšanu un nemateriālo kultūras mantojumu.
“Piedalīšanās konkursā bija par mūsu pinēju amata saglabāšanu, par nemateriālo kultūras mantojumu un tā tālāknodošanu. Par to, ka klūgu pīšana nav tikai sena prasme, bet dzīva tradīcija, kas Latvijā, Latgalē turpina attīstīties arī šodien,” saka Ina Vaikule.
Īpaši nozīmīga viņai bijusi iespēja ar šo tradīciju iepazīstināt cilvēkus no dažādām pasaules valstīm.
“Pats skaistākais man bija šī pirmā iespēja mūsu pinēju stāstu aizvest pasaulē. Parādīt, ko protam, pastāstīt, no kurienes nākam un kāpēc mums šis amats ir tik nozīmīgs,” portālam “Chayka” stāsta Ina.
Jau pēc uzvaras viņa atzina, ka rezultāts bijis negaidīts. Apkārt bijis daudz izcilu un oriģinālu darbu, tādēļ pirmā vieta savā kategorijā kļuvusi par īpašu pārsteigumu.
“Esmu ļoti, ļoti pateicīga un laimīga! Saviļņojums ir neizsakāmi milzīgs. Mans sapnis būt festivālā vainagojās ar necerētu brīnumu. Ir noticis tas, par ko es vispār nebiju uzdrošinājusies domāt vai sapņot,” pēc konkursa sacīja Ina Vaikule.
Viņa pateicas festivāla organizatoriem un žūrijai par iespēju pārstāvēt Latviju, kā arī par vidi, kurā dažādu valstu pinēji varēja satikties, apmainīties ar pieredzi un mācīties cits no cita.
“Man šis konkurss bija daudz vairāk nekā tikai konkurss. Sapņi piepildās. Tiem jātic, tiem vajag nedaudz drosmes,” saka Ina.
Pinumi no Naujenes aizceļojuši līdz Japānai un Austrālijai
Ina Vaikule ir pinēja amata meistare. Savā darbā viņa izmanto kārklu klūdziņas, apaļās klūdziņas, šķeltas un apstrādātas klūgu sloksnītes, apvienojot tradicionālās un mūsdienīgās pīšanas tehnikas.
Savās mājās Naujenes pagastā viņa izveidojusi pinumu darbnīcu “Pītenis”, kur strādā ar klūgām, meldriem un doņiem, darinot gan praktiskus, gan dekoratīvus priekšmetus.
Viņas darinājumi nonākuši ne tikai dažādās Latvijas vietās, bet arī Zviedrijā, Austrijā, Vācijā, Lietuvā, Baltkrievijā, ASV, Japānā un Austrālijā.
Inas darbi bijuši skatāmi Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādē “Radītprieks” un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. Savukārt viņas darinātie dažāda izmēra grozi senatnīgā stilā izmantoti arī seriāla “Sisi” tirgus ainu filmēšanā.
