Aizvadītās nedēļas nogales vētra kļuvusi par pārbaudījumu Latvijas civilās aizsardzības sistēmai.
Lai gan dienesti un atbildīgās institūcijas spēja operatīvi reaģēt uz plašajiem postījumiem, krīzes vadības sēdē, ka tika sasaukta 24. augustā, secināts — nepieciešami uzlabojumi, lai nākotnē līdzīgās situācijās valsts un sabiedrība būtu labāk sagatavota.
Ministru prezidents Andris Kulbergs šobrīd atrodas Ukrainā, tāpēc Ministru kabineta Krīzes vadības sēdē viņa pienākumus pildīja finanšu ministrs Māris Kučinskis. Pēc sēdes viņš uzsvēra, ka vētra jāuztver ne tikai kā dabas stihija, bet arī kā iespēja izvērtēt līdzšinējo gatavību.
“Mēs nepalaidīsim šo notikumu, šo vētru vienkārši kā notikušu faktu, bet kopīgi izmantosim arī kā mācību, kā jāiesaistās šādu krīzu situāciju vērtēšanā,” sacīja Kučinskis. Viņš norādīja, ka nepieciešams izvērtēt, kas krīzes laikā darbojās veiksmīgi un kur sistēma vēl jāpilnveido.
Plāno veidot noturības punktus iedzīvotājiem
Viena no būtiskākajām problēmām, ko izgaismoja vētra, bija sakaru pieejamība situācijās, kad nedarbojas ierastie informācijas kanāli.
Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle norādīja, ka nākotnē Latvijā nepieciešams attīstīt tā sauktos noturības punktus — vietas, kur iedzīvotāji krīzes laikā varētu saņemt informāciju, piekļūt sakariem vai saņemt nepieciešamo palīdzību.
“Tikt pie sakariem, šādi noturības punkti atrisinātu šajā mācības stundā doto mācību, ka mēs nevaram komunicēt, nevaram sazināties ar saviem radiniekiem, mums nav bijis laika uzpildīt dzeramo ūdeni,” skaidroja Zīle.
Viņš uzsvēra, ka šādi centri būtu nepieciešami ne tikai elektrības vai sakaru pārrāvumu gadījumos, bet arī citās krīzēs, piemēram, ziemā, ja tiktu pārtraukta apkure.
Jāuzlabo sakaru un informācijas sistēmas
Pēc Kučinska teiktā, viena no galvenajām mācībām pēc vētras ir nepieciešamība stiprināt alternatīvus risinājumus gadījumiem, kad tiek traucēta infrastruktūras darbība.
“Mēs nekad nebūsim pasargāti, lai pilnībā nekas neizdzistu un uzreiz varētu to visu izlabot,” sacīja Kučinskis. Viņš uzsvēra, ka īpaša uzmanība turpmāk jāvelta arī komunikācijai ar sabiedrību, jo krīzes situācijās būtiski ir ne tikai novērst bojājumus, bet arī nodrošināt iedzīvotājiem uzticamu informāciju.
Krīzes vadības centrs norādīja, ka jāuzlabo arī dažādu institūciju spēja apmainīties ar informāciju par situāciju valstī — piemēram, par vietām, kur nav elektrības vai sakaru.
Latvijas sabiedriskais medijs (LSM) atzina kļūdas komunikācijā par vētru, tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis atkāpās no amata.
Dienesti strādāja ārkārtas režīmā
Vētras seku likvidēšanā iesaistījās operatīvie dienesti, pašvaldības, brīvprātīgie un privātā sektora pārstāvji. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēdējo dienu laikā saņēma vairāk nekā 3000 pieteikumu par dažādiem notikumiem.
VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norādīja, ka šī bija nopietna pārbaude gan dienestiem, gan sabiedrībai.
“Šī dabas katastrofa nāca mums kā mācības stunda kārtējā, kurā tika pārbaudītas mūsu spējas reaģēt, rīkoties šādās situācijās un arī mūsu pašu kā sabiedrības locekļu gatavība,” sacīja Baltmanis.
Viņš arī atzina, ka cilvēkiem jāturpina domāt par savu gatavību ārkārtas situācijām.
“12 stundu elektrības pārrāvums mūsos tomēr izraisa zināma stresa sajūtu, neesam padomājuši ne par dzeramo ūdeni, ne par pārtiku varbūt,” sacīja Baltmanis.
Jāstiprina gatavība ilgākām krīzēm
Krīzes vadības centra vadītājs uzsvēra, ka iedzīvotāju gatavība nav tikai par 72 stundu somu — jādomā arī par ilgāku laika periodu.
“Mums katram jābūt gatavam kaut kā ilgākam, ilgākam grūtību periodam,” sacīja Zīle.
Viņš norādīja, ka smagākās situācijās elektrības vai citu pakalpojumu atjaunošana var aizņemt vairāk laika, tāpēc iedzīvotājiem un organizācijām jādomā par savu pašpietiekamību.
Izvērtēs arī brīdinājumu sistēmu
Pēc vētras tiks vērtēta arī rīcība gadījumos, kad tiek izsludināti oranžie vai sarkanie brīdinājumi par bīstamiem laikapstākļiem.
Krīzes vadības centrs secinājis, ka nepieciešami skaidrāki noteikumi par to, kā rīkoties pasākumu organizatoriem un iedzīvotājiem šādās situācijās.
“Tiks izstrādāti priekšlikumi, kā šo situāciju varbūt nedaudz savādāk organizēt, lai pie konkrēta brīdinājuma izsludināšanas šie noteikumi visiem būtu vienādi un nebūtu kaut kāds subjektīvs viedoklis par to, vai turpināt pasākumu vai neturpināt,” sacīja Zīle.
Secinājumiem jāseko reālām izmaiņām
Valdība paredzējusi, ka iesaistītajām institūcijām būs jāapkopo priekšlikumi, kā uzlabot civilās aizsardzības sistēmu.
“Mēs gribam vēlreiz diskutēt, lai patiešām reāli kaut ko uzlabotu, nevis tikai noklausītos secinājumus,” sacīja Kučinskis.
Pēc amatpersonu teiktā, vētra parādījusi — Latvijai ir jābūt gatavai ne tikai dabas stihijām, bet jebkurai situācijai, kurā tiek traucēta ikdienas infrastruktūras darbība.
