Kādā populārā Daugavpils Facebook grupā tika publicēts anonīms restorāna darbinieces ieraksts. Pēc viņas teiktā, vadītāja iebilda pret viņas vēlmi noformēt darbnespējas lapu, lai gan darbiniecei bija augsta temperatūra, kas pārsniedza 39 grādus, un citi saslimšanas simptomi. Tā vietā sievietei esot piedāvāts ierasties darbā, lietojot zāles, vai pašai atrast sev aizvietotāju.
Ieraksta autore arī apgalvoja, ka ar šādu attieksmi pret darbnespējas lapām sabiedriskās ēdināšanas nozarē saskaras ne pirmo reizi. Drīz pēc tam ieraksts tika dzēsts.
“Chayka” lūdza Valsts darba inspekcijai (VDI) skaidrot, ko šādā situācijā paredz likums un kā darbinieks var aizstāvēt savas tiesības.
Lēmumu par darbnespējas lapu pieņem ārsts, nevis darba devējs
Kā “Chayka” skaidroja VDI, ja darbiniekam pasliktinās veselības stāvoklis, viņam ir tiesības vērsties pie ārsta. Tieši ārsts izvērtē cilvēka veselības stāvokli un lemj par darbnespējas lapas izsniegšanu.
“Lēmums par darbinieka darbnespēju ir ārsta kompetencē un nav atkarīgs no darba devēja vērtējuma,” uzsvēra inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa.
Ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu un darbinieks veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties darbā, viņam par to jāinformē darba devējs atbilstoši uzņēmumā noteiktajai kārtībai. Darba devējs darbnespējas lapas esamību var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS).
Tādējādi darba devējs nav tas, kurš izlemj, vai darbinieks ir saslimis pietiekami nopietni, lai neierastos darbā.
Par tiesību izmantot darbnespējas lapu nedrīkst sodīt
Publicētajā ierakstā darbiniece apgalvoja, ka vadītāja viņu brīdinājusi par rājienu, ja viņa neieradīsies darbā un viņai nebūs oficiāli noformētas darbnespējas lapas.
VDI skaidro: noteiktajā kārtībā noformēta darbnespēja ir attaisnojošs iemesls prombūtnei no darba. Tas, ka darbinieks izmanto savas tiesības uz darbnespējas laiku, nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai darbinieka tiesību ierobežošanai. To paredz Darba likuma 149. panta sestā daļa.
Turklāt saskaņā ar Darba likuma 109. panta trešo daļu darba devējam parasti nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. Likumā ir paredzēti atsevišķi izņēmumi.
Darba likuma 9. pants arī aizliedz sodīt darbinieku vai radīt viņam nelabvēlīgas sekas tādēļ, ka viņš likumīgā veidā izmanto savas darba tiesības.
Kā apmaksā darbnespējas lapu, strādājot maiņās
Atsevišķs jautājums rodas darbiniekiem, kuri strādā maiņās. Daugavpils ieraksta autore rakstīja, ka saslimusi savā brīvdienā.
VDI skaidroja, ka pirmo darbnespējas kalendāra dienu darba devējs neapmaksā. Par otro un trešo dienu darba devējs izmaksā ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, bet no ceturtās dienas — ne mazāk kā 80%. Darba devējs A darbnespējas lapu apmaksā ne ilgāk par deviņām kalendāra dienām.
Vienlaikus slimības naudu aprēķina tikai par tām dienām vai stundām, kurās darbiniekam saskaņā ar darba grafiku būtu bijis jāstrādā.
Piemēram, ja pirmās slimības dienas sakrīt ar darbinieka brīvdienām pēc grafika, par tām slimības nauda netiek aprēķināta. Maiņu darba gadījumā aprēķinu veic, ņemot vērā plānotās darba dienas un stundas.
Ko darīt, ja darba devējs pārkāpj darbinieka tiesības
Ja darbinieks uzskata darba devēja rīcību par prettiesisku, VDI iesaka vispirms iesniegt darba devējam rakstisku sūdzību saskaņā ar Darba likuma 94. pantu.
Tajā jānorāda, kādas darbinieka tiesības vai likumīgās intereses ir pārkāptas, un jāpieprasa pārkāpumu novērst. Darba devējam nav tiesību radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas saistībā ar šādas sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu.
Darbinieks var arī vērsties ar iesniegumu tieši Valsts darba inspekcijā, ja uzskata, ka darba devējs pārkāpj normatīvo aktu prasības.
Vai problēma sabiedriskās ēdināšanas nozarē tiešām ir izplatīta?
Publikācijas autore apgalvoja, ka par darbnespējas lapu “aizliegšanu” tieši sabiedriskās ēdināšanas nozarē dzird ne pirmo reizi. Pēc viņas teiktā, kolēģi stāstījuši, ka daži darba devēji it kā cenšas izvairīties no darbnespējas lapām, lai nebūtu jāmaksā slimības nauda par A lapas periodu.
VDI nevar apstiprināt, ka tā būtu nozarē izplatīta prakse.
Inspekcija “Chayka” informēja, ka atsevišķi neapkopo statistiku par iesniegumiem un konsultācijām saistībā ar aprakstītajai situācijai līdzīgiem gadījumiem. Tāpēc VDI rīcībā nav datu, kas ļautu novērtēt šādu gadījumu skaitu, izplatību vai tendences.
