Saeima 22. oktobrī nolēma, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturiskie nosaukumi ir jāsaglabā. Vienlaikus deputāti likumā ierakstīja aizliegumu apvienot to ziņu dienestus.
Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) vadība un Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iebilst pret to, ka politiķi nosaka, kā medijam organizēt savu darbu.
Savukārt lēmuma atbalstītāji uzskata, ka atsevišķi ziņu dienesti palīdzēs saglabāt viedokļu daudzveidību.
Kas būs jāsaglabā?
Kopš 2025. gada 1. janvāra Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir apvienoti vienā uzņēmumā — Latvijas Sabiedriskajā medijā.
Tagad Saeima likumā nostiprinājusi prasību arī turpmāk izmantot nosaukumus “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”. Tas attiecas uz programmām, saturu digitālajā vidē un publisko komunikāciju, kā arī saīsinājumiem, logotipiem un preču zīmēm.
Izņēmums būs jaunas programmas un pakalpojumi — tiem varēs veidot citus nosaukumus.
Atsevišķa prasība skar ziņu dienestus. Likums paredz, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu dienestus nedrīkst apvienot un katram jāsaglabā patstāvība redakcionālo lēmumu pieņemšanā.
Komisijā vienojās diskutēt ilgāk, bet Saeima lēma citādi
Kā ziņo LSM, vēl 21. oktobrī atbildīgajā Saeimas komisijā deputāti vienojās jautājumu par ziņu dienestiem skatīt atsevišķā likumprojektā trīs lasījumos. Tas dotu vairāk laika diskusijām ar medija vadību, darbiniekiem un nozares pārstāvjiem.
Tomēr nākamajā dienā Saeima atbalstīja pie frakcijām nepiederošās deputātes Ievas Brantes priekšlikumu aizliegt ziņu dienestu apvienošanu. Par šo priekšlikumu nobalsoja 53 deputāti, bet grozījumus kopumā atbalstīja 76 parlamentārieši. Tos pieņēma steidzamības kārtā.
Priekšlikuma atbalstītāji skaidroja, ka vēlas saglabāt dažādus skatījumus ziņās. Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) aicināja likumā nostiprināt divu atsevišķu ziņu dienestu darbību. Savukārt Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) norādīja, ka mediju apvienošanas laikā dotie solījumi par atsevišķām redakcijām un zīmolu saglabāšanu ir jāpilda.
LSM vadība: par darba organizāciju jālemj pašam medijam
LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena skaidro, ka abi ziņu dienesti jau pašlaik strādā atsevišķi. Viņu satrauc tas, ka politiķi ar likumu sāk noteikt medija iekšējo struktūru.
Zūzenas ieskatā tas rada risku, ka nākotnē deputāti līdzīgi varētu lemt arī par citām redakcijām. Viņa uzsvēra, ka medijam jāspēj pielāgoties auditorijas vajadzībām un pašam organizēt sadarbību, tostarp krīzes situācijās.
“Tie ir operatīvi lēmumi, par ko būtu jālemj pašam Sabiedriskajam medijam, lai mēs varētu pildīt savu misiju,” viņa sacīja LSM.
Arī medija uzrauga — Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes — priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane kritizēja lēmumu. Viņa skaidroja, ka atsevišķi ziņu dienesti mediju apvienošanas plānā bija paredzēti pirmajā posmā. Vēlāk būtu iespējams izvērtēt arī citus darba modeļus.
Žurnālistu asociācija brīdina par bīstamu precedentu
Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata, ka Saeima ir iejaukusies jautājumā, kas būtu jāizlemj pašam medijam, iesaistot redakcijas un žurnālistus.
Asociācija brīdina arī par iespējamu neatbilstību Satversmei un Eiropas Mediju brīvības aktam. Tās vērtējumā sabiedriskā medija neatkarība nozīmē arī tiesības pašam lemt par sava darba organizāciju.
LŽA uzsver, ka neiestājas ne par ziņu dienestu apvienošanu, ne pret to. Iebildumi ir pret to, ka šo izvēli medija vietā izdara politiķi.
Asociācijas bažas ir par to, kā šādu lēmumu varētu izmantot nākotnē: ja parlaments šodien nosaka redakciju struktūru, cits deputātu vairākums vēlāk varētu mēģināt noteikt arī to, kā redakcijām jāstrādā.
“Likumdevēja uzdevums ir garantēt medija neatkarību, nevis aizstāt tā profesionālos lēmumus,” teikts LŽA paziņojumā.
Asociācija aicina Saeimu pārskatīt pieņemto regulējumu un nodrošināt neatkarīgu juridisku izvērtējumu par tā atbilstību Satversmei un Eiropas Savienības tiesībām.
Pieņemtie grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
