Latvijā ārēju nāves cēloņu dēļ ik gadu dzīvību zaudē vidēji aptuveni 1400 cilvēku.
Apmēram 900 no viņiem ir darbspējas vecumā.
Šādus datus Valsts kanceleja un Veselības ministrija prezentēja Demogrāfisko lietu padomes sēdē.
Ārējie nāves cēloņi veido 24% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem līdz 64 gadu vecumam.
Biežākie ārējie nāves cēloņi ir transporta negadījumi, kritieni, noslīkšana, saindēšanās, vardarbība, nosalšana, ugunsgrēki un pašnāvības.
Cik cilvēku gāja bojā 2025. gadā?
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti:
- 240 pašnāvību gadījumi;
- 234 nāves gadījumi kritienu rezultātā;
- 171 nāves gadījums saindēšanās ar alkoholu un narkotikām dēļ;
- 121 nāves gadījums transporta negadījumos;
- 92 noslīkšanas gadījumi;
- 72 nāves gadījumi nosalšanas dēļ;
- 34 slepkavības.
Saskaņā ar sniegtajiem datiem 629 no šiem nāves gadījumiem jeb vairāk nekā 65% bija saistīti ar alkohola lietošanu. Vēl 102 gadījumos bija konstatēta psihoaktīvo vielu lietošana.
Ko eksperti rosina mainīt?
Eksperti uzskata, ka ārēju nāves cēloņu izraisītās mirstības mazināšanai nepieciešama ciešāka sadarbība starp veselības aprūpes, izglītības, ceļu satiksmes drošības, iekšlietu un sociālās jomas institūcijām.
Nepieciešama arī ilgtermiņa pieeja, kas ietvertu profilakses pasākumus, sabiedrības informēšanu un dažādu iestāžu darba koordinēšanu.
Padomes sēdē apsprieda arī izglītības jautājumus
Sēdē tika apspriesta arī jaunā izglītības finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana, ziņo aģentūra LETA.
Turklāt dalībnieki izvērtēja iespēju nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz pat 9. klasei ieskaitot. Tika apspriesta arī iespēja šādu atbalstu paplašināt pakāpeniski.
Nākamajās sēdēs plānots apspriest psihisko veselību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un pusaudžiem, bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentus BAASIK, atbalsta personāla nodrošināšanu skolās, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstību un turpmākus alkohola tirdzniecības ierobežojumus.
Demogrāfisko lietu padome ir valsts konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas nodarbojas ar demogrāfijas politikas jautājumiem un tās īstenošanu.
