Ņujorkas Dienvidu apgabala Bankrota tiesa atļāvusi airBaltic pildīt svarīgākās saistības Chapter 11 procedūras laikā. Runa ir par līgumiem, apdrošināšanu, klientu programmām, maksājumiem darbiniekiem un norēķiniem ar daļu piegādātāju. Par to 12. oktobrī, atsaucoties uz tiesas dokumentiem, ziņoja aģentūra LETA.
Tas nozīmē, ka uzņēmums arī turpmāk varēs nodrošināt jau iegādāto biļešu un veikto rezervāciju derīgumu, kā arī atmaksāt pasažieriem naudu. Tāpat aviokompānija turpinās ievērot dāvanu karšu un lojalitātes programmas nosacījumus, kā arī nodrošināt citus pakalpojumus.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka 2026. gada pirmajā pusgadā airBaltic zaudējumi sasnieguši 128,2 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 2025. gada attiecīgajā periodā uzņēmums strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem.
airBaltic gatavo reorganizācijas plānu
Septembrī airBaltic uzsāka finanšu saistību restrukturizāciju saskaņā ar ASV Chapter 11 procedūru. Tā ļauj uzņēmumam turpināt darbību, vienlaikus pārskatot parādsaistības un kapitāla struktūru. Kā skaidro airBaltic, process notiek ASV tiesas uzraudzībā.
Procesa gaitā aviokompānijai jāsagatavo reorganizācijas plāns, kas arī būs jāapstiprina tiesai. airBaltic cer procesu pabeigt aptuveni līdz 2027. gada jūnijam. Procedūras laikā aviokompānija būs aizsargāta pret kreditoru prasībām.
airBaltic uzsver, ka tas nenozīmē uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Lidojumi arī turpmāk tiks veikti saskaņā ar sarakstu, un pasažieri varēs iegādāties biļetes un ceļot.
Turklāt uzņēmums saņēmis investoru un kreditoru apņemšanos nodrošināt jaunu finansējumu līdz 350 miljoniem eiro. Šos līdzekļus plānots izmantot airBaltic ikdienas darbības un finanšu stabilitātes uzturēšanai restrukturizācijas laikā.
Ko nolēma tiesa?
Tiesa rakstveida procesā apstiprinājusi vairākus galīgos rīkojumus attiecībā uz airBaltic. Tiesa atļāvusi aviokompānijai:
- Saglabāt kritiski svarīgos aviācijas nozares līgumus un pildīt tajos paredzētās saistības. Nepieciešamības gadījumā uzņēmums varēs slēgt arī jaunus līgumus, ja tie būs vajadzīgi darbības turpināšanai restrukturizācijas laikā. Vienlaikus airBaltic būs regulāri jāinformē kreditoru pārstāvji par lielākajiem maksājumiem saskaņā ar šiem līgumiem.
- Turpināt klientu programmas, nodrošināt jau pārdoto biļešu derīgumu, atmaksāt pasažieriem naudu, kā arī ievērot dāvanu karšu un lojalitātes programmas nosacījumus.
- Saglabāt spēkā esošās apdrošināšanas polises, iegādāties jaunu apdrošināšanas segumu un pildīt ar apdrošināšanu saistītās saistības.
- Turpināt izmaksāt algas un nodrošināt darbinieku pabalstus un sociālās programmas. Uzņēmums varēs pildīt arī tās saistības pret darbiniekiem, kas radušās pirms Chapter 11 procedūras sākšanas. Tomēr ir viens nosacījums: ja airBaltic vēlēsies būtiski mainīt atalgojuma vai prēmiju sistēmu, par šādām izmaiņām būs iepriekš jāinformē kreditoru pārstāvji un tās ar viņiem jāsaskaņo.
- Turpināt maksāt nodokļus un nodevas. Nepieciešamības gadījumā airBaltic varēs slēgt arī jaunas vienošanās par nodokļu samaksu restrukturizācijas laikā.
- Samaksāt daļu parādu ārvalstu piegādātājiem un citiem kreditoriem, kas radušies pirms Chapter 11 procedūras sākšanas, kā arī turpināt pildīt ar tiem noslēgtos līgumus, lai nodrošinātu aviokompānijas nepārtrauktu darbību.
Šādi lēmumi pieņemti, jo pret sešiem būtiskiem airBaltic lūgumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ikdienas darbību Chapter 11 procedūras laikā, netika iesniegti iebildumi.
Daļu jautājumu tiesa skatīs 19. oktobrī
Ne visi jautājumi tika atrisināti 12. oktobrī. Jautājuma izskatīšana par esošo bankas kontu un maksājumu sistēmu saglabāšanu pārcelta uz 19. oktobri. Tajā pašā dienā tiesa skatīs arī airBaltic naudas līdzekļu pārvaldības kārtību restrukturizācijas laikā.
Turklāt uz 19. oktobri pārcelta atlikušās pirmās jaunā finansējuma daļas izskatīšana. Tiesas sēdei jāsākas plkst. 18.00 pēc Latvijas laika. Ja būs nepieciešams, tā turpināsies 20. oktobrī plkst. 20.00.
Runa ir par 35 miljoniem eiro no jau saskaņotā jaunā finansējuma līdz 350 miljoniem eiro. Tas ir tā dēvētais DIP finansējums – līdzekļi, ko uzņēmums saņem restrukturizācijas laikā tiesas uzraudzībā, lai varētu turpināt darbību.
airBaltic 350 miljonus eiro saņems nevis uzreiz, bet vairākās daļās. Pirmā daļa ir 175 miljoni eiro, no kuriem uzņēmums jau saņēmis 140 miljonus. Atlikušos 35 miljonus eiro aviokompānija varēs saņemt pēc tam, kad tiesa pieņems galīgo rīkojumu par finansējuma apstiprināšanu.
Tiesas sēdē bija plānots apstiprināt arī airBaltic kopējo finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro. Piekļuve nākamajām finansējuma daļām – 125 miljoniem un 50 miljoniem eiro – būs atkarīga no papildu tiesas lēmumiem un restrukturizācijas nosacījumu izpildes.
Kam tērēs naudu?
No jau saņemtajiem 140 miljoniem eiro airBaltic plāno 78,925 miljonus eiro novirzīt astoņu lidmašīnu un septiņu dzinēju izpirkšanai.
Jaunā finansējuma procentu likme ir SOFR plus astoņi procentpunkti – pašlaik tie ir aptuveni 12% gadā. Procesā paredzēti arī papildu komisijas maksājumi līdz 52,5 miljoniem eiro.
Iepriekš airBaltic plānoja piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro no obligāciju turētājiem ar 25% gada procentu likmi, taču šo variantu neīstenos.
Vienlaikus obligāciju turētāju grupa “Ad Hoc Group” iesniegusi tiesā iebildumus pret jaunā finansējuma nosacījumiem un tā iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju prasījumu nodrošinājumu.
Uzņēmums gatavojas kolektīvajai atlaišanai
Iepriekš aviokompānija medijiem paziņoja, ka saistībā ar jaunā biznesa plāna īstenošanu un tajā paredzēto darbības apjoma samazināšanu varētu atlaist no 500 līdz 700 darbiniekiem. Pašlaik airBaltic strādā 3000 cilvēku, un tas nozīmē, ka atlaišana varētu skart aptuveni 20% darbinieku Rīgā, Viļņā un Tallinā.
Uzņēmums informējis Nodarbinātības valsts aģentūru par gaidāmo darbinieku atlaišanu, taču precīzs skaits pagaidām netiek nosaukts.
Pašlaik airBaltic konsultējas ar arodbiedrībām par iespējamiem risinājumiem pilotu un salona apkalpes locekļu darba slodzes samazināšanai, kā arī izstrādā jaunu organizatorisko struktūru. To plānots apstiprināt līdz oktobra beigām.
Par airBaltic finanšu stāvokli
Saskaņā ar LETA datiem 2026. gada pirmajā pusgadā airBaltic zaudējumi sasnieguši 128,2 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 2025. gada attiecīgajā periodā uzņēmums strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem.
Vienlaikus airBaltic apgrozījums 2026. gada pirmajos sešos mēnešos pieaudzis par 14,2%, sasniedzot 399,2 miljonus eiro.
2025. gadā airBaltic koncerna apgrozījums bija 779,344 miljoni eiro – par 4,2% vairāk nekā 2024. gadā. Savukārt zaudējumi 2025. gadā bija 44,337 miljoni eiro – 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
2025. gadā airBaltic pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru – par 1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pašlaik Latvijas valstij pieder 88,37% airBaltic akciju. Lufthansa pieder 10%, Dānijas uzņēmēja un finanšu investora Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet vēl 0,01% pieder citiem akcionāriem.
Uzņēmuma pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
